A. T. Pleša (no kreisās) priekšrocība ir tā, ka viņš ir strādājis ministrijā un vadījis Administratīvi teritoriālās reformas komisiju, bet diez vai tas palīdzēs labāk saprasties ar Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdi Gintu Kaminski.
A. T. Pleša (no kreisās) priekšrocība ir tā, ka viņš ir strādājis ministrijā un vadījis Administratīvi teritoriālās reformas komisiju, bet diez vai tas palīdzēs labāk saprasties ar Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdi Gintu Kaminski.
Foto: Paula Čurkste/LETA

“Forši, ka Latvija ir valsts, kurā jauni cilvēki var ieņemt augstus amatus!” Vai Pūces krēslā varētu sēdēt Plešs? 14

Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Vai stārķi gaidījāt? 10 vārdu īpašnieki, kas drīzumā varētu sagaidīt ģimenes pieaugumu
Viedoklis
Armands Puče: Tagad par visām reizēm ir skaidrs, ka ar politisko eliti nav ko vispār rēķināties. Murmuļi!
Veselam
Jūs nekad vairs neēdīsiet šos ēdienus, kad uzzināsiet to sastāvu 38
Lasīt citas ziņas

“Attīstībai/Par” (“AP”) trūkst līderu, jo galvenais līderis – bijušais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce – vidējā termiņā ir zaudēts.

Tāpēc partiju apvienība būtu ieinteresēta ministra kandidātu Artūru Tomu Plešu izveidot par spēcīgu politiķi, “nevis izmantot viņu partijas īslaicīgu aizkulišu interešu īstenošanai,” uzskata bijušais parlamentārietis Jānis Lagzdiņš. Viņa divdesmit gadu ilgās politiskās darbības laikā valdībās bijuši vairāki gados jauni politiķi.

CITI ŠOBRĪD LASA

J. Lagzdiņš “Latvijas Avīzei” sacīja: “Tas būtu nepiedodami, ja “Attīstībai/Par” nepalīdzētu Plešam veidoties par līderi. Tam ministra amats ir pats piemērotākais – īpaši, ja tajā jāpaveic vairāki grūti uzdevumi.” Viņaprāt, Pleša priekšrocība ir tas, ka viņš zinot drēbi, jo ir strādājis ministrijā un vadījis Administratīvi teritoriālās reformas komisiju.

Par ministra kandidāta profesionālo piemērotību nešaubījās arī partneri no “Kustības Par”, kas tomēr ne­steidza izteikt atbalstu “Latvijas attīstībai” izvirzītajam pretendentam, kā arī Jaunā konservatīvā partija, kura tāpat vilcinājās ar lēmuma pieņemšanu.

Šaubas vairāk ir par to, cik atklātu un godīgu politiku īsteno “Latvijas attīstībai” līderi, starp kuriem ir arī Plešs. Viņš partijā ir kopš 2013. gada un šajā laikā strādājis kopā ar J. Pūci un Edgaru Jaunupu. Zināms, ka apvienības iekšienē bija diskusijas, kurai no partijām vajadzētu deleģēt nākamo ministru vai varbūt jāmeklē profesionālis no malas.

“Politiskā amatā ir jābūt politiķim,” “Latvijas Avīzei” sacīja “AP” frakcijas vadītājs Daniels Pavļuts. Arī viņš uzsvēra, ka A. T. Plešs esot draudzīgs un sirsnīgs kolēģis, bet jaunība neesot nekāds grēks. Ministrijā ir spēcīgi ierēdņi, “un tur viss ir labākajā kārtībā”.

Plešs izmanto “zelta kārti”

Par Pleša iepriekšējo darbību ir zināms vien tas, ka viņš bija Bauskas novada deputāts. Taču mazāk pieminēts, ka tieši Pleša balss bija izšķirošā, lai no amata 2018. gada pavasarī gāztu toreizējo Bauskas novada domes priekšsēdētāju Raiti Ābelnieku (NA).

Opozīcija, kuras interesēs tas bija, esot apsolījusi Plešam, kas bija mēra komandā, izveidot viņam vēl vienu priekšsēža vietnieka amatu, un šīs amatpersonas uzdevums būtu Rīgā staigāt pa ministrijām un aizstāvēt tajās pašvaldības intereses, tagad atceras R. Ābelnieks. Viņš bijis pret šādu posteni.

Reklāma
Reklāma

R. Ābelnieku nogāzt izdevās, bet vietnieka amatu Plešs nedabūja, jo opozicionāri nespēja pārņemt varu. Kompromisu rezultātā par Bauskas novada vadītāju kļuva Arnolds Jātnieks (LZP), kura ievēlēšanā arī A. T. Plešam bija izšķirošā balss. “Labi, ka par ministru kļūs baušķenieks. Taču jāteic, ka viņš ir izteikts karjerists, kas sev izdevīgā brīdī var arī uzmest,” “Latvijas Avīzei” tagad sacīja R. Ābelnieks, atceroties notikušo varas maiņu domē.

A. T. Pleša (no kreisās) priekšrocība ir tā, ka viņš ir strādājis ministrijā un vadījis Administratīvi teritoriālās reformas komisiju, bet diez vai tas palīdzēs labāk saprasties ar Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdi Gintu Kaminski.
Foto: Paula Čurkste/LETA

A. T. Plešs ir dzimis un mācījies Bauskā, bet pēc vidusskolas beigšanas studējis Rīgas Tehniskajā universitātē, apgūstot tiltu būves inženiera specialitāti. Maģistra grāds viņam ir studiju programmā “Pilsētu un reģionu inženierekonomika”. Taču nozarē politiķis nostrādāja vien četrus gadus, pēc tam izvēloties iegūtai specialitātei neraksturīgu nodarbošanos. Viņš 2015. gadā kļuva par “Latvijas attīstībai” komunikāciju speciālistu.

Tiesa, pateicoties RTU iegūtajām zināšanām, ministra kandidāts nonāca vietējā politikā, iesaistoties publiskajā apspriešanā par “Rail Baltica” trases izbūvi caur Bauskas novadu. Viņš esot atvēris vietējai sabiedrībai acis, ka šo trasi vajag izmantot pašvaldības attīstības interesēs, panākot, ka arī Bauskā būs “Rail Baltica” stacija.

Tad sapratis – lai kaut ko ietekmētu, jākandidē pašvaldību vēlēšanās. Uz vaicāto, kāpēc atbalstīja sava toreizējā komandas biedra Ābelnieka atbrīvošanu, Plešs tagad atsaucas uz koalīcijas neizpildītajiem solījumiem. Pārlūkojot “Latvijas attīstībai” ziedotāju sarakstu, redzams, ka arī A. T. Plešs gada sākumā ir iekļāvies tā dēvētajā “2000 eiro ziedotāju klubiņā”, kad vairākas personas īsā laikā ziedo vienādu summu. Plešs to skaidro ar tolaik gaidāmo Rīgas vēlēšanu kampaņu, pirms kuras biedri esot mudināti atbalstīt partiju.

Iespēju zeme jaunajiem

Kad Harijs Rokpelnis (ZZS) kļuva par Mazsalacas novada priekšsēdi, viņam bija 26 gadi. Tagad H. Rokpelnis, kurš ir arī Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvis Eiropas Vietējo un reģionālo pašvaldību kongresā, “Latvijas Avīzei” sacīja: “Tas ir forši, ka Latvija ir valsts, kurā jauni cilvēki var ieņemt augstus amatus.

Vecākās demokrātijas valstīs ceļš līdz tiem ir ilgāks. Latvija ir atvērta jauniem cilvēkiem un jaunām idejām. Taču jautājums ir, vai šis jaunais cilvēks nāks ar jaunām idejām.” Pleša vadītās Administratīvi teritoriālās reformas komisijas darbs bija slikts, jo tajā nebija komisijas dialoga ar reformā iesaistītajiem, uzskata Mazsalacas novada priekšsēdis.

“Kas ir Pleša kunga komanda, kas būs tie cilvēki, kuri dos Plešam padomus? Cik tālu Juris Pūce aties no ministrijas? Par to skaļi nerunā, bet to var nojaust,” sacīja H. Rokpelnis.

Māris Mičerevskis nesen tviterī ierakstīja: “Skumji, ka, lai pabeigtu iesāktās lietas, kriminālatbildībā gatavi dzīt tik jaunu un sakarīgu džeku kā Artūrs. Protams, pats jau piekrita.” Teikto viņš neatšifrēja. Pats Plešs esot absolūti pārliecināts, ka nekas tāds viņa vadībā nebūs iespējams. “Varu garantēt, ja kāds bāzīs degunu tur, kur nevajag, viņam manā komandā nebūs vietas,” pārliecinoši sacīja A. T. Plešs. “Uzraudzīt ministra darbu ir mūsu pienākums. Un šī sistēma ir caurspīdīga,” apgalvoja arī D. Pavļuts.

Svarīgs politiskais atbalsts

Gados jauni cilvēki valdībā ir bijuši arī senāk. Nesasnieguši 30 gadu vecumu, Andra Šķēles (Tautas partija) valdībā strādāja divi ministri – izglītības un zinātnes ministrs Māris Vītols (no 1999. gada 16. decembra līdz 2000. gada 5. maijam), kā arī pilnu pilnvaru laiku (no 1999.gada 16. jūlija) – iekšlietu ministrs Mareks Segliņš (abi TP). Viļa Krištopana (“LC”) valdībā, kuru Saeima apstiprināja 1998. gada novembrī, ekonomikas ministra amats bija uzticēts gados tikpat jaunajam Aināram Šleseram (toreiz Jaunā partija).

Ar zināmām grūtībām saskārās visi minētie, bet M. Segliņš un A. Šlesers savu politisko karjeru turpināja, toties M. Vītolam tā beidzās 7. Saeimā. Īsajā viņa ministrēšanas laikā pēc ministrijas iniciatīvas tika likvidēts Jauno dabas draugu centrs “Saulesdārzs”, bet zeme Ķīšezera krastā nonāca “Skonto” meitasuzņēmuma “Ķeizarmežs” rokās, kas bija minēts kā viens no, bet – ne vienīgais viņa politiskās karjeras gala iemesls.

Jauno ministru sarakstā jāmin arī prezidenta Valda Zatlera dibinātās Reformu partijas deleģētais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs, kuram, stājoties amatā, bija 31 gads. Viņš jau toreiz iestājās par pašvaldību reformu ar ievērojami mazāku novadu skaitu, kā arī iesniedza Saeimā Vietējo pašvaldību referenduma likumu, kas nav pieņemts joprojām.

E. Sprūdžs arī uzsāka cīņu ar Ventspils pašvaldības vadītāju Aivaru Lembergu. Taču toreiz, lai iecerēto īstenotu, viņam pietrūka ne tikai politiskās pieredzes, bet arī politiskā atbalsta.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.