“Ar reaktīvajiem iznīcinātājiem dzenoties pakaļ šādiem droniem, tiek pielietotas vecās metodes,” Pabriks par šī rīta dronu incidentu
0
Šorīt jau ziņojām, ka ceturtdienas agrā rītā Latvijas gaisa telpā no Krievijas ielidojuši vairāki bezpilota lidaparāti un divi nokrituši, informēja Nacionālie bruņotie spēki (NBS).
Vai tā ir kara teritorijas paplašināšanās, vai esam gatavi šādiem pavērsieniem? To jautāju Artim Pabrikam, domnīcas “Ziemeļeiropas politikas centrs” direktoram, Militāro tehnoloģiju, dronu un robotikas asociācijas vadītājam.
Viņš norāda, ka Latvijas iedzīvotāju satraukums šobrīd ir pilnīgi saprotams, un no tā visa jau šobrīd ir iespējams izdarīt pirmos secinājumus.
“Pirmkārt, pagaidām ir ļoti maz informācijas, lai varētu sniegt pilnvērtīgu analīzi, mums pēc iespējas ātrāk ir jānoskaidro, vai tās ir Ukrainas vai Krievijas dronu atlūzas. Otrkārt, šis incidents kārtējo reizi parāda – kamēr turpināsies karš starp Ukrainu un Krieviju, šādi dronu ielidojumi Latvijas teritorijā kļūs tikai biežāki. Treškārt, ja izrādīsies, ka tie ir Krievijas droni, tad ir skaidrs, ka Krievija eskalē situāciju, bet pastāv arī iespēja, ka tas ir Ukrainas drons, kuru Krievija speciāli novirzījusi uz Latviju – arī tā ir eskalācija,” saka A.Pabriks.
Tāpat eksperts norāda, ka kārtējo reizi ir izgaismojušās lietas, ko steidzami ir jāizdara mūsu visu drošības labā:
“Ir labi, ka mums ir šūnu apraide, ka iedzīvotāji tiek brīdināti, bet vienlaikus šis viss parāda, ka miera apstākļos mēs pat nezinām, kā tikt galā ar šāda veida droniem.
Vienmēr ir jāizvērtē, vai miera apstākļos šādus dronus ir jānotriec, jo arī notriekšanas brīdī var rasties atlūzas, kas var apdraudēt civiliedzīvotājus, bet vienlaikus – ja mēs tos nenotriecam, rodas šaubas par aizsardzības spējām.
Redzam, ka šorīt tika iesaistīti sabiedroto lidaparāti, lai situāciju kontrolētu, tas nozīmē, ka tiek izmantoti tā dēvētie ļoti dārgie risinājumi – ar reaktīvajiem iznīcinātājiem dzenoties pakaļ šādiem droniem, tiek pielietotas vecās metodes.”
Kā šobrīd vajadzētu rīkoties tālāk? “Sabiedrībai būtu jāprasa pilnvērtīgu informāciju par notikušo un pretgaisa aizsardzības sistēmu pastiprināšanu un veidošanu. Latgales un pierobežas teritorijā ir jāspēj reaģēt, operatīvi ziņot šūnu apraidē, bet jābūt arī iespējām dronu notriekt, jo šādi incidenti, visticamāk, turpināsies, mums ar tiem jāspēj tikt galā.”
Viņš norāda, ka ar runām par dronu aptveri vien ir par maz, virs Latvijas esot jāveido kupols un jānodrošina iespēju dronbus pārtvert un iznīcināt visā valsts teritorijā. Tas gan neesot vienā dienā izdarāms darbs, bet pie tā bija jāstrādā “jau kopš aizvakardienas”.
A.Pabriks uzskata, ka gan pretgaisa aizsardzības, gan atbildes un uzbrukšanas spējām ir jābūt prioritātei: “Tikai ar aizsardzību un bloķēšanu vien mēs nevaram panākt vajadzīgo rezultātu, ja blakus ir agresīvs kaimiņš.”
Ir svarīgi zināt vai ielidojušie ir Krievijas vai Krievijas novirzītie Ukrainas droni. Šādi apdraudējumi būs arvien vairāk un ir iespēja, ka tā ir Krievijas eskalācijas daļa. Latvijas notriekšanas spējām ir strauji jāpieaug visā ! Latvijas teritorijā, ar novērošanu par maz.
— Artis Pabriks (@Pabriks) May 7, 2026
