Šausmīgos apstākļos mītošie zirgi jātnieku sporta klubā "Temps"

FOTO, VIDEO. Alkohola pudeles, šprices, izkārnījumi: jāšana sporta klubā Salaspils novadā drausmīgos apstākļos tiek turēti nobadināti zirgi 44

Dārta Putniņa pirms dažām dienām ar soctīklu palīdzību dalījās nesen piedzīvotajā un redzētajā jātnieku sporta klubā “Temps”, kas atrodas Salaspils novadā – drausmīgos apstākļos dzīvojoši zirgi, kur daži dzīvnieki jau ir uz nāves robežas. Par laimi, viens zirgs vārdā Ivans, tika no turienes aizvests un šobrīd, lai arī ir smagā stāvoklī, Dārta neatmet cerību, ka dzīvnieks tomēr varēs atkopties.

Reklāma
Reklāma
Veselam
5 populāri pārtikas produkti izraisa atmiņas zudumu – to iedarbība novērota jau īstermiņā 20
“Piedodiet, bet mājās jūs netiksiet!” Ukraina skaidro pavisam reālos frontes sabrukšanas iemeslus 85
Kokteilis
Neticami, bet tava auto marka atklāj par tevi vairāk, nekā spēj iedomāties 67
Lasīt citas ziņas

Dārtas ieraksts sociālajos tīklos skanēja šādi:

“Sveicināti mani mīļie draugi, paziņas un zirgu pasaules kolēģi!

CITI ŠOBRĪD LASA

Pirms nedēļas, saņēmu palīgā saucienu no savas paziņas, ka kaut kas ļoti nav kārtībā ar viņas zirgu. Zirga īpašniece nedzīvo Latvijā, bet mīļotais zirgs palicis šeit un prombraucot ir uzticēts aprūpei vienam no Latvijas staļļiem.

Maksāta pansija, ir sūtītas bildes, kur zirgs redzams pa gabaliņu it kā laimīgi ganoties pļavās. Jūlija mēnesī zirgs ir apraudzīts un viss esot bijis kārtībā. Bet pirms nedēļas, zirgs ir nogāzies no kājām un vairs necēlies augšā. Turpat saimniecībā tas pret ēkas siju ir iekārts štropēs, izsaukts vetārsts… un kā izrādījies, šāda epizode nav bijusi pirmo reizi.

Es pieņēmu lēmumu, ka nevaru neiesaistīties un ka ir jāpalīdz, kā nu vien spēju, jo jau todien īsti neredzot kopējo ainu un nezinot situāciju kopumā man bija nelāgas priekšnojautas kuras pierādījās vēlāk kā absolūti pamatotas.

Laika gaitā es sazinājos ar vetārstu, kurš bija apsekojis konkrēto zirgu un novērtējis situāciju. Verdikts ir viens – zirgs bezspēkā ir nogāzies no kājām savas kondīcijas dēļ.

Tālāk sekoja pietiekami detalizēts apraksts par vispārējo stāvokli, kas absolūti izslēdza zirga transportēšanas iespējas nekavējoties, vai pat tuvāko dienu laikā. Tika panākta vienošanās, ka esošā staļļa saimniece zirgu cītīgi piebaro un nodrošina tā apsegšanu ar segu un vispārēja komforta nodrošināšanu, lai zirgs vispār izdzīvotu…
Pēc nedēļas, šodien – ņemot talkā palīgus, devāmies pakaļ zirgam. Tālāk es aprakstīšu to, ko mēs redzējām un piedzīvojām.

Pietiekami ilgu ceļu mērojot caur meža ceļiem, nonākam tai saucamajā saimniecībā. Pirmais, kas acīm paveras ir pusizdzertas plastmasas alkohola pudeles, manāmā reibuma stāvoklī esošs vīrietis un kaut fonā notiek bērnam treniņš uz zirga, uz daudz maz normāla seguma laukuma. Vīrietis vien žestikulē, lai tik braucam pagalmā.

Tālāk ne sveiki, ne labdien – krietnā skurbulī esošais, veca gadagājuma kungs mums pavēstī, ka viņš ienīst zirgus, ka tie it ne maz viņam nepatīkot un kaut kur uz brīdi pazūd.

Tā mēs stāvam, vērojot kā līdz ar zemi nograuztā aplokā žēli staigā pāris resni zirgi un pārējie – vienkārši vāji baroti. Par tiem, kuri ir zem segām sasegti – grūti spriest, bet pēc kakliem spriežot – nekas labs tur apakšā nav.

Reklāma
Reklāma

Aplokā barotava ar salmu čužām, nav arī liecību, ka uz zemes mests siens šiem zirgiem. Pēc mirkļa pa saimniecību brīvi sāk skraidīt vairāki zirgi, daži segti, daži nē – bet arī vāja barojuma. Un vecis – ar aizdomīgu spaini, kuras dibenā ir putra vien pāris sauju. Zirgi kā dulli aiz tā spaiņa, savā starpā cīkstējoties – nu tik vecais ar visu to spaini piekabē iekšā to zirgu… bez apaušiem, bez nekā. Kad sakām, ka tā nevar – tad atcērt lai ejam na***! Un aiziet – ar sev sekojošiem zirgiem, kurus sāk spārdīt ar kājām, sist ar rokām…

Gaidām mantas, gaidām pasi – tiekam ignorētas un stāvam. Eju klāt mājai, stallim – tur nemanu nevienu atvērtu siena rulli, ne arī sagatavotu sienu ziemai. Vien pieci, nedaudz apsūnojuši siena ruļļi pie mājas.. un salmu čupiņa…

Apkārt visur citi dzīvnieki – cūkas, zosis, vistas, kaķi, mājā suņi. Visur dzīvnieku izkārnījumi, kopā ar dārzeņu sapuvušiem pārpalikumiem, kur pa starpai kādu normālu kartupeli grauž labi barota cūka…

Ejot tuvāk mājai, sajūtu smaku, kas man izraisa vemšanas refleksu. Visur apkārt atkritumi, iepakojumi, spaiņi, un citas drazas, pat šprices. Smaka? Kaķu un suņu izkārnījumu smārds. Aiz logiem redzami lielie pelēkie dogi, mazo šķirņu suņi un šķietami absolūti antisanitāri apstākļi priekš mazajiem lolojumdzīvniekiem…

Tas liek domāt, ka kārtējā suņu audzētava…. Gaidu zirga pasi… klauvējos, vien dzirdu kā pa māju kāds skraida un runā, bet durvis vaļā never. Kad sāku tuvāk logiem iet – pēkšņi iznāk sieviete, atdod man nobružātu, lipīgu … vārdu sakot noteikti ne cienīgu apstākļu pieredzējis dokuments – zirgu pasi. Grūti spriest kāpēc saimniece slēpās vai ko – bet uz jautājumu tai sievietei, kāpēc zirgi tādi – neko nezinot…

Saku – nu tad pēdējais – zirgs! Kur ir zirgs? Izliekas neko nezinām, bet saku – ka redzēju, ka vecis (saimniecībā esošais zirgkopis) aizgāja uz meža pusi. Vārdu sakot nezinu, kas viņiem visiem bija padomā, slēpt to zirgu un nepieļaut vešanu, bet par cik redzēju virzienu, kurā vecis aizgāja ar zirgu – tad pēc nepilna kilometra mežā zirgu atradām. Ar visu veci, kurš mātes vārdiem mūs lamājot un spļaudoties atdeva zirgu, vēl nopakaļus izsakot aizdomīgus komentārus, kas lika just, ka vīrietis iekāro manu mobilo telefonu…

Zirgu knapi varēja atraut no zāles kušķīšiem… mums līdzi bija spainis ar vāku virsū, kur bijām paņēmušas drusku musli.

Es nekad nebiju redzējusi, ka tikai nedaudz nograbinot spaini, zirgs uz to metas kā hiēna uz barību. Priekš manis tas likās biedējoši, jo neesmu pieredzējusi līdz šim, kā var uzvesties zirgs, acīmredzot esot badā.

Lai jūs saprastu – pietika piekabē iemest sauju ar musli – lai tas zirgs mestos pakaļ tai saujai kā traks. Tā arī darījām – zirgs sekoja piekabē nekavējoties.

Atransportējot jaunajā novietnē, skats pavērās gaužām skumjš. Piedāvājām ūdeni…. Pirmajās divās minūtēs – 20 litri ūdens. Ir pagājis laiks nu jau, un ir zināms, ka zirgs ir izdzēris 60 litrus pirmajās 4 stundās. Dienas norma zirgam, kuram nav pārāk liela slodze vai pārāk karsti apstākļi – tie ir 42 litri…

Viss ķermenis ir nevis dubļos, bet saucamajā lietus iedegā (zirdzinieki, lūdzu pakomentējiet – ko darīt?), vietām spalva māk kušķīšiem ārā, vietām kreveles ar asins pilieniem, blaugznas…

Lai nu vai kā – aprakstīju ko redzēju, ko piedzīvoju, ko jutu…

Noteikti visi grib zināt – kur un kurš! Tad šoreiz teikšu skaļi – JSK Temps, Jūlija Troksne!”

Svētdienas vakarā portāls LA.lv sazinājās ar Dārtu, un viņa apstiprina, ka zirgs Ivans šobrīd atrodas pie viņas, taču dzīvnieka stāvoklis joprojām ir vērtējams kā smags, lai gan cerības zaudētas netiek.

“Jā, zirgs, kura īpašniece lūdz izņemt zirgu no JSK “Temps” saimniecības, šobrīd atrodas pie manis. Ļoti gribētos ticēt, ka zirgs atkopjas, jo ir pagājis pārāk īss laiks, lai novērtētu jau stabilus panākumus. Zirga stāvoklis šobrīd ir tuvu nāvei, uz doto brīdi pastāv arī zināmi riski, ka dzīvnieks var neizdzīvot, bet prognozes šķiet pozitīvas. Rīt, parīt, cerams, iegūšu jau veterinārārsta slēdzienu,” – portālam apstiprina Dārta.

Viņa arī atklāj – iesniegums šobrīd ir uzrakstīts gan Pārtikas un Veterinārajam dienestam, gan Valsts policija.

Taču Dārta ir neizpratnē – pēc viņas rīcībā esošās informācijas, PVD jau ir apsekojis šo zirgu novietni un diemžēl neviens dzīvnieks uz doto brīdi netika izņemts, jo apstākļi esot “ciešami”.

“Es domāju, ka šis ir tas īstais brīdis, lai reizi par visām reizēm šo birokrātiju, kurā esam sapinušies, mainītu. Mainīt nepieciešams vadlīnijas, kuros gadījumos ir jāizņem dzīvnieki un kuros – nē” – Dārta stāsta.

Viņa arī aicina visus, kam ir bijusi negatīva pieredze ar šo saimnieci un saimniecību, ziņot par to gan Valsts policijai, gan Pārtikas un Veterinārajam dienestam, rakstot oficiālus iesniegumus.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.