Gleznu piestiprināšana un apkope 0
“Kā piestiprināt gleznas pie sienām? Vai ik reizi jāurbj caurums? Kā pareizi tās notīrīt un atsvaidzināt?” Laima U. Salacgrīvā
Gleznu restauratore Gundega Jēruma skaidro, ka mājas apstākļos no eļļas tehnikā gleznota mākslas darba tā īpašnieks var notraukt tikai putekļus.
– To vajadzētu darīt ar nelielu (12 x 12 cm) spilventiņu, kas uzšūts no kokvilnas samta un pildīts ar sintaponu vai kādu citu mīkstu materiālu. Šādus spilventiņus nopirkt nevar, jāuzšuj pašam. No samta tāpēc, ka tas ir pūkains, putekļus uztverošs materiāls. Gleznas virsmu slauka ar vieglām kustībāmno augšas uz leju, no vienas malas uz otru, tad – pa diagonāli. Pēc katras reizes, kad ar spilventiņu pārbrauc gleznai, samtu izsūc ar putekļu sūcēju un tikai tad turpina. Ar ūdeni vai kādiem ķīmiskiem līdzekļiem gleznas nevajadzētu tīrīt. Restauratores praksē man bieži ir nācies saskarties ar gadījumiem, kad atnes gleznas, ko cilvēks ir sabojājis, nemākulīgi vai pārāk agresīvi tīrot. Piemēram, pagājušā gadsimta 70. un 80. gados itin populāri bija eļļas gleznā izmantot arī kādu ūdenī šķīstošas krāsas toni. Šādu gleznu tīrot ar mitru drānu, to viegli sabojāt.
Nebūtu ieteicams izmantot putekļu slotiņas. XX gadsimtā tapušās eļļas gleznas pārsvarā ir reljefas, tām pārbraucot ar sintētiskajiem sariem, var aizķert kādu triepienu un to atraut. Reljefainu gleznu tīrīšanai ieteicamas dabīgās vāveru spalvu otiņas. Tās arī pēc katra pārbrauciena jāizsūc ar putekļu sūcēju.
Nebūtu ieteicams izmantot putekļu slotiņas. XX gadsimtā tapušās eļļas gleznas pārsvarā ir reljefas, tām pārbraucot ar sintētiskajiem sariem, var aizķert kādu triepienu un to atraut. Reljefainu gleznu tīrīšanai ieteicamas dabīgās vāveru spalvu otiņas.
Mušu un arī prusaku ekskrementus, kas uz virsmas atstāj daudz melnu punktiņu un diezgan dziļi ieēdas krāsā vai lakas slānī, var notīrīt tikai ar skalpeli, un tas jādara restauratoram, jo nespeciālists darbu var sabojāt. Šo netīrumu slāni, tāpat arī nosēdumus, kas rodas no cigarešu dūmiem, kvēpiem, malkai sadegot kamīnā, izgarojumiem virtuvē, parasti attīra mehāniski, bez ķīmijas. Par vidēja izmēra – divu A3 lapu lieluma gleznas un tās aizmugures notīrīšanu restauratoram vidēji jāmaksā 18 – 20 latu. Šis pakalpojums nav tik dārgs, lai no tā atteiktos un, pats tīrot gleznu, to sabojātu.
Latvijas Mākslas akadēmijas profesors Kaspars Zariņš uzskata, ka eļļas gleznu tomēr drīkst noslaucīt ar viegli mitru drāniņu, pēc tam noteikti – ar sausu. Kā efektīvu līdzekli viņš piemin arī citrona sulu. Citrusaugli pārgriež uz pusēm un virsmu viegli parīvē.
– Tā iespējams atbrīvoties no netīrumiem, jo gleznas laika gaitā noput, nokvēp, uz tām paliek mušu kakas. Šim mērķim ir paredzēti arī speciāli šķīdumi, kas nopērkami mākslinieku piederumu veikalos. Ja tie nelīdz, jāmeklē restauratora palīdzība, kas gleznu notīrīs un atjaunos, izmantojot profesionālas metodes. Citādi var gadīties, ka, ar mitru drānu braucot pāri ogles zīmējumam vai akvarelim, pazudīs ne tikai putekļi.
Gleznotājs arī stāsta par veidiem, kā iespējams gleznas, akvareļus un citus mākslas darbus stiprināt pie plaknes.
Eļļas gleznu tomēr drīkst noslaucīt ar viegli mitru drāniņu, pēc tam noteikti – ar sausu. Kā efektīvu līdzekli viņš piemin arī citrona sulu. Citrusaugli pārgriež uz pusēm un virsmu viegli parīvē.
– Lai sienas pasargātu no nepievilcīgiem caurumiem, labs variants gleznām ir karināmā sistēma (var iegādāties mākslinieku piederumu veikalā “Pedants”, veikalā – darbnīcā “MājasDeko” un citviet). Griestu tuvumā piestiprina plastmasas sliedi, kas vizuāli līdzinās aizkaru stangai. Tā parasti ir trīs metrus gara, bet var sazāģēt arī mazākos posmos. Bez caurumiem sienā gluži iztikt nevar, jo sliedi notur skrūves. Taču šīs karināmās sistēmas priekšrocība ir tāda, ka uz sliedē iestiprinātās auklas var salikt vairākus caurspīdīgus plastmasas vai metāla velkriņķus ar āķiem, bet uz katra āķa – pa gleznai. Āķi ir regulējami, tāpēc darbus pie sienas var novietot dažādā augstumā, ikreiz neurbjot pa caurumam. Šāda sistēma maksā ap divdesmit latiem metrā.
Ir arī jaudīgas abpusējas līmlentes, kas domātas spoguļu stiprināšanai, taču mākslas darbus parasti nelīmē pie sienas. Pirmkārt, tas nav gleznas cienīgi. Otrkārt, sienas ne vienmēr ir gludas, tāpēc darbu būs grūti ar līmlenti piefiksēt. Treškārt, gleznai jābūt novietotai zināmā leņķī, lai uz tās pareizi kristu gaisma. Un, ceturtkārt, līmlente var neizturēt gleznas rāmja smagumu.
Tas varbūt nav īpaši populāri, bet, ja sienu grib pasargāt no caurumiem, mākslas darbu var novietot uz molberta.
