Gunta Vaičule bija vienīgā Latvijas pārstāve pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās.
Gunta Vaičule bija vienīgā Latvijas pārstāve pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās.
Foto no Guntas Vaičule Instagram konta

Gandarījums par paveikto 0

Gints Narogs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Saskaņa pēc vārdiem: 5 vārdu pāri, kuriem, pēc mākslīgā intelekta domām, ir vislabākā saderība
Vācu ģenerālleitnants prognozē, vai un kad Krievija varētu būt gatava uzbrukt NATO valstīm
Vai kārtējā krāpnieku shēma? “Telefonā uzrādās neatbildēti zvani. Atzvanot uz numuru, adresāts apgalvo, ka nav zvanījis” 67
Lasīt citas ziņas

Latvijas vieglatlēte Gunta Vaičule bija vienīgā mūsu valsts pārstāve pasaules čempionātā telpās, kas nedēļas nogalē norisinājās Serbijas galvaspilsētā Belgradā. Rēzekniete 400 metru distancē finišēja pēc 53,05 sekundēm, kas viņai ir šīs sezonas labākais rezultāts, ieņemot 20. vietu 28 dalībnieču konkurencē. Lai tiktu pusfinālā, bija nepieciešams skriet vismaz 52,25 sekundēs, kas būtu ātrāk par Guntai piederošo Latvijas rekordu telpās (52,66). “Sākumā nebiju pārāk priecīga, jo zināju, ka varu izskriet labāku rezultātu, tāpēc varēju būt pāris vietas augstāk. Taču pēc tam, analizējot savu skrējienu, sapratu, ka jābūt priecīgai un apmierinātai ar paveikto,” “Latvijas Avīzei” sacīja 27 gadus vecā sportiste. “Guvu šādu tādu mācību, kas noderēs nākotnē. Ziemas sezona bija gara, taču esmu apmierināta, jo ziemā mums allaž netrūkst dažādu izaicinājumu treniņu ziņā. Tagad mums ir lieliska manēža Valmierā, taču tur uz vietas visu laiku arī nevarēju pavadīt, nācās pielāgoties, tāpēc par Belgradā sasniegto esmu priecīga un gandarīta,” tā Gunta.

Viņai neilgi pirms starta gan nācās arī vilties, jo sportiste vēlējās atbalstīt Ukrainu, taču tas neizdevās. “Man bija matu gumija un tajā iesieta neliela sešu centimetru gara lentīte Ukrainas karoga krāsās. Pēc iesildīšanās, kad notika gatavošanās skrējienam, numuru līmēšana, nagleņu pārbaude, nekādas pretenzijas nevienam nebija, bet aptuveni minūti pirms iziešanas arēnā man pienāca klāt un palūdza, lai lentīti noņemu. Jautāju kāpēc tā? Atvainojās, teica, ka tas neesot organizatoru lēmums, taču nedrīkstot būt nedz Krievijas, nedz Ukrainas atribūtikas vai karoga krāsu. Bija skumji, taču lentīti noņēmu, jo tūlīt bija jādodas uz starta un nebija laika strīdēties. Nedaudz vēlāk, jau nākamajos skrējienos, kad ar līdzīgām matu lentēm startēja vairākas citas skrējējas, organizatori saprata, ka var sanākt tracis, un vairs nelikta tās noņemt. Ukraiņu sportistu startus klātienē neredzēju, bet gaisā virmo liels atbalsts viņiem. Ir gan arī neitrālā daļa, kas tam nepievērš uzmanību un izliekas, ka nekas tāds nenotiek. Belgradā gan ukraiņu karogus nemanīju, tikai vienā vietā tādu maziņu un tas pats, šķiet, bija pie kādas Nīderlandes institūcijas,” sacīja skrējēja.

CITI ŠOBRĪD LASA

Pasaules čempionātā startēja sešas Ukrainas sportistes, izcīnot divas medaļas. Jaroslava Mahučiha, kura ceļā uz Serbiju pavadīja vairākas dienas, arī­ dzimtenē redzot kara šausmas, uzvarēja augstlēkšanā (2,02), bet Marina Beka-Romančuka bija otrā trīssolī (14,74). Trīssoļlēkšanā ar jaunu pasaules rekordu telpās uzvarēja titulētā Julimara Rohasa no Kolumbijas, olimpiskajai čempionei pēdējā mēģinājumā aizlecot 15,74 metrus tālu. Vīriem dramatisks izvērtās 60 metru sprints, olimpiskajam čempionam no Itālijas Lamontam Džeikobsam un pasaules rekordistam šajā distancē Kristianam Kolmenam no ASV finišējot ar identisku rezultātu – 6,41 sekunde. Fotofiniša izpētē par trīs sekundes tūkstošdaļām ātrāks izrādījās Džeikobss, kurš tika pie zelta. Lepni var būt igauņi, jo ceturtais šajā sprinta distancē bija 23 gadus vecais Karls Nazarovs (6,58).