Ilustratīvs attēls
Ilustratīvs attēls
Foto: Mikus Kovalevskis

“Grūti savilkt galus!” Kā pandēmija apēdusi mūsu ienākumus 4

Zigfrīds Dzedulis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Veselam
5 populāri pārtikas produkti izraisa atmiņas zudumu – to iedarbība novērota jau īstermiņā 28
VIDEO. McDonald’s darbiniece šauj uz klientu, kurš pasūdzējies par pasūtījumu 23
Kokteilis
FOTO. Ziedu vainagi, ģimene un tradīcijas! Kā Jāņus nosvinēja mūsu slavenības? 28
Lasīt citas ziņas

Teju jau aizvadītais gads Latvijas iedzīvotājos vairojis drūmu noskaņojumu un bažas par to, kas viņus sagaida nākamgad.

Pēc “Swedbank” Finanšu institūta pasūtījuma aptaujājot ap 1000 iedzīvotāju, 42% aptaujāto atzinuši, ka šogad viņu ienākumi samazinājušies. Teju puse aptaujāto ikdienas rēķinu segšanai bijuši spiesti ķerties klāt naudas uzkrājumiem. Bet aptuveni trešdaļa atzinusi, ka kļuvis arvien grūtāk “savilkt kopā galus”.

CITI ŠOBRĪD LASA

Swedbank Finanšu institūta eksperte Evija Kropa atzīst, ka tik slikts noskaņojums iedzīvotājos neesot bijis kopš 2013. gada, kad institūts pirmoreiz pievērsās aptaujām un mājsaimniecību finanšu stāvokļa izpētei.

Viens no galvenajiem iemesliem, kas šogad vairojis slikto noskaņojumu, neapšaubāmi ir koronavīrusa izraisīto saslimšanu izplatība, uzņēmumu piespiedu dīkstāves un saimnieciskās rosības apsīkums, kas iesit arvien lielāku robu iedzīvotāju naudas maciņos. Kaut arī preču un pakalpojumu cenas šogad kāpušas mēreni (vidējā inflācija – 0,4%, 2019. gadā – 2,8%), dzīves dārdzību visvairāk ietekmējuši izdevumi par pārtiku un mājokļu uzturēšanu, tostarp komunālajiem pakalpojumiem.

Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati gan liecina, ka šogad strādājošo vidējie ienākumi “uz rokas” bijuši lielāki, nekā bija pērn (2019. gadā – 793 eiro mēnesī; 2020. gada 3. ceturksnī – 844 eiro mēnesī).

Arī mājsaimniecību pirktspēja augusi straujāk nekā patēriņš. Tāpat audzis arī vecuma pensiju vidējais apmērs (2019. gadā – 839,69 eiro mēnesī, 2020. gada 3. ceturksnī – 864,32 eiro mēnesī). Evija Kropa saka, ka iedzīvotāju piesardzība un patēriņa kritums visvairāk bija jūtami šī gada otrajā ceturksnī, Latvijai pāri veļoties koronavīrusa otrajam vilnim.

Reklāma
Reklāma

Diemžēl, iedzīvotāju ienākumiem augot, vienlaikus sarucis strādājošo iedzīvotāju īpatsvars, kas savukārt ietekmē valsts budžeta izdevumus pensijām, pabalstiem un citām sociālajām vajadzībām.

Pēc Evijas Kropas teiktā, vīrusa izplatības sekas, tostarp ietekme uz iedzīvotāju atalgojumu, visticamāk, būs jūtama vēlāk, kad saslimšanu skaitu valstī izdosies būtiski ierobežot.

Bet pašlaik Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) un Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) dati liecina, ka iedzīvotāju ienākumi un naudas uzkrājumi ir lielāki nekā izdevumi un cenu kāpums. 2020. gada pirmajos sešos mēnešos mājsaimniecību kopējie finanšu uzkrājumi sasniedza 12,8 miljardus eiro (2018. gadā – 11,2 miljardus eiro), kas liecina, ka iedzīvotāji kļuvuši piesardzīgāki tēriņos, uzkrāto naudu cenzdamies noguldīt nebaltām dienām.

Tikko veiktā aptauja liecina, ka liela daļa iedzīvotāju nejūtas droši par to, kas viņus sagaida 2021. gadā. Katrs trešais aptaujātais iedzīvotājs atzinis, ka visvairāk biedē darba zaudējuma iespējas un arvien mazākas izredzes nopelnīt sev un ģimenei. Gandrīz 40% aptaujāto iedzīvotāju domā, ka viņu finanšu stāvoklis pasliktināsies. Savukārt no to aptaujāto iedzīvotāju pulka, kuru finanšu stāvoklis jau pasliktinājās šogad, divas trešdaļas pareģo, ka arī nākamais gads viņiem būs vēl sliktāks, nekā bija šogad.

Jautāta, kas nākamgad varētu uzlabot iedzīvotāju noskaņojumu, ievērojot nule Saeimā pieņemto likumu par valsts budžetu 2021. gadam un grozījumus nodokļu likumos, “Swedbank” Finanšu institūta eksperte Evija Kropa atbild, ka kādai daļai iedzīvotāju būs jūtams minimālās mēneša algas pielikums 70 eiro apmērā (500 eiro līdzšinējo 430 eiro vietā).

Atkarībā no apgādājamo skaita un atvieglojumiem minimālās algas saņēmēju maciņos iznākumā varētu iekrist par 52 līdz 65 eiro vairāk, nekā viņi saņēmuši šogad. Nākamgad par 30 eiro palielināsies arī ar nodokli neapliekamais minimums pensionāriem (330 eiro mēnesī līdzšinējo 300 eiro vietā).

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.