“Dzīvojot Latvijā, ir jāprot divas valodas – krievu un latviešu!” Nejauša tikšanās uz ielas ataino absurdo realitāti valstī 0
Latvijā joprojām raisās diskusijas par to, kāpēc daļa krievvalodīgo ikdienā nerunā latviski, lai gan dzīvo šeit jau vairākus gadu desmitu. Sabiedrībā izskan dažādi skaidrojumi – sākot ar nevēlēšanos mainīt ierastos paradumus līdz valodas nezināšanai vai slinkumam to apgūt. Lai arī pieredzes ir atšķirīgas, daudzu cilvēku stāsti, tostarp Daces gadījums, izgaismo kādu būtisku realitāti: krievu valodas lietojums ikdienas saziņā joprojām ir noturīgs, un attieksmes pret latviešu valodu mēdz būt visai pretrunīgas.
Krievu valoda Latvijā vēsturiski bijusi plaši lietota. Daudzi šeit dzīvojošie krievi un citu tautību krievvalodīgie ir iesakņojušies vairākās paaudzēs – viņu dzīves, darbs un sociālie tīkli saistīti ar Latviju. Īpaši vecākās paaudzes cilvēkiem krievu valoda joprojām ir ikdienas saziņas pamats. Daļa no viņiem latviešu valodu prot minimāli vai arī nav motivēti to apgūt, jo vēsturiski varēja dzīvot, strādāt un komunicēt gandrīz tikai krieviski.
Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā Latvijas valsts politika krievu valodas lietojuma mazināšanā kļuva daudz aktīvāka. Īstenoti vairāki pasākumi – izmaiņas izglītībā, stingrākas prasības valsts valodas zināšanām, mediju telpas pārkārtošana. Tomēr realitātē krievu valodas patēriņš ikdienas saziņā joprojām ir liels, jo daudziem cilvēkiem tā ir ierastā vidē, mājās un draugu lokā.
Lai arī valsts mēģina stiprināt latviešu valodas pozīcijas, redzams, ka pārmaiņas notiek lēni. Vecākās paaudzes cilvēkiem, kuri dzīvo Latvijā jau gadu desmitiem, valodas maiņa ir sarežģīta – gan praktisku, gan psiholoģisku iemeslu dēļ. Rezultātā veidojas situācija, kur valsts virzība un sabiedrības paradumi ne vienmēr saskan, un krievu valoda joprojām saglabā ļoti stabilu vietu ikdienas saziņā gandrīz visā Latvijā.
Sabiedrībā izskanējuši dažādi minējumi par to, kāpēc šie cilvēki nerunā latviski. Divi populārākie – viņi negrib runāt mūsu mēlē vai arī nav iemācījušies valodu. Lai arī Daces piedzīvotais neatspoguļo visu krievvalodīgo sabiedrības daļu, tas tomēr ataino patieso ainu tautiešu dzīvēs. Cilvēki joprojām satiek krievvalodīgos, kuri zina latviešu valodu, bet dažādu iemeslu dēļ to nelieto ikdienā.
Lūk, Daces pieredze: “Vakar pieturā pie manis pienāca pensionāre un uzrunāja krievu valodā, kaut ko nomurminot. Es nesapratu, ko viņa vēlas, un atbildēju latviski – neko nesaprotu. Tad kundzīte pārgāja latviešu valodā un sacīja, ka, dzīvojot Latvijā, ir jāprot divas valodas – krievu un latviešu. Pajautāju, kāpēc tā būtu. Viņa turpināja kaut ko neapmierināti skaidrot, tad pagriezās un dusmīga aizgāja. Pensionārs, kurš lieliski runā latviski, bet uzskata, ka jārunā Latvijā krieviski, pārsteidza.”
Arī komentāros cilvēkiem ir ko teikt par šo situāciju:
“Dīvains dialogs 🙂 Var cerēt, ka daži sapratīs krievu valodu un priecāties par komfortu; var būt, kādā apkalpošanas sfērā (piemēram, viesnīcā) būtu labi runāt vairākās valodās. Bet nejaušam cilvēkam uz ielas? :))”
“Tā ir tāda suga, kas uzskata, ka latviešiem ir jāmāk divas valodas, viņiem pietiek ar vienu. Principiāli nerunāju ar tādiem krieviski. Nekad.”
“Pag, ja jau jāzina divas valodas, tad lai runā latviski. Kas par bardaku?”
“Divas un vairāk valodas ir jāprot tikai latviešiem, krieviem pietiek ar vienu!”
“Es vakardien tieši izskaidroju krievvalodīgam jaunam vīrietim, ka ar mani var komunicēt latviski un angliski, ka esmu iemācījusies divas valodas un iesaku to darīt arī viņam. Nav tā, ka krieviski nesaprotu vai nerunāju, bet vīrietis bija arogants un man uzrāva dusmiņu.”
“Kamēr tiek apstiprināts budžets, kas nebūt neliecina par patriotismu, tikmēr mēs cepamies par valodu… Puslatvijas jau izbraukuši un runā citā valodā… Par to tai sirdij vajadzētu sāpēt…”
