Aiz šīs sētas līdzās botāniskajam dārzam grib celt divas mājas. Kokiem vieta tur nebūs.
Aiz šīs sētas līdzās botāniskajam dārzam grib celt divas mājas. Kokiem vieta tur nebūs.
Foto: Gundega Skagale

Iedzīvotāji rīkos piketu pret 100 koku izciršanu Botāniskā dārza apkaimē 0

Svētdien, 17.martā, Hāmaņa muižas parkā, Slokas ielā 41a, notiks iedzīvotāju rīkots pikets pret ieceri Botāniskā dārza apkaimē izcirst aptuveni 100 kokus, aģentūrai LETA pastāstīja biedrības “Aleju aizsardzība” vadītāja Ingrīda Ērenpreisa.

Reklāma
Reklāma
10 produkti, kuri traucē notievēt. Arī tādi, kurus uzskatām par veselīgiem
FOTO. Apskati, kāda automašīna bija pati populārākā tavā dzimšanas gadā! 69
Krievijas drošības iestādēm “mati stāvus”. No kara atgriežas atbrīvotie cietumnieki – tos nevar savaldīt
Lasīt citas ziņas

Mītiņš notiks no plkst.11 līdz 12 un plānots, ka tajā piedalīsies aptuveni 50 cilvēku. Arī Rīgas domē aģentūrai LETA apstiprināja, ka šāds pasākums ir pieteikts.

Ērenpreisa gan norādīja, ka šis nebūs tradicionāls pikets, kurā “visi bļaustās un protestē”. “Mēs gribam miermīlīgu pasākumu ar dalīšanos viedokļos, dziedāšanu un jauku atmosfēru. Aicināsim piedalīties visus dabas draugus un organizācijas. Grūti prognozēt, cik cilvēku varētu ierasties, taču priecāsimies par katru interesentu,” sacīja Ērenpreisa.

CITI ŠOBRĪD LASA

Plānots, ka pasākumā piedalīsies animācijas filmas “Jēkabs, Mimmi un runājošie suņi” veidotāji, Jāņa Rozentāla mākslas skolas audzēkņi, kā arī velosipēdistu biedrību, dzejnieku un citu dabas organizāciju pārstāvji.

Šovakar, plkst.19, konditorejā “Ciemakukulis”, biedrība organizēs arī tikšanos ar Kuldīgas ielas apkaimes iedzīvotājiem, lai noskaidrotu līdzcilvēku viedokli par koku izciršanas ieceri. “Sanāksmē piedalīsies arī Āgenskalna apkaimes biedrības pārstāvji, kuru viedoklis no mūsu gan nedaudz atšķiras. Tādēļ mēs gribas saprast iedzīvotāju nostāju,” sacīja Ērenpreisa.

Āgenskalna apkaimes biedrības biedrs, arhitekts Oto Ozols aģentūrai LETA pastāstīja, ka konceptuāli biedrība par apbūvi šajā teritorijā neiebilst, taču ir izstrādājusi tai dažus priekšlikumus.

“Problēma ir tā, ka attīstītājs uztaisījis plānu ar divām simetriskām ēkām un stāvlaukumu, bet neviens īsti nezina, kā šīs ēkas izskatīsies, vai izstrādātais risinājums ir vissaudzīgākais un labākais. Mēs uzskatām – tā kā šī ir sabiedrībai nozīmīga vieta, būtu jārīko metu konkurss, lai izvēlētos labāko ideju. Tāpat uzskatām, ka ēkas jābūvē vismaz 10 metrus no ielas malas, lai to varētu paslēpt aiz kokiem. Ideālā variantā tā varētu būt divstāvu koka ēka,” pauda Ozols.

Savukārt “Aleju aizsardzība” uzskata, ka šī teritorija būtu jāsaglabā kā neskarta ekoloģiska vide. “Ja izcirtīs kokus, bojā aizies lakstīgalas un no ekoloģijas viedokļa raugoties šī teritorija tiks degradēta,” sacīja aktīviste.

Ekoloģiskā tīkla nostiprināšanu pilsētā paredzot arī spēkā esošais Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Nepieciešamība piemērot integrētu pieeju pilsētvides atjaunošanā”.

Reklāma
Reklāma

Vienlaikus Ērenpreisa norāda, ka arī Valsts prezidents Raimonds Vējonis intervijā Vācijas izdevumā “Der Spiegel” norādījis, ka visaugstākajā politiskajā līmenī iestājas par klimata saglabāšanu.

LETA jau vēstīja, ka Rīgā, Kuldīgas un Slokas ielas stūrī, tieši pie Botāniskā dārza sētas, plānots izcirst apmēram 100 kokus, liecina paziņojumi par publisko apspriešanu koku ciršanai Rīgas pilsētas būvvaldes mājaslapā.

Pamatojoties uz Rīgas domes Apstādījumu saglabāšanas komisijas šā gada 11.februāra lēmumiem, publiskai apspriešanai tiek nodota 13 liepu, astoņu bērzu, 13 kļavu, sešu apšu, vienas egles, vienas robīnijas, vienas gobas ciršana Slokas ielā 43, kā arī 15 kļavu, 16 melnalkšņu, deviņu apšu, deviņu bērzu, divu vītolu, trīs blīgznu, divu gobu, trīs ievu, vienas ošlapu kļavas un vienas zirgkastaņas ciršana Slokas ielā 45 saistībā ar plāniem celt šajā vietā daudzdzīvokļu dzīvojamo māju jaunbūves.

Koka ciršanu ierosina zemes īpašnieki – fiziskas personas – saistībā ar plānoto daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas jaunbūvju celtniecību. Zemesgrāmatas dati liecina, ka viens no tiem zemesgabaliem ārpus Botāniskā dārza teritorijas, ko denacionalizēja, savulaik piederējis arī aktrisei Mirdzai Martinsonei.

Publiskā apspriešana plānota laikā no 5.marta līdz 18.martam, bet aptaujas lapas iespējams līdz 18.martam iesniegt Rīgas pilsētas būvvaldes Vadītāja biroja Klientu apkalpošanas centrā Rīgā, Amatu ielā 4, pirmajā stāvā, apmeklētāju pieņemšanas laikā vai nosūtīt pa pastu vai arī iesniegt jebkurā Rīgas domes Apmeklētāju pieņemšanas centra filiālē, Rīgas Centrālās bibliotēkas filiālbibliotēkā vai elektroniski aizpildīt un nosūtīt portālā “pasvaldiba.riga.lv”.

Pēc publiskās apspriešanas rezultātu apkopošanas Rīgas pilsētas būvvalde ziņojumu par publiskās apspriešanas rezultātiem virzīs izskatīšanai Rīgas domes Apstādījumu saglabāšanas komisijas sēdē.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.