ASV Federālā izmeklēšanas biroja direktors Kristofers Rejs paziņojis, ka FIB šobrīd izmeklē aptuveni simt dažādus kiberizspiešanas gadījumus, no kuriem daudzas pēdas vedot pie datorurķiem Krievijā.
ASV Federālā izmeklēšanas biroja direktors Kristofers Rejs paziņojis, ka FIB šobrīd izmeklē aptuveni simt dažādus kiberizspiešanas gadījumus, no kuriem daudzas pēdas vedot pie datorurķiem Krievijā.
Foto: Mandel Ngan/REUTERS/SCANPIX/LETA

FIB direktors brīdina par kiberdraudiem un salīdzina to ar starptautisku terorismu 5

Valdis Bērziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Krievi nāk virsū kā melna nakts.. Ukraiņi nosauc laiku, kad vairs nevarēs noturēt fronti – ne ieroču, ne spēka nav
10 produkti, kuri traucē notievēt. Arī tādi, kurus uzskatām par veselīgiem
FOTO. Apskati, kāda automašīna bija pati populārākā tavā dzimšanas gadā! 70
Lasīt citas ziņas

ASV Federālā izmeklēšanas biroja direktors Kristofers Rejs brīdinājis par pieaugošajiem kiberizspiešanas draudiem, salīdzinājis kiberuzbrukumus ar starptautisko terorismu un aicinājis koordinēt cīņu pret kiberizspiešanu.

Kiberizspiešana kļūst par plaukstošu nodarbi

CITI ŠOBRĪD LASA

Intervijā laikrakstā “The Wall Street Journal” Rejs pavēstīja, ka FIB šobrīd izmeklē aptuveni simt dažādus kiberizspiešanas gadījumus, no kuriem daudzas pēdas vedot pie datorurķiem Krievijā. “Mēs cenšamies atklāt līdzīgas iezīmes hakeru darbībā, lai nepieļautu šādus uzbrukumus.

Tas ir kopējs uzdevums un atbildība kā valsts iestādēm, tā privātfirmām un pat katram amerikānim,” viņš teica. Pagājušajā nedēļā hakeri apturēja pasaules lielākā gaļas pārstrādes uzņēmuma darbu, bet pirms tam ielauzās degvielas piegādes operatora datubāzē, apturot degvielas piegādi daudzviet ASV austrumu krastā. Kā ziņo ASV mediji, uzņēmums esot samaksājis noziedzniekiem 4,4 miljonus dolāru, lai varētu atjaunot darbību.

Baltais nams paziņojis, ka prezidents Džo Baidens plānojot šo jautājumu izvirzīt 16. jūnijā paredzētajās sarunās ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu. Baidens izteicies, ka “tiek nopietni apsvērts, vai veikt atbildes pasākumus pret Krieviju par šiem uzbrukumiem”. “Ja Krievijas valdība grib apliecināt nopietnu attieksmi pret šo lietu, tad viņiem ir daudz iespēju īstenot reālu virzību, ko mēs šobrīd neredzam,” intervijā “WSJ” teica FIB direktors Kristofers Rejs.

Putins paziņojis, ka pieņēmumi par Krievijas saistību ar šiem uzbrukumiem esot absurdi, un vērtējis tos kā mēģinājumu radīt problēmas pirms viņa tikšanās ar ASV prezidentu.

Prezidenta Baidena administrācijas amatpersonas ir raksturojušas kiber­izspiešanu kā steidzami risināmu nacionālās drošības apdraudējumu. Tiesībsargāšanas iestādēm dots uzdevums sagraut organizētās noziedzības tīklu, kas uztur šo reketu, kas izvērties par plaukstošu nodarbi.

Kiberizspiešana vērsta pret katru sabiedrības locekli

Daudzi no aptuveni simt dažādiem ļaundarbīgās programmatūras variantiem ir bijuši iesaistīti kiberizspiešanas uzbrukumos ASV, paziņoja Rejs.

Reklāma
Reklāma

Kiberizspiešanā tiek izmantots ļaundarbīgs datorsistēmas kods, kas noslēdz upura datortīkla datus, par piekļuvi kuriem hakeri pieprasa samaksu, parasti digitālajā valūtā. “Arvien biežākie kiberizspiešanas gadījumi ir vērsti pret jebkuru ASV sabiedrības locekli,” atzīmē Rejs, “pat tad, kad viņi uzpilda auto degvielu vai pērk hamburgeru.”

Katrs no viņa pieminētajiem aptuveni simt kiberizspiešanas veidiem vidēji skar vairākus desmitus uzņēmumu, bet situācijās, kad iesaistītas transnacionālas firmas, tie var būt simtiem uzņēmumu. “Šīs problēmas mērogs ir tāds, ka mums kā valstij jātiek ar to galā,” uzsvēra FIB direktors. Viņš atzina, ka FIB saņemto sūdzību skaits par kiberizspiešanas incidentiem pērn ir trīskāršojies.

Privātie uzņēmumi ir snieguši atšķirīgus vērtējumus par tiem nodarītajiem zaudējumiem, bet firmas, kas izseko kiberizspiešanas incidentus, lēš, ka zaudējumi katru gadu rēķināmi simtos miljonu dolāru, un tie strauji pieaug. FIB direktors mudinājis privāto biznesu vairāk sadarboties ar ASV tiesībsargāšanas iestādēm, lai cīnītos pret hakeriem, tajā skaitā no organizētās noziedzības grupējumiem un ārvalstu izlūkdienestiem.

Rejs atgādināja, ka FIB politika ir neieteikt kiberuzbrukumu upuriem maksāt izpirkuma naudu, piebilstot, ka birojs ir vairāk ieinteresēts, lai firmas sadarbotos ar to izmeklēšanā un varētu atklāt, kas stāv aiz uzbrukumiem. Pirms dažām dienām ASV ģenerālprokurora vietniece Laiza Monako deva rīkojumu visām prokuratūras nodaļām koordinēt kiberizspiešanas incidentu izmeklēšanu ar īpašo darba grupu, kas tika izveidota aprīlī.

Rejs atzīmēja, ka, sadarbojoties kiberizspiešanas upuriem un tiesībsargiem, vairākos gadījumos ir izdevies identificēt kodu, kas pēc tam deva iespēju firmai piekļūt hakeru nozagtajai informācijai, nemaksājot izpirkumu.

Mudina prezidentu Baidenu būt uzstājīgākam

Kiberdrošības firmu pārstāvji pauduši gandarījumu par valdības iesaistīšanos kiberizspiešanas problēmu risināšanā. “Mums jārīkojas radošāk un agresīvāk, ja gribam apturēt šo noziedzības paveidu,” paziņojis Džons Hultkvists, kiberdrošības firmas “Mandiant” viceprezidents.

Viņš atgādinājis, ka šajā nodarbē var gūt milzīgu peļņu, viegli norēķināties ar digitālo valūtu, un izvairīties no kriminālvajāšanas par izdarīto likumpārkāpumu. Vairāki ASV likumdevēji ir mudinājuši prezidentu Baidenu būt uzstājīgākam, atbildot uz kiberizspiešanas incidentiem, un izskaidrot, kādi sodi draud hakeriem par uzbrukumiem kritiskas infrastruktūras objektiem.

Eksperti atzīmē, ka efektīvai cīņai pret kiberizspiešanu jāapvieno diplomātiskie, finanšu un tiesiskie resursi, kā arī izlūkošanas operācijas, taču kibernoziedznieki var slēpties autoritārā valstī, kas apmaksā viņu darbības. “Kiberuzbrukumu apdraudējums ir reāls, un mums steidzami vajadzīga ciešāka koordinācija starp valsts un privāto sektoru, kā arī daudz bargākas sekas kiberuzbrukumu veicējiem,” paziņojis Bens Sase, republikāņu senators no Nebraskas štata.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.