Noasiņojuši un mirdināti. Latvijas grāmatizdevēji pamato, kāpēc grāmatas ir pirmās nepieciešamības prece 13
Aija Kaukule, “Kultūrzīmes”, AS “Latvijas Mediji”
Grāmatu izdevēji un tirgotāji ceļ trauksmi – grāmatnīcu slēgšana un neziņa par to nākotni nenozīmē tikai tirgotāju peļņas samazināšanos.
Grāmatu tirdzniecības aizliegums klātienē un līdz ar to arī grāmatu aprites trūkums, iespējams, neatgriezeniski ietekmēs dziļākus procesus – jaunas literatūras izdošanu latviešu valodā, kā arī lasīšanas ieraduma zaudēšanu digitālu iespēju priekšā.
Situāciju „Kultūrzīmēm” komentē grāmatniecības nozares pārstāvji.
Iekritienus nevaram pieļaut
RENĀTE PUNKA, Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas valdes priekšsēdētāja, “Jāņa Rozes apgāda” izpilddirektore: „Ceram, ka šonedēļ, pārskatot tirdzniecības ierobežojumus, grāmatnīcas atzīs par jomu, kas var strādāt klātienē, jo paturēt tās slēgtas uz nenoteiktu laiku, līdz epidemioloģiskie rādītāji sasniegs vēlamos skaitļus, nozīmētu izraisīt katastrofu nozarē.
Šobrīd signāli no izdevējiem un grāmatu veikaliem ir ļoti satraucoši. Lielākais grāmatu izdevējs un viens no lielākajiem grāmatnīcu tīkliem (“Apgāds Zvaigzne ABC”) sāk vērt ciet grāmatnīcas, arī grāmatnīcu tīklā “Jānis Roze” jau ir gatavs aizveramo grāmatnīcu saraksts.
Jau šobrīd grāmatveikali un izdevniecības ir saņēmušas smagu triecienu – pirmssvētku nedēļā, kad cilvēki parasti iegādājas vairāk grāmatu, kovids gluži kā Grinčs nozaga mums Ziemassvētkus un grāmatu veikali tika slēgti.
Arī janvāris pagāja nenormālā darba režīmā, kad grāmatnīcās klātienē drīkstēja pirkt tikai atsevišķas preču grupas, bet ne grāmatas, ko drīkst izsniegt, tikai attālināti pirktas, tā radot papildu slodzi nozarei.
Risinājums nav arī grāmatniecības dīkstāve. Grāmatas tapšanas process ir ilgs, jau pašlaik daudzās izdevniecībās norit darbs pie projektiem, kas iznāks tikai rudenī.
Ja naudas plūsmas apsīkuma dēļ apturēsim šos procesus un neko nedarīsim, tad pēc tam, kad visi gribēs atgriezties normālā gultnē, grāmatniecībā būs bīstams iekritiens.
Ja raugāmies uz grāmatniecības nozari kā uz veselīgu organismu, kurš, cita starpā, nes valstij nodokļus un nodrošina darbu gan autoriem, gan nozares profesionāļiem, kā arī nodrošina kvalitatīvu lasāmvielu lasītājiem, šādus iekritienus pieļaut nevaram – ir jānodrošina procesa ilgtspējība.
Diemžēl šobrīd normāla cikla plānošana ir praktiski neiespējama, jo tam ir nepieciešama arī pastāvīga grāmatu aprite.
Aizliegumi tirgot grāmatas klātienē neuzlabo epidemioloģisko situāciju – man nav zināmi nekādi pētījumi, kas pierādītu, ka tieši grāmatnīcas būtu epidēmijas perēklis.
Visa iepriekšējā gada laikā ir apliecinājies, ka grāmatnīcas nav tā vieta, kur cilvēki ļoti drūzmētos.
Turklāt grāmata ir viens no retajiem kultūras produktiem, kura baudīšana nav saistīta ar pulcēšanās ilgumu, bet gan kvalitatīvs laika pavadīšanas līdzeklis, kas palīdz gan dažādot ikdienu, gan pildīt veselības sargu ieteikumus, aizpildot laiku ar lasīšanu, lai pašizglītotos vai izklaidētos tā, kā tas ir labi visai sabiedrībai.
Es vēlētos, lai mēs leģitīmi un sakarīgi varētu nodrošināt cilvēkiem šo piedāvājumu, jo ir acīmredzami, ka tā šobrīd trūkst.”
Garīgās higiēnas pirmās nepieciešamības prece
ALĪSE NĪGALE, izdevniecības “Liels un mazs” direktore: „Kā salīdzinoši mazam izdevējam, kam papildu izdevumus nerada grāmatnīcu un liela darbinieku štata uzturēšana, mūsu galvenā problēma šobrīd ir nebeidzamā frustrācija un neizpratne par to, ko varam plānot.
Protams, arī mēs piedzīvojam apgrozījuma kritumu, lai gan marts pirmajā pandēmijas vilnī pēc skaitļiem bija pat kritiskāks nekā šobrīd janvāris. Martā apgrozījuma kritums bija 40 procenti, bet tagad – aptuveni 25 procenti.
Lai arī mūsu biroja veikalā pārdošana apstājusies vispār un ievērojami, par 89 procentiem, un samazinājušies veikalu pasūtījumi, balansā notur trīskāršs interneta tirdzniecības pieaugums.
Nav apstājies, kaut samazinājies, arī eksports uz citām valstīm. Uzturēt jaunu grāmatu izdošanas procesu palīdz Eiropas fondu finansējums tulkošanas projektiem, cenšamies pieteikties dažādu valstu fondiem, tāpat iesniedzam projektus Valsts kultūrkapitāla fonda finansējumam.
Ja noturēsimies šajā apgrozījuma balansā, izdzīvot ir iespējams.
Būtu labi, ja tiktu uzlaboti šobrīd visai neērtie grāmatnīcu interneta veikali, kas, protams, prasa grāmattirgotājiem papildu resursus, kā arī vērts atgriezties pie jautājuma par PVN samazinājumu vai atcelšanu gan drukātajām, gan, jo īpaši, elektroniskajām grāmatām, kā tas noticis vairākās Eiropas valstīs.
Diskusijā par to, vai grāmata ir pirmās nepieciešamības prece, palieku pie pārliecības, ka grāmata ir garīgās higiēnas pirmās nepieciešamības prece jebkuram cilvēkam – pieaugušajam un bērnam.
Ja cilvēks dzīvo minimuma režīmā, tad arī minimālas ir viņa spējas emocionāli adekvāti uzvesties un reaģēt, būt iecietīgam, saprotošam pret pastāvošo lietu kārtību, kāda tā šobrīd ir.
Vitāla nepieciešamība pēc rokā paņemamas grāmatas ir tieši pirmsskolas un sākumskolas vecuma bērniem – daļa no viņiem, kā liecina nesena mūsu izdevniecības un LU Pedagoģijas fakultātes pieredze, diemžēl vairs nezina, no kura gala grāmata jāatšķir.
Vissvarīgāk šobrīd būtu no valsts puses investēt tajā, lai neapstājas izdevējdarbība un autoru radošā darba apmaksa, lai vispār tiktu sarakstītas, ilustrētas un tulkotas grāmatas latviešu valodā, jo latviešu valoda ir valsts stūrakmens.
Kā triju bērnu mamma redzu, ka bērni arvien vairāk ikdienā lieto angļu valodu, jo viss interesantais – filmas, raidījumi, spēlītes – ir angļu valodā, tāpēc nepārtraukti jānodrošina spēcīga alternatīva, grāmatas un filmas, latviski.”
Saglabāt lasīšanas ieradumu
EVIJA VEIDE, izdevniecības “Latvijas Mediji” direktore: „Šobrīd nav pamata optimismam – šī ir krīze mūsu nozarē. Ieņēmumu kritums ir šausmīgs, arī uzkrājumi vai balanss, ar ko pārziemot tradicionāli tukšāko gada pirmo ceturksni, nav izveidojies – situācija janvārī ir daudz dramatiskāka, nekā tā bija pagājušā gada pavasarī, arī tāpēc, ka visu iepriekšējo gadu esam klibojuši, strādājot nepilnvērtīgi – vēl pirms kritiskās grāmatnīcu slēgšanas gada beigās, kas iecirta lielāko robu ieņēmumos, cilvēki izvairījās apmeklēt tirdzniecības vietas, baidījās par ienākumiem, izmantoja iespēju lasīt bibliotēkās.
Pārdošanai grāmatu tirgotājiem tagad izsniedzam par aptuveni 40 procentiem mazāk grāmatu. Ir labi, ka eksistē interneta tirdzniecība, bet redzam, ka kavējas piegādes, cilvēkiem nepatīk, ka par grāmatu jāmaksā vairāk, tas arī kopējā piedāvājumā neļauj ērti atrast meklēto.
Grāmatu tiešā pārdošana tomēr nozarei ir ļoti svarīga. Jāatceras, ka grāmata ir teju vienīgais kultūras produkts, ko cilvēks var lietot sev ierastajā veidā –atšķirībā no teātra izrādes, koncertu vai muzeja apmeklējuma, lasot grāmatu mājās, neviens nav apdraudēts.
Bīstams ir jauno grāmatu skaita samazinājums uz pusi – neizdodam ne tikai to, ko esam plānojuši, bet arī to, ko esam sagatavojuši. Iznākumā lasītājam sarūk izvēle un veidojas vāveres ritenis – neatrodot sev kaut ko jaunu un interesantu, cilvēks sāk meklēt grāmatas aizstājēju.
Ja klātienes tirdzniecības aizliegums turpināsies vēl vairākus mēnešus, tad būs ļoti slikti, tāpēc ceram uz aizlieguma atcelšanu jau februārī, un, protams, esam gatavi ievērot un lietot visus drošības rīkus.
Šajā juceklī, kad esam spiesti mainīt daudzus ieradumus, nedrīkstētu pakļaut apdraudējumam lasīšanas ieradumu, kurš ir bāze bērniem, lai viņi labi mācītos, bāze pieaugušajiem, lai viņi būtu spriestspējīgi.
Grāmata un lasīšanas tradīcija ir daļa no mūsu nacionālajām vērtībām. Tāpēc ir izšķiroši svarīgi saglabāt izdevēju konkurētspēju pār lasītāju laiku – novājināts izdevējs un neinteresantas grāmatas nozīmēs lasītāju zaudēšanu.”
Noasiņojuši un mirdināti
VIJA KILBLOKA, apgāda “Zvaigzne ABC” īpašniece: „Bijām gatavojušies, ka būs grūta gada pirmā puse, arī tam, ka var būt smaga epidemioloģiskā situācija, taču neesam gatavojušies tam, ka grāmatas tiks ekskluzīvi aizliegtas, bet dzīve turpināsies – cilvēki brauks ar sabiedrisko transportu, turpinās inficēties, bet valdība nevis samazina saslimstības līmeni ar radikālām, īslaicīgām un pamatotām metodēm, bet vienkārši turēs rādītājus esošajā līmenī uz dažu ražotāju, tirgotāju rēķina.
Pašreizējais grāmatu tirdzniecības aizliegums ir nepamatots un pretlikumīgs, tāpēc esam vērsušies Satversmes tiesā – var apturēt ekonomiku uz divām dienām, nedēļām, bet, ja tas ir beztermiņā, tas liek paraudzīties uz mūsu tiesībām fundamentāli, tāda attieksme ir diskriminējoša pret visu nozari.
Ja turpināsies valdības neloģiskie lēmumi, pusgada laikā apsvērsim četru grāmatnīcu aizvēršanu.
Tikmēr lasītāji riskē zaudēt iespēju lasīt jaunas grāmatas, bet ilgtermiņā – profesionālus grāmatu sagatavotājus, zinātniskos redaktorus, korektorus, kuri šobrīd ir dīkstāvē, lai gan cenšamies cilvēkus noturēt. Būs vairāk pašizdotu, valodas ziņā nekvalitatīvu grāmatu.
Ja šobrīd epidemiologi atzītu, ka situācija tagad ir kritiska, tad mēs būtu gatavi, ka trīs nedēļas tiek slēgts pilnīgi viss, lai gan jau līdz šim esam noasiņojuši un mirdināti, un vīruss tādējādi tiek ierobežots, bet pēc tam, ievērojot ierobežojumus, visi atsākam strādāt.”
