Ilustratīvs attēls
Ilustratīvs attēls
Foto: LETA

Zanders: “Mani personīgi kaitina apgalvojums, ka svarīgi ir iemācīties informāciju atrast, nevis noteiktu apjomu paturēt prātā” 30

Māris Zanders, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Parlamentā ir ievēlēta Rīgā leģendāra prostitūta!”: no partijas “Stabilitātei!” par deputāti kļuvusi sieviete ar apšaubāmu reputāciju 247
Zaudējot pozīcijas kaujas laukā, Putins uz fronti nosūtījis kodolieročus, demonstrējot gatavību tos izmantot 154
VIDEO. “Mēs nekarojam ar Ukrainas karaspēku. Mēs karojam ar NATO karaspēku,” pašpasludinātās Luhanskas Tautas Republikas līderis 67
Lasīt citas ziņas

 

Nesen latviešu valodā iznākušajā somu literatūras klasiķa Penti Sārikoski piezīmju krājumā “Ir vai nav. Eiropas mala. Bretaņas dienasgrāmata” lasāms šāds ieraksts: “Somijas Skolu valdes galvenais direktors Erki Aho ir ierosinājis, ka krievu valoda varētu būt pamatskolas obligātais mācību priekšmets un stundās tiktu stāstīts par Padomju Savienības kultūru un sabiedrību” (80. lpp.).

CITI ŠOBRĪD LASA

Te, protams, jāņem vērā, ka runa ir par mūsdienām diezgan attālu laika periodu, tomēr epizode vienalga krāšņa.

Ja paturam prātā Somijas (un Zviedrijas) neseno lēmumu pievienoties NATO, mēs tātad redzam, cik jūtami var mainīties kādas valsts un sabiedrības ģeopolitiskā orientācija.

Un mēs arī šo piemēru varam izmantot, lai ilustrētu, cik būtiski var mainīties izglītības sistēma.

Klāt kārtējais simboliskais 1. septembris. Šķiet, ir tēmas, kas izglītības sistēmā vispār nemainās, – atalgojums, slodze, kadru trūkums. Savukārt izglītības saturs mainās, jo tam jākļūst “mūsdienīgākam”, “šodienas prasībām atbilstošam” utt.

Neesmu šajos jautājumos eksperts, tādēļ man atliek vien labticīgi pieņemt, ka izmaiņu pamatā ir labi nodomi. Tomēr atļaušos arī dažas piezīmes.

Pēdējo gadu laikā jau par banalitāti – biežās atkārtošanas dēļ – ir kļuvusi atziņa, ka izglītības sistēmas uzdevums ir “iemācīt mācīties”. Jo jāmācās būšot visa mūža garumā.

Tas viss ir jauki un droši vien pareizi, tomēr manā skatījumā kaut kur, kā agrāk teica, dibenplānā pazūd svarīgs aspekts – vai cilvēkam ir interese par apkārtējo pasauli.

Principā ir vienalga, vai gados jaunais indivīds interesējas par šūnu bioloģiju vai repa attīstību, svarīgi, lai viņam vispār par kaut ko ir patiesa interese.

Ja šis cilvēkbērns ir apdzisis, tad pasniedzējs (skolā, augstskolā, visos iespējamos tālākizglītības kursos) var kaut uz galvas stāvēt, izglītības procesu apgādāt ar vislabākajiem rīkiem – nekā tur, atvainojiet, nebūs.

Tāpat kā t. s. pieaugušie arī jaunie iemācīsies izrunāt pareizas frāzes žanrā “iemācīties mācīties”, “iemācīties strādāt komandā un radoši” un līdzīgi, bet tam nebūs reāla satura.

Citiem vārdiem sakot, man šķiet, ka vissvarīgāk ir nenokaut saknē interesi par kādu tēmu vispār. Man vieglāk šo tēzi ilustrēt ar pašam tuvākas jomas piemēru.

Latvijas Universitāte regulāri izdod “Jauno vēsturnieku zinātniskos lasījumus”. Teksti bez maksas lasāmi tīmeklī, tomēr atļaušos apgalvot, ka baigo intelektuālo baudu no šo tekstu lasīšanas es negūstu.

Tomēr tas nav būtiski – svarīgi, ka šie jaunie cilvēki ir ieinteresējušies par kādu tēmu un atbilstoši savai konkrētā brīža profesionālajai pieredzei un erudīcijai ar šo tēmu darbojušies.

Varu formulēt arī citādi: dzīve mūs veido tik visam “pa virsu” pāri slīdošus, ka lielākais deficīts ir spēja un vēlme par kaut ko interesēties noturīgi un puslīdz aizrautīgi.

Ja iepriekš paustais izklausās pārāk “anarhistiski” un pretēji sistēmiskai pieejai, tad, no otras puses, man šķiet, ka dažos jautājumos noderētu vairāk konservatīvisma.

Ir iespaids, ka mēs absolutizējam tagadni un, vēl jo vairāk, nākotni kā atskaites punktu tam, kas ir noderīgi, perspektīvi, jēdzīgi.

Rezultātā pagātne automātiski kļūst par kaut ko novecojušu, atmetamu.

Nesen lasīju kādu pētījumu par Leidenes universitāti, kuras bibliotēkā savulaik bijis paradums grāmatu krājumu veidot tā: ja bibliotēkā nonāk kāda teksta jaunāks izdevums, tad iepriekšējie tiek banāli izmesti.

Te nav īstā vieta mēģināt skaidrot, kādēļ šāds modelis ir aplams, bet tas ir aplams.

Un ir aplami iedomāties, ka kaut kas ir “sācies”, tikai sākoties, teiksim, 21. gadsimtam, vienalga – zinātne vai tas, kā notiek izglītības process.

Viena no tēzēm, kas mani personīgi kaitina, ir apgalvojums, ka svarīgi ir iemācīties informāciju atrast, nevis noteiktu apjomu paturēt prātā.

SAISTĪTIE RAKSTI
Rezultātā mums ir, piedošanu, kognitīvi zombiji, kuri jebkurā dzīves situācijā ķeras pie “iegūglēšanas”, kuri zināšanas par pasauli ir “nodevuši ārpakalpojumā” apšaubāmas kvalitātes meklētājsistēmām un tīmekļa resursiem.

Izglītības sistēmai šajā aspektā, manuprāt, piestāv veselīgs vecmodīgums.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
Parlamentā ir ievēlēta Rīgā leģendāra prostitūta!”: no partijas “Stabilitātei!” par deputāti kļuvusi sieviete ar apšaubāmu reputāciju 247
Zaudējot pozīcijas kaujas laukā, Putins uz fronti nosūtījis kodolieročus, demonstrējot gatavību tos izmantot 154
VIDEO. “Mēs nekarojam ar Ukrainas karaspēku. Mēs karojam ar NATO karaspēku,” pašpasludinātās Luhanskas Tautas Republikas līderis 67
“No 2023.gada obligāti vajadzēs eID kartes? Kādus sodus piemēros, ja nepaspēs noformēt?”: jautā lasītāja 55
ASV iznīcinātu visu Krievijas armiju, ja Putins Ukrainā ķertos pie kodolieročiem – brīdina bijušais CIP ģenerālis
Lasīt citas ziņas
Kurš ar kuru un kādi būs pirmie darbi? Noslēgusies pirmā koalīcijas veidošanas sarunu diena 53
VIDEO. “Mēs nekarojam ar Ukrainas karaspēku. Mēs karojam ar NATO karaspēku,” pašpasludinātās Luhanskas Tautas Republikas līderis 67
Zaudējot pozīcijas kaujas laukā, Putins uz fronti nosūtījis kodolieročus, demonstrējot gatavību tos izmantot 154
ASV iznīcinātu visu Krievijas armiju, ja Putins Ukrainā ķertos pie kodolieročiem – brīdina bijušais CIP ģenerālis
1582. gada 4. oktobrī. Kalendārs, kas radīja nemierus
22:32
Ko avīzes rakstīja pirms 100 gadiem – skolās pie sienām jāliek tautas varoņu ģīmetnes
22:30
Uzņēmumi apvienojas. “Mantinga” pārņem “Pedro”
22:04
Viena otru noveda līdz asarām: grāmatā atklāts, par ko īsi pirms prinča Harija un Meganas kāzām pamatīgi sastrīdējās līgava un Keita Midltone
VIDEO. Pēc atbrīvošanas no krievu gūsta beidzot savas ģimenes satiek “Azov” komandieri
Latkovskis: Latvija nevar atļauties no mobilizācijas bēgošos krievus 79
SPECIĀLIZLAIDUMS. Jaunākais par karu Ukrainā 4
Olafs Zvejnieks: Jaunā valdība būs labējāka nekā iepriekšējā. Kā tas varētu ietekmēt ekonomisko politiku?
Kurus krievu karavīrus ukraiņi sauc par “čmobikiem”, kurus par “mobikiem”? 42
cilvēkiem izkļūt no nabadzības? Eiropa aicina modernizēt minimālā ienākuma shēmas
Nedēļas nogalē Indonēzijas futbola čempionātā notika viena no lielākajām traģēdijām sporta vēsturē
Vai trešdien noderēs lietussargs? Laika prognoze
Politologs skaidro, ar ko saistīta nevēlēšanās iekļaut “Progresīvos” koalīcijā
“Mums nepieciešams auto, lai varētu doties uz karstajiem punktiem!” Andris lūdz palīdzību, karojot Ukrainā 1
FOTO. Vai noziedējušo hortenziju ziedi noteikti ir jāapgriež?
“Nevar pa pakaļdurvīm iebīdīt valdībā ministru, kuru vēlētājs nav atbalstījis” – Kariņš sāk veidot valdību
Parlamentā ir ievēlēta Rīgā leģendāra prostitūta!”: no partijas “Stabilitātei!” par deputāti kļuvusi sieviete ar apšaubāmu reputāciju 247
Siltumnoturības paaugstināšana var ieilgt
Putins beidzot pats mobilizējies? Cilvēki dalās ar kāda mobilizētā attēlu, kurš ir ļoti līdzīgs Krievijas prezidentam 10
“Nebūtu slikti padomāt par ikgadēju premjera rotāciju,” tā domā eks-ministrs Veldre 43
Precizē nepieciešamā finansējuma apjomu onkoloģijas pacientu ārstēšanai 3
Kārlis Streips: Visiem tiem, kuri nobalsoja, gribu teikt malači. Un tiem, kuri tā nedarīja – tiešām nav kauns?
FOTO, VIDEO. “Nolēmu un devos – pūķim pašā rīklē!”: TV personība Žaklīna Cinovska jau vairākas nedēļas uzturas Ukrainā
“Satriecoši panākumi frontes priekšējās līnijās.” Pentagons atzīst, ka Ukraina ir ceļā uz stratēģisko mērķu sasniegšanu
Šis būs izdzīvošanas gads: enerģētikas krīze var novest pie pārtikas un dzērienu ražotāju bankrotiem
Mirušo Covid-19 pacientu skaits Latvijā pārsniedzis 6000 2
Publiskajā telpā atgriezušies dinozauri, kuru nemirstība ir vienkārši apskaužama. Egila Līcīša feļetons 37