Ja izdosies, labi nebūs! Viens no aktuālākajiem jautājumiem šobrīd – vai krieviem izdosies ieņemt trīs ļoti nozīmīgas Ukrainas pilsētas? 0
Krievijas karaspēks pastiprina spiedienu uz trim stratēģiski svarīgām pilsētām. NBS majors un Zemessardzes štāba virsnieks Jānis Slaidiņš brīdina: ja tās kritīs, Krievijai pavērsies ceļš uz vēl plašāku ofensīvu un svarīgu Ukrainas infrastruktūru.
Šobrīd aktuāls jautājums ir, vai krieviem izdosies ieņemt trīs ļoti nozīmīgas pilsētas – Huļaipoli, Pokrovsku un Mirnohradu. Slaidiņš stāsta, ka krievu lēciens Zaporižes apgabalā bijis diezgan straujš. Tas tiek skaidrots ar to, ka, iespējams, ukraiņi daļu savu spēku pārvirzīja citviet. Vienlaikus Krievija pieliek maksimālas pūles, lai salauztu pretošanos Pokrovskā un Mirnohradā, TV24 raidījumā “Aktuālais par karadarbību Ukrainā” norāda Slaidiņš.
Ja šīs pilsētas izdosies ieņemt, pēc tam atliks vēl viena pilsēta, kuras ieņemšanas gadījumā krieviem tā kļūs par vārtiem uz nozīmīgu infrastruktūru tālāk Ukrainas teritorijā.
Vairāk skaties video!
Rietumu spiediens var piespiest Krieviju samazināt naftas ieguves apjomus
Krievija tuvākajos mēnešos varētu būt spiesta krasi samazināt naftas ieguvi, jo ASV prezidenta Donalda Trampa un Eiropas pieaugošais spiediens ierobežo tās eksportu, un tas vēl vairāk samazinātu finansējumu Kremļa karam Ukrainā, raksta aģentūra “Reuters”.
Krievijas jēlnaftas eksports pēdējos gados kopumā ir saglabājies stabils, neraugoties uz plašām Rietumu sankcijām un strauju Krievijas energoresursu iepirkumu samazinājumu Eiropā. Maskava veiksmīgi novirzīja lielāko daļu pa jūru transportētās jēlnaftas uz Ķīnu, Indiju un Turciju, piedāvājot zemas cenas un transportēšanai izmantojot tā dēvēto ēnu floti – vecus un neapdrošinātus tankkuģus, norāda aģentūra.
Tagad šī naftas eksporta noturība ir apdraudēta. Pēdējos mēnešos eksports ir sarucis, jo Tramps pastiprināja sankcijas un noteica muitas tarifus Indijai tādēļ, ka tā iepirka Krievijas naftu, raksta “Reuters”.
Pieprasījumu ir ietekmējis arī Eiropas Savienības (ES) aizliegums importēt degvielu, kas pārstrādāta no Krievijas jēlnaftas, kas stājās spēkā pagājušajā mēnesī.
Saskaņā ar analītikas kompānijas “Kpler” datiem Krievijas jēlnaftas eksports pa jūru janvārī samazinājās līdz 3,4 miljoniem barelu dienā salīdzinājumā ar 3,8 miljoniem barelu dienā decembrī, un februārī tas svārstās ap 2,8 miljoniem barelu dienā.
Tajā pašā laikā Krievijas naftas apjoms, kas atrodas uz kuģiem, pēdējos mēnešos ir sasniedzis rekordaugstu līmeni – vairāk nekā 150 miljonus barelu, un daudzi tankkuģi ir samazinājuši ātrumu, kas liecina par pārdošanas apjoma samazināšanos.
Eiropas Komisijas priekšlikums noteikt sankcijas jebkuram uzņēmumam, kas atbalsta Krievijas naftas eksportu pa jūru, īstenošanas gadījumā vēl vairāk kaitēs Maskavai, norāda “Reuters”.
Spiediens uz Krievijas eksportu tuvākajos mēnešos, visticamāk, pastiprināsies, jo Indija, kas pagājušajā gadā bija lielākā Krievijas pa jūru piegādātās naftas pircēja, gatavojas ierobežot iepirkumus saskaņā ar tirdzniecības līgumu ar ASV.
Tramps ir paziņojis, ka Deli ir piekritusi apturēt Krievijas importu saskaņā ar šo vienošanos, lai gan Indijas amatpersonas to nav apstiprinājušas.
Saskaņā ar “Kpler” datiem Indija pagājušajā gadā iegādājās aptuveni 1,7 miljonus barelu Krievijas jēlnaftas dienā, kas ir aptuveni puse no Maskavas kopējā eksporta pa jūru. Janvārī imports samazinājās līdz aptuveni 1,1 miljonam barelu dienā, un, lai gan paredzams, ka februārī tas nedaudz pieaugs, tiek prognozēts, ka no marta tas strauji samazināsies.
Trīs lielākie naftas pārstrādes uzņēmumi – “Indian Oil”, “Bharat Petroleum” un “Reliance Industries” – ir pārtraukuši Krievijas jēlnaftas iepirkumus.
Tomēr maz ticams, ka Indijas iepirkumi samazināsies līdz nullei. Uzņēmums “Nayara Energy”, kurā 49% akciju pieder Krievijas naftas kompānijai “Rosņeftj”, savā naftas pārstrādes rūpnīcā Gudžaratas štatā, kas ir otrā lielākā Indijā, plāno turpināt izmantot Krievijas naftas piegādes.
Arī mazākas Indijas naftas pārstrādes rūpnīcas, visticamāk, turpinās iepirkt Krievijas jēlnaftu, jo īpaši, ja tiks palielinātas atlaides.
Krievijas naftu varētu iepirkt arī Ķīnas neatkarīgās naftas pārstrādes rūpnīcas, taču to darbības apmērs ir ierobežots. Krievijas nafta jau pagājušajā gadā veidoja aptuveni piektdaļu no Ķīnas kopējā jēlnaftas importa, tomēr Pekina vēsturiski ir izvairījusies no pārmērīgas paļaušanās uz kādu vienu piegādātāju.
Šī iepirkumu samazināšanās izraisa negatīvu ķēdes reakciju visā Krievijas naftas loģistikā. Ilgākie ēnu flotes tankkuģu reisi samazina kuģu pieejamību papildu naftas uzglabāšanai jūrā, kas savukārt piespiež naftas ieguvējus novirzīt vairāk naftas uz iekšzemes krātuvēm, raksta “Reuters”.
Krievijas sauszemes uzglabāšanas jaudas apjoms nav skaidrs, jo valdība nepublicē datus, taču šķiet, ka atlikušais apjoms ir ierobežots. Saskaņā ar “Kpler” vecākā jēlnaftas analītiķa Navīna Dasa teikto, pamatojoties uz rezervuāru satelītnovērošanu, naftas krājumi uz sauszemes ir aptuveni 16 miljoni barelu jeb aptuveni 51% no jaudas.
Vajadzības gadījumā Krievija uzglabāšanai varētu izmantot daļu no sava plašā cauruļvadu tīkla. “Kpler” lēš, ka cauruļvadu sistēma varētu palielināt kopējo sauszemes jaudu līdz aptuveni 100 miljoniem barelu.
Taču pat šī rezerve var izrādīties nepietiekama. Krievija iegūst aptuveni 9,3 miljonus barelu naftas dienā, no kuriem aptuveni puse tiek eksportēta. Šādā tempā sauszemes krātuves varētu ātri piepildīties, ja eksports arī turpmāk būs ierobežots, tādēļ nāksies samazināt ieguvi.
Saskaņā ar enerģētikas nozares pētniecības uzņēmuma “Rystad Energy” aplēsēm šo loģistikas šķēršļu dēļ no marta līdz maijam Krievijas naftas ieguves apjoms varētu samazināties pat par 300 000 barelu dienā.
Ieņēmumi no naftas un gāzes pārdošanas ir Kremļa galvenais ienākumu avots, kas veido gandrīz ceturtdaļu no federālā budžeta ieņēmumiem.
Saskaņā ar Krievijas Finanšu ministrijas datiem valsts ieņēmumi no naftas un gāzes pārdošanas šogad janvārī salīdzinājumā ar pagājušā gada janvāri samazinājās par pusi, sasniedzot zemāko līmeni kopš 2020. gada jūlija, jo zemākās jēlnaftas cenas radīja zaudējumus.
Ieguves kritums apvienojumā ar lielākām atlaidēm eksporta cenām vēl vairāk samazinātu Maskavas ienākumus no naftas, pastiprinot finansiālo spiedienu uz Krievijas budžetu, un tieši to Rietumi cenšas panākt, lai ierobežotu Kremļa iespējas finansēt karu Ukrainā, rezumē “Reuters”.
