Ekonomika
Īpašums

Jāmaksā divreiz vairāk, nekā patērēts. Namu pārvaldnieks ūdens zudumos vaino iedzīvotājus3


Timuram Subhankulovam, kurš aprīlī iztērējis trīs kubikmetrus ūdens, pierēķinātā ūdens starpība ir teju divas reizes lielāka – 5,2 kubikmetri.
Timuram Subhankulovam, kurš aprīlī iztērējis trīs kubikmetrus ūdens, pierēķinātā ūdens starpība ir teju divas reizes lielāka – 5,2 kubikmetri.
Foto: Timurs Subhankulovs

Rīdzinieki, Kurzemes prospekta 100. nama iedzīvotāji, šomēnes saņemdami “Rīgas namu pārvaldnieka” (“RNP”) rēķinus par nama apsaimniekošanu, bijuši pārsteigti par lielo ūdens patēriņa starpību starp nama ievadā un dzīvokļos uzstādītajiem skaitītājiem.

Piemēram, nama iedzīvotājam Timuram Subhankulovam, kurš aprīlī savā divu cilvēku apdzīvotā dzīvoklī iztērējis trīs kubikmetrus ūdens, pierēķinātā ūdens starpība ir teju divas reizes lielāka – 5,2 kubikmetri. Par paša patērēto ūdeni viņam būtu jāmaksā 5,77 eiro, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli (PVN). Bet par šo starpību vēl jāmaksā 9,99 eiro, ieskaitot PVN.

 

Ūdens zudumos – puse

Nama kopējais ūdens patēriņš aprīlī bijis 1207 kubikmetri. Toties ūdens starpība 561,2 kubikmetri, kas ir gandrīz puse no nama iedzīvotāju patērētā aprīlī un ko, spriežot pēc dzīvokļos uzstādīto skaitītāju rādījumiem, nama iedzīvotāji nekad nav patērējuši. Kā stāsta dzīvokļa īpašnieks, pagājušā gada decembrī patēriņš bijis 10 kubikmetri, toties starpība vien 3,8 kubikmetri.

Uz jautājumu, kā var rasties tik liela starpība, “RNP” pārstāve Laura Vaļuma atbild to pašu, ko pirms pagājušā gada rudenī grozītajiem Ministru kabineta noteikumiem par kārtību, kā dzīvokļa īpašnieks norēķinās par pakalpojumiem, kuri saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu, skaidroja Ekonomikas ministrija.

Ūdens patēriņa starpības raksturīgākie cēloņi esot: dzīvokļu īpašnieku atšķirīgos datumos nolasītie un iesniegtie rādījumi; iesniegtie skaitītāju rādījumi ir mazāki, nekā ir patiesībā; novecojusī ūdensapgāde namā; dzīvokļos uzstādīto ūdens skaitītāju sagrozīšana; neprecīzi un pēc uzbūves krasi atšķirīgi ūdens patēriņa skaitītāji.

 

Sadala pēc dzīvokļu skaita

Jautāta, kā “RNP” apsaimniekotajos daudzstāvu dzīvojamos namos sadala kopējos ūdens zudumus, Laura Vaļuma atbild, ka tos sadala pēc dzīvokļu īpašumu skaita, kā to pieļauj pieminētie Ministru kabineta noteikumi, kuri ir spēkā no šī gada 1. janvāra.

Bet ūdens patēriņa starpības sadales kārtība esot cita, ja dzīvokļa īpašnieks vismaz trīs mēnešus pēc kārtas nav iesniedzis skaitītāju rādījumus, noteiktajā laikā nav nomainījis vai pārbaudījis skaitītājus, mēģinājis tos sagrozīt vai nav ļāvis tos pārbaudīt. Tad namā deklarēto personu skaitu reizina ar pašvaldības noteikto ūdens patēriņa normu, kas pēc Rīgas pašvaldības noteikumiem namā ar centralizēto ūdensapgādi vienam iedzīvotājam ir 6,08 kubikmetri mēnesī.

Kāpēc aprīlī tik liela ūdens starpība radusies Kurzemes prospekta 100. namā, tas “RNP” vēl esot jānoskaidro.

Ja ūdens patēriņa sadales aprēķinā trīs mēnešus pēc kārtas veidojas ūdens patēriņa starpība, kas ir lielāka par 20%, tad pārvaldniekam ir pienākums divu mēnešu laikā noskaidrot ūdens patēriņa starpības rašanās iemeslus, rakstiski paziņojot dzīvokļu īpašniekiem, kas būtu darāms, lai starpību samazinātu.

Diemžēl Rīgā šis nav vienīgais daudzstāvu dzīvojamais nams, kur iedzīvotāji maksā par ūdeni, kuru nav patērējuši un nepatērē jau gadiem ilgi. Vēl nesen “LA” rakstīju par Paula Lejiņa ielā 6 dzīvojošo pensionāri Leontīni Eitviņu, kurai gadu nastas dēļ bija misējies ar skaitītāju nomaiņu un kurai šajā daudzstāvu dzīvojamā namā radušos ūdens starpību – 388 kubikmetrus – “RNP” pieskaitīja viņas rēķinam, iedzenot astoņdesmit piecus gadu slieksni sasniegušo Leontīnes kundzi lielos parādos.

 

Iedzīvotāji citās domās

Atsaukdamies Dzelzavas ielas 76/4 daudzstāvu dzīvojamā nama iedzīvotāju sūdzībām par milzīgo rādījumu starpību starp namu ievados un dzīvokļos uzstādītājiem skaitītājiem, toreiz Ministru prezidents Māris Kučinskis lika trim ministriem, tostarp ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam, noskaidrot, kāpēc rodas šī milzu starpība un vai ir taisnīgi, ka pārvaldnieks liek to samaksāt vienam dzīvokļa īpašniekam, kā tas bija noticis Paula Lejiņa ielā 6.

Šī nama vecākā Ludmila Zaharkina atklāj, ka kopš nelaimīgā atgadījuma ar Leontīni Eitviņu ūdens starpība būtiski nav samazinājusies. Esot tādi mēneši, kad tā ir krietni lielāka par 20%, kas būtu signāls pārvaldniekam rīkoties.

Bet ministri, kuriem uzdeva izdibināt starpības cēloņus, noskaidroja to pašu. Ūdens patēriņa starpības veidošanā vainojami daudzstāvu namu iedzīvotāji.

Nenoliedzot, ka ūdens patēriņa uzskaitē grēko arī viņi, Dzelzavas ielas 76/4 nama iedzīvotāji ir pārliecināti, ka starpība rodas tāpēc, ka nama ievados ūdens apgādes uzņēmuma “Rīgas ūdens” uzstādītie skaitītāji ir citas konstrukcijas, tādējādi to rādījumi vienmēr atšķirsies no dzīvokļos uzstādītajiem.

Tāpēc, viņuprāt, starpības novēršanai vienīgais atrisinājums būtu tikai dzīvokļos uzstādītie skaitītāji, kuri pilnīgi būtu “Rīgas ūdens” pārziņā.

Savukārt “Rīgas ūdens” atrunājas, ka uzstādīt savus skaitītājus un ar to saistīto pārbūvi nevarot citiem piederošos dzīvokļos. Tajā pašā laikā “Latvijas gāze” vai “Latvenergo” savus skaitītājus gan uzstāda, gan nomaina iedzīvotāju dzīvokļos un ģimeņu privātmājās.

Arī Ekonomikas ministrijas ieskatā neesot nepieciešams grozīt pašreizējās atbildības robežu starp ūdens piegādātāju un patērētājiem. Noņemot namu ievados uzstādītos skaitītājus, kuri pieder piegādātājam, un patēriņu balstot tikai uz dzīvokļos uzstādītājiem skaitītājiem, namu iedzīvotājiem būšot vēl lielāki ūdens rēķini nekā pašlaik.

Kārtība mainās, būtība nemainās

Pērn Ekonomikas ministrijā sagatavotie grozījumi pieminētajos Ministru kabineta noteikumos nosaka, ka no 2020. gada 1. janvāra pārvaldnieks var izvēlēties, kā sadalīt šo starpību.

Starpības sadale var notikt dažādi: atbilstoši namā esošo atsevišķo īpašumu skaitam; proporcionāli atsevišķā īpašuma ūdens patēriņam par pēdējo mēnesi; proporcionāli atsevišķā īpašuma vidējam ūdens patēriņam par pēdējiem trim mēnešiem; proporcionāli atsevišķā īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram; atbilstoši atsevišķajā īpašumā dzīvojošo vai deklarēto personu skaitam, ja vien namā nav veikalu, frizētavu, apavu darbnīcu vai citu tā dēvēto nedzīvojamo telpu.

Iznākumā Māra Kučinska rīkojums formāli bija izpildīts. Starpības cēlonis noskaidrots. Ūdens starpības radīšanā vainojami tikai un vienīgi dzīvokļu īpašnieki, kuri laikā nenodod skaitītāju rādījumus vai mānās. Vienīgais labojums līdzšinējā ūdens patēriņa uzskaitē – par simtiem kubikmetru ūdens zudumiem vairs nav jāmaksā vienam dzīvokļa īpašniekam, to sadala pēc nama pārvaldnieka ieskatiem.

Iespējams, te rodams izskaidrojums, kāpēc pieminētajā Kurzemes prospektā 100 šogad iedzīvotājiem ūdens patēriņa starpība ir lielāka, nekā bija pērn. To gluži vienkārši sadala visiem 108 šī nama dzīvokļiem. Vai uz deklarētajām “galviņām”, ja atklājas, ka kāds mānījies. Bet no tā starpība jau nesamazinās. Un arī ačgārnās ūdens patēriņa uzskaites būtība nemainās.

 

Zudumi pat no viena bojāta poda

Kā “RNP” paudis jau agrāk, ūdens zudumu samazināšanā atrisinājums būtu attālināti nolasāmo skaitītāju uzstādīšana dzīvokļos. Jautāts, cik tie varētu maksāt iedzīvotājiem, uzņēmuma “Orols ūdens uzskaite” valdes priekšsēdētājs Māris Klīve atbild, ka viens skaitītājs un tā uzstādīšana maksā 46 eiro, ieskaitot PVN. Jārēķinās, ka pēc Ministru kabineta noteikumiem vienu reizi četros gados tie jāpārbauda.

Jautāts, vai, uzstādot attālināti nolasāmos skaitītājus, izzudīs milzu starpība, kas satrauc iedzīvotājus, Māris Klīve atbild, ka starpības rašanās cēloņi katrā namā varot būt dažādi.

Ūdens zudumus namā varot radīt pat viens bojāts jaucējkrāns vai tualetes pods. Ja tajā ūdens tek nelielā strūkliņā, arī šis attālināti nolasāmais skaitītājs zudumus neuzrādīs. Bet, piemēram, no viena bojāta tualetes poda mēnesī var rasties aptuveni četri kubikmetri zudumu. Ja viena daudzstāvu dzīvojamā namā dzīvokļos ir vairāki bojāti podi, ūdens starpība būs ievērojami lielāka.

 

Kā rādījumus iesniedz pašlaik

Cita starpā “RNP” pārstāvei Laurai Vaļumai jautāju, kā ūdens skaitītāju rādījumus iedzīvotāji iesniedz pašlaik, kad koronavīrusa izplatības dēļ valstī izsludināts ārkārtas stāvoklis. Viņa atbild, ka tiem iedzīvotājiem, kuri neiesniedz ūdens skaitītāju rādījumus, aprēķinā ņem vērā konkrētā dzīvokļa vidējo ūdens patēriņu par pēdējiem trim mēnešiem.

Saistītie raksti

Ārkārtas stāvokļa laikā ūdens patēriņa skaitītāju pārbaudes dzīvokļu īpašumos un kopsapulces tiek pārceltas.

Ja dzīvoklī esošo ūdens patēriņa skaitītāju pārbaudes jeb verificēšanas termiņš beidzies 12. martā izsludinātās ārkārtas situācijas laikā vai triju mēnešu laikā pēc tās, tad šo ūdens patēriņa skaitītāju atkārtotās verificēšanas termiņš attiecīgi tiek pagarināts, lai verificēšanu varētu nodrošināt triju mēnešu laikā. Ārkārtas stāvokļa laikā rādījumus varot iesniegt gan vortālā www.e-parvaldnieks.lv, gan ar mobilā tālruņa īsziņu.

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
ZD
Zigfrīds Dzedulis
Ekonomika
Vai Latviju sagaida zemes dzīļu rakšanas drudzis? 1
1 diena
LE
LETA
Ekonomika
Atklāj, cik gada laikā nopelnījis korupcijā apsūdzētais bijušais Latvijas Bankas prezidents Rimšēvičs 1
1 diena
Raivis Šveicars
Ekonomika
Vairāku gadu garumā ciestie zaudējumi dara savu: “Olympus” pārtrauc fotoaparātu ražošanu
2 dienas

Lasītākie

VB
Valdis Bērziņš
Pasaulē
Tramps turpina šķelt ASV jeb svētki skarbo runu ēnā
2 stundas
LA
LA.LV
Latvijā
Veste varēja izglābt dzīvību. Kā atpūtnieku laivu brauciens pārvērtās ļaunākajā murgā
1 stunda
AK
Aija Kaukule
Kultūra
Sēdvietu plānošana šobrīd atgādina “kuģu šaušanu”! Saruna ar Liepājas teātra direktoru Herbertu Laukšteinu
5 stundas
LE
LETA
Latvijā
Lūdz laiku, lai spētu izvērtēt “Marsa parka” atbilstību Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļa statusam
3 stundas
LA
LA.LV
Latvijā
Kā Rīgas pašvaldības policisti izglāba bišu saimi
4 stundas