“Ir daudz šmaukšanās.” Bijušais izglītības ministrs komentē situāciju krievu skolās 0
Aptuveni trešdaļai mazākumtautību skolēnu pāreja uz mācībām valsts valodā sagādā nopietnas grūtības, un tam ir konkrēti iemesli, TV24 raidījumā “Ziņu top” norādīja profesors, “Vienotība” biedrs, bijušais izglītības un zinātnes ministrs (2016-2018, 2002-2004) Kārlis Šadurskis.
Viņš atgādina, ka jau 2004. gadā pāriet uz pilnīgu vidusskolas izglītību valsts valodā nebija iespējams, jo vienkārši nebija pietiekami daudz pedagogu, kuri spētu kvalitatīvi strādāt. Šāda pāreja tolaik būtu pārvērtusies par farsu.
Šadurskis stāsta, ka rietumu padomdevēji jau toreiz bijuši ļoti aktīvi, jo Krievija starptautiskajos kanālos izplatīja apgalvojumus, ka Latvija ir nedemokrātiska valsts un pārkāpj cilvēktiesības. Līdz ar to politiski strauja pāreja uz izglītību tikai latviešu valodā nebija iespējama.
Ilgu laiku valdības šo jautājumu pat īsti neesot risinājušas un interesējušās, taču tagad normatīvais regulējums ir sakārtots. Vienlaikus viņš atzīst – pārejas periodā daļa skolu un pedagogu aktīvi pielāgojas, kamēr citi nogaida, cerot, ka prasības tomēr netiks pilnībā ieviestas.
Īpaši kritisks Šadurskis ir par situāciju tā dēvētajās krievu skolās. Viņš uzsver, ka tajās bijis daudz “šmaukšanās”, salīdzinot situāciju ar sportu – ir sportisti, kas noteikumus ievēro vienmēr, citi tikai tad, kad tiesnesis skatās, bet ir arī tādi, kuri tos pārkāps jebkurā gadījumā.
Tieši šī “vidējā daļa” esot izmantojusi situācijas, kad nav bijušas nekādas kontroles. To apliecinājušas arī Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD) pārbaudes – ierēdņiem ierodoties skolās, bieži izskanējuši attaisnojumi, ka “mums tieši šodien ir krieviski”.
“Skaidrs, ka krieviski ir parasti,” piebilst Šadurskis.
Viņš atzīst, ka pārejas periods nebūs viegls, taču uzskata, ka Rīgas dome rīkojas pareizi. Šadurskim ar Ķirsi par šo jautājumu esot bijušas vairākas sarunas, un lēmums par klašu dalīšanu esot pamatots.
Vienlaikus saglabājas problēmas ar skolotāju palīgiem – nav skaidrs, vai viņu skaits būs pietiekams. Papildu finansējums varētu piesaistīt daļu speciālistu, tomēr deficīts, visticamāk, saglabāsies.
