Daina Dagnija
Daina Dagnija
Foto – Anda Krauze

Ilgais ceļojums uz Latviju. Saruna ar mākslinieci Dainu Dagniju 0

Līdz šā gada 15. septembrim Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā aplūkojama Latvijā dzimušās un Amerikā lielāko mūža daļu aizvadījušās gleznotājas un gobelēnistes Dainas Dagnijas personālizstāde “Sievietes spēks un brīvība”. Kad savulaik kādā recenzijā starp vairākiem minētiem Krūmiņiem viņas uzvārda “Krūmiņš” nebija, Daina nolēma atteikties no uzvārda un parakstīties tikai ar kristītiem vārdiem.

LA
LA.LV
Ziņas
“Kāpēc divi cilvēki nevar braukt vienā mašīnā? No kurienes policijai šādi secinājumi?!” Advokāts Lapsa par Valsts policijas priekšnieka teikto 91
14 stundas
JL
Juris Lorencs
Stāsti
“Latvijas un latviešu nākotne, izskatās, būs ļoti īsa.” Saruna ar profesoru Leonu Taivanu 166
1 diena
PR
Praktiski.lv
Praktiski
Viss sniegs zem viņa bija nokusis, viņš tur gulēja ļoti ilgi: Rēzeknē atrasts suns, kas bija piesiets pie koka un pamests 14
13 stundas
Lasīt citas ziņas

Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā eksponētie darbi iezīmē mākslinieces darbības būtiskākos posmus, parādot arī agrīnos darbus – Okinavas perioda kompozīcijas – krāsainus, dzīvīgus un tajā pašā laikā simboliskus tēlus, kas raksturo mākslinieces glezniecību no 1962. līdz 1971. gadam.

Nozīmīgu vietu mākslinieces daiļradē 20. gadsimta 70. gados ieņem lielformāta gleznas par Ameriku – zemi, kurā viņa dzīvo. Šie darbi lielā mērā simbolizē arī sabiedrību kopumā. Viens no nozīmīgākajiem darbiem ir “ASV Divsimtgades parāde”, kuru kopā ar citiem darbiem izvēlējās ASV valsts departamenta programma Vašingtonā vēstnieka Džeimsa Holmsa rezidencē Rīgā no 1999. līdz 2001. gadam.

Pagājušā gadsimta 80. gadu sākumā māksliniece radīja darbu ciklu “Sieviete un govs”, kas guva milzīgu ievērību un ir aktuāls līdz pat mūsdienām. Šis Dainas Dagnijas cikls runā par Visuma ritmiem dzīvē, kā arī skar sievietes esības tēmu.

Būtisks un spilgts ir mākslinieces cikls “Senču ezeri” Baltijas valstu neatkarības atgūšanas kontekstā. Ciklu iezīmē gadskārtu un seno latviešu rituālu klātbūtne, mītiskums un misticisms.

Mākslinieces jaunākie darbi ir sievietes enerģijas, kosmosa, spēka un prāta pilni. Viss mijas, vijas, tiecas, elpo, joņo, triecas, plūst un virmo, atklājot mākslinieces enerģijas spēku.

Gleznotāja mākslai devusi trīs nozīmīgas lietas. Pirmkārt, izveidojusi un attīstījusi ekspresīvu figurālo glezniecību, otrkārt – interpretējusi nacionālo mītu, kas izšķīdināts latviešu dainās un buramvārdos, un, treškārt, darbos atklājusi radīšanas principu. Studijas mākslas studentu līgā Ņujorkā, mākslas skolā Detroitā un Šonāra institūtā Los­andželosā deva izpratni par abstrakto ekspresionismu – amerikāņu pirmo oriģinālo pienesumu mākslā.

– Ko jūsu izpratnē nozīmē sievietes spēks un brīvība?

– Allaž esmu jutusies brīva gan dzīvē, gan no visu mākslas virzienu ietekmēm. Arī pēc abstraktā ekspresionisma, kad modē nāca Endrjū Vorhols, turpināju attīstīt personisko stilu un tēmas. Bet spēks slēpjas cilvēkā pašā, spējā iet uz mērķi, stāvēt stingri un darīt to, kam esi radīts. No visa dzīvē man vislabāk patīk darīt savu darbu – gleznot. Gleznās parādās daudz no mana mūža un izjūtām. Uz audekliem manas vīzijas, atmiņas, emocijas.

… Kad viena audzināju divus dēlus un naudas trūkuma dēļ nevarēju gleznot, kas bija ļoti sāpīgi, pēc tam manas izjūtas atklājās melnbaltā gleznā “Sieviete un govs”, kas turpināja iesākto ciklu par to, kā atdzimst sieviete, kā cilvēks – savai sūtībai. Māksliniekam patiesībā jābūt tādam, kas dzīvot bez gleznošanas nemaz nevar.

– Jūsu gleznas ir tik krāsu pilnasinīgas, ka gribas vaicāt, vai tādēļ, ka spilgtiem notikumiem pilna bijusi arī jūsu dzīve?

– Mana dzīve nav bijusi tik spilgta, cik sarežģīta. Taču, jā, jau kopš mazotnes esmu mīlējusi krāsas.

Tēvatēva mājas Rūjienā sauca par čigānu Lungām. Teica – dulli kā no Lungām. Ir pļaujas laiks, lungieši uzvelk koka gultas ābelēs un lasa grāmatas. Vectēvs bija traks uz zirgiem. Mijies tik ilgi, kamēr tumsā pārnācis mājās ar vecu kleperi. Bet ziemā jūdzis bērnu kamanās – ģimenē bijis divpadsmit bērnu –, lai zirgam vieglāk.

Mātesmātei, emancipētai Zemgales saimniecei, bija seši bērni, kad viņa nopirka Numurmuižu, kas atradās tagadējā Ziepniekkalnā. Kara laika vasarās mēs ar māsu dzīvojāmies tur kopā ar mammas brāļa bērniem. Mans tēvs Rūdolfs Jēkabsons piedalījās Brīvības cīņās, uzdienējās par virsnieku, bija nosūtīts uz Varšavas kara akadēmiju. Mamma Irma Jēkabsone studēja agronomiju, audzēja gladiolas. Tango dāma baltām kurpēm – puikas skolā sauca. Viņa dziedāja “Madame Butterfly”, valkāja karakula kažoku un oranžu tango kleitu ar pērlītēm izšūtu apakšmalu. Mūsu ģimene dzīvoja Mežaparkā. Atceros slaidās, zaļās priedes un sēnes…

1940. gadā, ienākot krieviem, sāka pazust virsnieki. Tēvs, kā nelabu jauzdams, ar visu ģimeni pārcēlās uz Bauskas ielu. Jau nākamajā dienā īpašniecei Mežaparka mājā prasīts: kur pulkvežleitnants Jēkabsons? Pēc tam Litene. Pateicoties Dievam un laimīgai apstākļu sakritībai, tētim izdevās izglābties. 1944. gada oktobrī mēs tikām uz kuģa, kas devās uz Dancigu. Bērniem deva miegazāles, lai viņu raudas nepiesaistītu krievu un vāciešu uzmanību. Manam mazajam brālītim divpadsmit mēneši…

Ar kuģi veda arī vācu ievainotos. Ieģipsētas, sakropļotas rokas un kājas… Dancigā universitātes aulā nometināja bēgļu inteliģenci. Milzīga istaba, kolonnas un saspiedušos ļaužu grupiņas pie tām. Pēc dažiem gadiem atkal nācās mukt. Pienāca ziņa, ka Vācijas daļu, kur bijām patvērušies, atdos sarkanajai armijai. Abus mūsu čemodānus, visu kādreiz turīgās ģimenes iedzīvi, tētis iemeta nez kur dabūtā ķerrā, un mēs pa galvu pa kaklu skrējām uz staciju, kur ļaudis grūstījās pārlādētos vilcienos, centās iekļūt pa ­logiem…

– Kas pamudināja gleznot?

– Kopš sevi atceros, vienmēr esmu gleznojusi. To darīju arī bēgļu nometnē Vācijā. Man bija divpadsmit trīspadsmit gadi, kad sāka interesēt filmas. Kino likās visbrīnišķīgākā lieta. Kopēju filmzvaigznes, tā manā mākslā, ja tā var teikt, ienāca “fotoreālisms,” pie kura gan ilgi neturējos (pasmaida). Kad nonācām Detroitā, mani vecāki strādāja fabrikā. Kā mākslā apdāvinātu bērnu no vidusskolas mani sūtīja uz sestdienas gleznošanas klasēm Detroitas mākslas muzejā, kur redzēju pirmo El Greko, citu izcilu mākslinieku darbus. Pēc vidusskolas gribēju braukt mācīties uz Ņujorku. Naudu studijām pelnīju, dekorējot cimdus ar mazām puķītēm. Nākamajā gadā dabūju stipendiju balvu par gleznu “Ukraiņu puika”, tādu pavisam reālistisku darbu…

– Kas jums patīk no Latvijas māksliniekiem?

– Kuru darbi ir oriģināli, neatgādina citus kā, piemēram, Ilmārs Blumbergs, Edīte Paula Vīgnere, Ivars Poikāns… No jaunākajiem – Miķelis Fišers. Turpretim nepatīk, ka par laikmetīgu mākslu sauc stilus un paņēmienus, kas jau sen parādījušies Amerikā un citur.

– Jūs vairākus gadus līdz 2001. gadam bijāt pasniedzēja mākslas skolā Ņūdžersijā. Kas lika atteikties no šīs nodarbes un pārcelties uz Latviju?

– Kļūdaini būtu mani saukt par pasniedzēju, jo mācīju tikai vienu reizi nedēļā. Mācīšana izsūc, paņem laiku, enerģiju. Tāpēc, kā savulaik teica mākslinieks Sigurds Vīdzirkste, labāk staigāju ar nabaga kuli nekā iztikas pelnīšanas dēļ atsakos no radoša darba. Taču, lai savā dzīvē tikai gleznotu, ir jāriskē… Bet riskējuši jau ir visi slavenie – van Gogs, Gogēns…

– Daudzi latvieši ārzemēs stāsta par neizmaksātām mājām, par bērniem un mazbērniem, kas iedzīvojušies svešumā. Bet jūs tomēr pārcēlāties uz Latviju?

– 1995. gadā izstāžu zālē “Arsenāls” Rīgā man sarīkoja pirmo personālizstādi Latvijā, sadraudzējos ar Tatjanu Sutu, kuru jau biju iepazinusi Amerikā, šeit uzradās vēl citi draugi, mani darbi likās interesanti arī citās Latvijas pilsētās…

– Apjomīga izstāde nesen bija arī, piemēram, Amerikā dzīvojošai latviešu gleznotājai Vijai Celmiņai, taču nav dzirdēts, ka viņa grasītos pārcelties uz Latviju.

– Nu ja, īstais iemesls jau cits… Atbrauc deviņdesmitajos mans Latvijas brālēns ciemos uz Ameriku, stāvā sajūsmā saka: o, Amerika ir sapņu zeme! Mums, tur Amerikā dzīvojošajiem, sapņu zeme vienmēr bijusi Latvija. Atgriezties dzimtenē bija manu vecāku mūža sapnis, kas tā arī nepiepildījās. Viņi nomira Amerikā. Savas dzīves pēdējā laikā mans tēvs, dziļi sāpināts, kļuva nerunīgs. Pirms aiziešanas arvien biežāk atcerējās Rūju un vēžošanu. Taču man vajadzēja ekstralielu ienākumu, lai brauktu uz Latviju. Tāda nauda nenāca un nenāca. Bet es gleznoju, tapa cikli “Kritušie” un “Senču ezeri”, kur manas domas par Latviju. Paralēli veidoju arī tekstilkolāžas, jo man vienmēr patikuši audumi. 2000. gadā kāda ķīniešu izcelsmes galeriste uzaicināja Sanfrancisko veidot izstādi. Tur viena miljonāre par lielu naudu nopirka manu dārgāko kolāžu! Pārdeva arī vēl dažas citas. Varēju pārcelties uz dzimteni. Mani dēli jau lieli, viens dzīvo Kolorādo, otrs – Jaunmeksikā. Domāju, varēsim tikties tikpat labi, man dzīvojot Latvijā, kā pie Ņujorkas… Taču nekad neiedomājos, ka Latvijā aizvadīšu jau četrpa­dsmit gadus. Esmu mainījusi diezgan daudz dzīvesvietu, arī māksla man mainās vairāk nekā citiem, jo nāk jauni piedzīvojumi un pārdzīvojumi, bet nekad, nekad, nekad visā savā mūžā neesmu dzīvojusi tik ilgi vienā vietā. Tik ilgi, ka jau sāk apnikt (iesmejas). Patiesībā dzīvošana šeit, arvien vairāk iepazīstot Latviju, ir kā ilgs, ilgs ceļojums pa šo zemi …

– Ko tas sniedzis?

– Gan prieku, gan zināmu vilšanos. Latvieši nestāv pietiekami stingri. Kad te atbraucu 2001. gadā, daudz mazāk ielās dzirdēju krievu valodu. Man nepatīk latviešu iztapīgums televīzijā, kur katrs krievs, jauns vai vecs, dzīvojis te ilgi vai nesen atbraucis, tiek iztapīgi tulkots. Nepatīk, ka, tuvējā “Maximā” iepērkoties, vairāk dzirdu krievu valodu. Deviņdesmitajos pēc neatkarības atjaunošanas iedomājos, ka valsts veidosies kā tāda ideālā Latvija. Tūlīt pēc neatkarības atjaunošanas atbraucu uz Dziesmu svētkiem, mana paziņa fotogrāfe Māra Brašmane sūkstās par politiķiem, es, vēl īsti nezinot visus apstākļus, viņus aizstāvot, saku – Amerikā arī politiķi ir visādi. Un tikai vēlāk dzirdu un redzu, kādi te tipi bijuši pie teikšanas. Visās valstīs “čekas maisiem” līdzīgi arhīvi ir atklāti, bet latvieši laikam jūtas tik nospiesti, ka netiek ar šo lietu galā.

Apdāvināta tauta, apbrīnojama mūzikā, fantastiski redzēt Dziesmu svētkus, kā cilvēki tam visam līdzdzīvo… Aizkustinoši. Bet politiski latvieši, vismaz man tā šķiet, vēl nav pietiekami attīstīti vai attīstījušies. Es nekad nevarētu ticēt, ka vienā zemē, kurā okupanti iznīcinājuši vai trešdaļu cilvēku, kā tas noticis Latvijā, šo okupantu pēctečiem uzturētu skolas. Nesaku, ka viņiem nevarētu būt privātskolas vai par mecenātu līdzekļiem, bet valsts uzturētas – nekad!

CITI ŠOBRĪD LASA

Tagad runā par bēgļiem. Ja Latvijā nebūtu tik liels procents cittautiešu, kas te grib uzturēt citu garu un valodu, varētu dot pajumti arī bēgļiem, bet šajā situācijā par to jāšaubās. Kaut gan es, protams, negribu būt šajā lietā tā spriedēja. Diemžēl arī mākslā ir daudz nedrošības.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LA
LA.LV
Ziņas
“Kāpēc divi cilvēki nevar braukt vienā mašīnā? No kurienes policijai šādi secinājumi?!” Advokāts Lapsa par Valsts policijas priekšnieka teikto 91
14 stundas
JL
Juris Lorencs
Stāsti
“Latvijas un latviešu nākotne, izskatās, būs ļoti īsa.” Saruna ar profesoru Leonu Taivanu 166
1 diena
PR
Praktiski.lv
Praktiski
Viss sniegs zem viņa bija nokusis, viņš tur gulēja ļoti ilgi: Rēzeknē atrasts suns, kas bija piesiets pie koka un pamests 14
13 stundas
LE
LETA
Veselam
Diemžēl šiem Covid-19 pacientiem dzīvības glābt visbiežāk neizdodas. VM par skarbo situāciju Latvijā 12
7 stundas
LE
LETA
Ziņas
Saņemtas liecības, ka jaunais koronavīrusa paveids ir ne tikai lipīgāks, bet arī nāvējošāks 17
6 stundas
Lasīt citas ziņas
LE
LETA
Ziņas
Saņemtas liecības, ka jaunais koronavīrusa paveids ir ne tikai lipīgāks, bet arī nāvējošāks 17
6 stundas
SK
Skaties.lv
Ziņas
Rīgā policijas auto notriec gājēju un aizbrauc no notikuma vietas 4
4 stundas
SK
Skaties.lv
Ziņas
“Audi” bija apgāzies uz jumta, tā detaļas pašķīdušas pa perimetru: traģiska avārija Sējas novadā
3 stundas
LE
LETA
Veselam
Diemžēl šiem Covid-19 pacientiem dzīvības glābt visbiežāk neizdodas. VM par skarbo situāciju Latvijā 12
7 stundas
SK
Skaties.lv
Ziņas
“Audi” bija apgāzies uz jumta, tā detaļas pašķīdušas pa perimetru: traģiska avārija Sējas novadā
22:56
SK
Skaties.lv
Ziņas
Rīgā policijas auto notriec gājēju un aizbrauc no notikuma vietas 4
21:50
Uldis Šmits
Ziņas
Pēc Džo Baidena stāšanās amatā ES cer uz transatlantiskās partnerības restartu 2
21:06
LA
LA.LV
Ziņas
FOTO. Cilvēki atvadās no izcilās teātra un kino aktrises Astrīdas Kairišas 2
10 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Kāpēc divi cilvēki nevar braukt vienā mašīnā? No kurienes policijai šādi secinājumi?!” Advokāts Lapsa par Valsts policijas priekšnieka teikto 91
14 stundas
LA
LA.LV
Veselam
strādā Covid-19 vakcīnas, kas īsti notiek, kad mēs tiekam vakcinēti. Profesora Kaspara Tāra lekcija 14
6 stundas
MA
Māris Antonevičs
Ziņas
Māris Antonevičs: “Iedomājieties, ja Vācijā tiesas zālē uz sienas būtu Himlera portrets…” Navaļnija tiesa ar čekistu fonā 11
7 stundas
SD
Sandra Dieziņa
Ziņas
Smakas traucē dzīvot. Apkopota informācija par desmit vietām Latvijā, kur iedzīvotāji saskaras ar nepatīkamām smakām 7
13 stundas
LE
LETA
Veselam
Cilvēki ziņo par blaknēm arī pēc otrās vakcīnas pret Covid-19 14
11 stundas
PR
Praktiski.lv
Praktiski
Viss sniegs zem viņa bija nokusis, viņš tur gulēja ļoti ilgi: Rēzeknē atrasts suns, kas bija piesiets pie koka un pamests 14
13 stundas
LE
LETA
Ziņas
Rīgas dome liedz Kremļa vajātā opozicionāra Navaļnija atbalstītājiem doties pie Krievijas vēstniecības 24
8 stundas
VS
Viesturs Sprūde
Stāsti
Pirmais Eiropas mēroga latvietis. Kas viņš bija?
8 stundas
LD
Linda Dombrovska
Medības
Cūku mēris atgriezies: ierobežoto medību dēļ tas var turpināt izplatīties 7
7 stundas
LE
LETA
Ziņas
Vietām gaidāma migla un lietus. Laika prognoze sestdienai
10 stundas
LE
LETA
Ziņas
KNAB aizturējis Jēkabpils mēru un pašvaldības uzņēmuma “Jēkabpils pakalpojumi” vadītāju 5
13 stundas
LE
LETA
Ziņas
Jauno Vakcinācijas biroju vadīs bijusī XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku izpilddirektore Juhņēviča 36
12 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Šo putnu kā mazuli ligzdā es apgredzenoju 2020.gada jūlijā.” Putnu eksperts Kalvāns atpazinis Nigērijā notverto zivjērgli 4
19 stundas
SK
Skaties.lv
Stāsti
“Pateica, ka visa nauda ir samaksāta un vairāk nebūšot!” Jauniete no pensionāra Jura izkrāpusi auto un pazudusi ar galiem 30
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO, VIDEO. Lēdijas Gāgas uzstāšanās Džo Baidena inaugurācijas ceremonijā “sašūpo” soctīklus: dziedātājas tērps un putna piespraude bijusi slēpta ziņa 27
1 diena
JL
Juris Lorencs
Stāsti
“Latvijas un latviešu nākotne, izskatās, būs ļoti īsa.” Saruna ar profesoru Leonu Taivanu 166
1 diena
LE
LETA
Ziņas
Koronavīrusa lipīgāko paveidu dēļ aicina gatavoties stingrākiem pasākumiem 31
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
vārds ietekmē tavu dzīvi: šīs dienas gaviļnieki – Austris
17 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Jaunups: Kariņš sliktās ziņas nemitīgi atliek par nedēļu. Atbildīgāk būtu pateikt, kā mēs dzīvosim turpmākos divus mēnešus 34
1 diena
PR
Praktiski.lv
Praktiski
Ideālās zupiņas meklējumos: sātīgas, sildošas un veģetāras
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Maģiskās eņģeļu stundas no 23. līdz 29.janvārim: kādas vēlmes piepildīsies
17 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. Māksliniece Ieva Bondare nofrizē mīļoto vīru: cerēju uz brīnumu, brīnums nenotika! Kā tagad izskatās Mārtiņš Bondars? 32
2 dienas
KA
Kristīne Akmentiņa
Kokteilis
Pievērs uzmanību mājdzīvniekiem un ģimenes locekļiem! Horoskopi no 22. janvāra līdz 3. februārim
17 stundas