Izmisuma manevrs: enerģētikas pamiers atklāj Putina lielāko problēmu 0
Krievijas prezidenta Vladimira Putina piedāvājums par nedēļu garu enerģētisko pamieru nerāda pārliecināta līdera stāju, bet gan norāda uz situāciju, kad armija ir uz sabrukuma robežas. Šādu viedokli publicējis “The Telegraph” militārais komentētājs, bijušais Lielbritānijas regulārās armijas virsnieks Hamišs de Bretons-Gordons.
Eksperts uzsver, ka Krievijas bruņotie spēki piedzīvo dziļu lejupslīdi. Putins ir iegādājies 15 000 karavīru no Ziemeļkorejas. Krievijas vervētāji pārmeklē Āfriku, meklējot algotņus. Cietumi ir tukši. Un tagad pienāk ziņas, ka ievainotie ieslodzītie, no kuriem daudzi ir zaudējuši ekstremitātes, tiek atgriezti frontes līnijās, lai kompensētu kritisko trūkumu.Dažiem pat nav nodrošinātas protēzes, un tiek sagaidīts, ka viņi atgriezīsies kaujā, izmantojot kruķus.
Visas šīs Krievijas varas iestāžu darbības liecina par divām svarīgām lietām, uzskata Bretons-Gordons.
1. Krievijas armija zaudē savu kaujas spēju
Neatkarīga analīze liecina, ka Krievija virzās uz priekšu lēnāk nekā armijas Pirmā pasaules kara ierakumos un par salīdzināmu cilvēku dzīvību cenu. Pēdējo divu gadu laikā Krievija ir ieņēmusi nedaudz vairāk par 1% Ukrainas teritorijas, zaudējot vairāk nekā 500 000 nogalināto un ievainoto cilvēku, un turpina zaudēt aptuveni 1000 cilvēku dienā.
“Šis ir izsīkuma karš tā nežēlīgākajā formā. Ievainotie karavīri tiek izmantoti kā vienreizlietojams materiāls, lai “paņemtu lodes” , cerībā, ka Ukrainai galu galā beigsies munīcija. Tas notiks tikai tad, ja mēs Rietumos to pieļausim,” norāda militārais komentētājs.
2. Tas parāda Kremļa pilnīgu necieņu pret savu tautu
Kamēr parastie krievi cieš no graujošas inflācijas un strauji augošām procentu likmēm, Maskava savus atlikušos resursus iegulda raķetēs un dronos, lai terorizētu Kijivu, nevis rūpētos par saviem iedzīvotājiem.
“Kremlim Krievijas armija ir vienkārši lielgabalu gaļa. Ieslodzītie un ārvalstu rekrūši ir vēl mazāk vērti, ja tas vispār ir iespējams,” raksta Bretons-Gordons.
Viņš norāda, ka ja šie secinājumi atspoguļo patiesu Krievijas armijas stāvokli, pat neliels Rietumu atbalsta pieaugums, visticamāk, dos Ukrainai reālas uzvaras iespējas.
“Visas pazīmes liecina, ka Krievijas armija tuvojas kulminācijai. Ukrainai ir jārisina sarunas no spēka pozīcijas, nevis jādejo kā apmācītam lācim, lai izpatiktu Vašingtonai, izdabājot Maskavas fantāzijām,” norāda komentētājs.
“Ņemot vērā, ka Putinam ātri vien pietrūkst cilvēku, ko iesaistīt karadarbībā, šis varētu kļūt par reālas ietekmes brīdi. Un Donaldam Trampam ir reāla iespēja panākt mieru, bet tikai tad, ja viņš izdarīs spiedienu tur, kur tas patiešām ir nepieciešams – uz Putinu, cilvēku, kurš spēj izbeigt šo karu,” raksta Bretons-Gordons
Iepriekš prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukraina ir gatava ievērot enerģētikas pamieru.
Kremļa pārstāvis Dmitrijs Peskovs paziņoja, ka Krievija ir piekritusi atturēties no triecieniem Ukrainai līdz 1. februārim pēc ASV prezidenta Donalda Trampa lūguma. Viņš apgalvoja, ka Maskava piekritusi šim solim it kā, “lai radītu labvēlīgus apstākļus sarunām”.
