Ilustratīvs foto.
Ilustratīvs foto.
Foto: Paula Čurkste/LETA

Jauno mežu nozares profesionāļu paaudzi jāmotivē domāt kā inovatoriem 2

Kā no idejas attīstīt perspektīvu biznesu un iedrošināt jauniešus uzsākt savu uzņēmējdarbību, par šiem un vēl citiem jautājumiem tika spriests diskusijā pēc balvu pasniegšanas SIA “ZLM” un Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (LBTU) studentu inovāciju konkursa uzvarētājiem.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Vai tiešām tikai sakritība? Cilvēku uzmanības centrā nonācis kārtējais “Simpsonu” pareģojums 13
“Man par to, ka es daru savu darbu, neviens “tējas” naudu nemaksā!” Izvēršas asa diskusija par dzeramnaudas atstāšanu restorānos 79
Veselam
Austrumu slimnīcā ar NBS helikopteru nogādāta gados jauna paciente kritiskā stāvoklī 29
Lasīt citas ziņas

Studentu inovāciju ideju konkursu topošajiem meža nozares profesionāļiem SIA “ZLM” sadarbībā ar LBTU organizē jau otro gadu pēc kārtas un, kā norāda LBTU Meža un vides fakultātes dekāns Linards Sisenis: “Inovāciju konkursos studējošie piedāvā tādu jautājumu risināšanu, kas ir aktuāli uzņēmumiem un bieži skar starpnozaru tēmas. Sadarbība ar nozares mentoriem pietuvina studējošo radošās un inovatīvās idejas realitātei, kā arī ir neatsverams ieguvums viņu pieredzē.”

Pēc viņa teiktā mežu nozarē ir svarīgi “izkāpt no “kastes” un paraudzīties ārpus rāmja, un to spēj paveikt tieši jaunieši, jo viņiem nav šī te nozares konservatīvā skatījuma – tā taču ir darīts vienmēr.” Savukārt SIA “ZLM” valdes loceklis Kristaps Grietiņš uzsver, ka tā nav tikai mācību iestāžu, bet arī nozares uzņēmumu atbildība – motivēt jauno profesionāļu paaudzi domāt kā inovatoriem un meklēt risinājumus nozarei aktuāliem jautājumiem. “Ne mazāk svarīgi ir tas, ka nozares uzņēmumi rāda labo piemēru, ka šīs iniciatīvas tiek gaidītas un uzklausītas,” saka Kristaps Grietiņš.

CITI ŠOBRĪD LASA

Universitātes un biznesa vides mijiedarbība

“ZLM” valdes locekle Vera Dorohova atzīst, ka sākotnēji ideja par inovatīvu ideju konkursu radusies domājot, kur uzņēmums varētu rast jaunus darbiniekus. Tā kā LBTU iespējams gūt augstāko izglītību mežu nozarē, tika noslēgts sadarbības līgums universitātes un biznesa vides ciešai mijiedrbībai.

“Sadarbība ar LBTU meža nozarē strādājošam uzņēmumam ir goda lieta, un mēs ne tikai organizējam šo ideju konkursu un pasniedzam balvas, bet mūsu speciālisti kā vieslektori un mentori sniedz arī atbalstu Meža fakultātes studentiem mācību programmas apguvē un praktisko darbu izstrādē. Piemēram, kolēģis no privātā biznesa skatu punkta lasa vieslekcijas par naudas piesaisti, finanšu plānošanu, projekta realizāciju – visu, kas saistīts ar mežsaimniecību. Sadarbības līgums paredz, ka nodrošinām arī mentoringu, taču interesei jābūt arī no studentu puses. Diemžēl līdz šim neviens nav nācis ar jautājumu – jūs man varat palīdzēt izveidot uzņēmumu? Tāpēc mēs iniciējām diskusiju, lai parādītu, ka šie jautājumi ir normāli, un re, tepat galda otrā pusē ir cilvēki gan no ZLM, gan universitātes, gan arī no valsts puses, pie kuriem var vērsties un kuri ir gatavi palīdzēt,” saka Vera Dorohova.

ZLM valdes locekle arī atklāj, ka viens no ideju konkursa laureātu apbalvošanas klātesošajiem dalībniekiem ir trešā kursa students, kur pagājušogad, kad sadarbība ar LBTU tikai sākās, pats pieteicās uz vasaras darbu. “Viņš izrādīja iniciatīvu, kas ir ļoti svarīgi, rakstīja un meklēja iespējas atrast sev pielietojumu biznesā. Sākumā uzsākām sadarbību tikai uz vasaru, pēc tam, novērtējot viņa attieksmi pret darbu un augstskolā gūtās prasmes, pieņēmām pastāvīgā darbā.”

Reklāma
Reklāma

Daudzsološākās studentu inovāciju idejas

Galvenais notikums, protams, bija inovāciju ideju konkursa uzvarētāju apbalvošana. Pirmo vietu un 1500 eiro balvu ieguva Helvija Šulgas, Toma Silava un Edvīna Liepiņa ideja “EcoCone” – ilgtspējīgs jaunaudžu aizsardzības risinājums ar mērķi jaunos kokus pasargāt no aizzēluma un dzīvnieku ietekmes. Turklāt jauniešu piedāvātā tehnoloģija ir arī dabai draudzīga – “EcoCone” ir gatavots no dabiskiem materiāliem un kalpošanas laikā pats sadalās, šajā procesā dodot kokam nepieciešamās minerālvielas.

Otro vietu un 1000 eiro balvu ieguva Lienes Bētiņas ideja. Šis ir otrais gads, kad viņa veiksmīgi startē konkursā, jo pērn kopā ar komandas biedriem viņa ieguva pirmo vietu. Šogad žūrijas vērtējumā otro vietu izpelnījās piedāvājums jaunam grunts paraugu ņemšanas mehānismam, kas analīžu paraugu ņemšanu atvieglotu gan uzņēmumiem, gan citiem interesentiem.
Trešo vietu un 500 eiro balvu ieguva Reiņa Matīsa Upenieka ideja par stādvietu koordinēšanu, kas potenciāli atvieglos mežu stādīšanu un kopšanu. Ideja paredz elektroniski dokumentēt iestādītos koku stādus, nodrošināt vienmērīgu meža blīvumu, turklāt idejai ir potenciāls nākotnē atvieglot arī agrotehnisko kopšanu.

Apbalvošanas ceremonijā un tai sekojošajā diskusijā klāt bija arī pērnā gada laureāti – pirmās vietas ieguvēji Atis Bērziņš, un Liene Bētiņa, kuri piedāvāja ideju par Fermonu slazda kukaiņu skaitītāju, tāpat arī 3.vietas ieguvējs Ralfs Daniels Midegs, kurš pagājušajā gadā konkursā startēja ar datorprogrammu “Saimnieks”, kura paredzēta tam, lai atvieglotu ikgadējo meža inventarizāciju un meža apsaimniekošanas plānošanu, vienlaikus ļaujot iepazīties ar aktuālajām uz konkrēto meža apgabalu attiecināmajām likuma normām un īpašnieka iespējām to apsaimniekot vai izstrādāt.

Tomēr taujāti, vai pagājušā gada ideju konkursa laureāti tās īstenojuši arī dzīvē, izrādījās, ka idejas tā arī palikušas galvenokārt ideju līmenī. Vienīgi Ralfs Daniels Midegs pauda, ka kopā ar kolēģi – programmētāju, kurš palīdzēja tās izstrādē, viņi programmu vēl vairāk uzlabojuši. Savukārt atbildot uz jautājumu, kādēļ viņš programmu nav piedāvājis privātajam biznesam, Ralfs atzina: “Es laikam biju pārāk lepns un gaidīju, ka mani uzrunās.”

Kā nonākt no idejas līdz tās realizācijai

Galvenā diskusijas tēma bija – kā nonākt no idejas līdz tās realizācijai, padarīt ideju par veiksmīgu biznesu un kā šajā procesā varētu iesaistīt mācību iestādi, privāto uzņēmumu pārstāvjus un kā gūt valsts atbalstu. Linards Sisenis uzsver, ka LBTU Meža un vides fakultāte ir viena no retajām, kas ieviesusi praksē balstītas zināšanas.

“Protams, ir klasiskā teorija lekciju veidā, bet lai students saprastu to, kas notiek nozarē, lai viņam dotu iespēju domāt, izprast, mēs cenšamies nodrošināt šīs te praktiskās nodarbības. Studentam ir iespēja pašam piedalīties ražošanas procesos un redzēt, kā tas reāli notiek,” saka dekāns. Attiecībā uz jaunu ideju īstenošanu viņš norāda, ka “tikai ļaujot jauniešiem kļūdīties, atbalstot viņus valstiski un biznesa vidē, mēs tiksim pie šo inovāciju ieviešanas praksē.” Savukārt lai jaunieši varētu attīstīt savu uzņēmējdarbību, vajadzīgs valsts atbalsts.

Valsts “lauciņu” diskusijā pārstāvēja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Klientu apkalpošanas nodaļas vadītāja Ilga Maļina, kura uzsvēra – ir jāsaprot, ka inovatīvu ideju attīstība nekad nebūs ātra. “Nav tā, ka šodien ir ideja, bet rīt jau miljonu bizness. Ļoti svarīga ir arī idejas autora personība, cik liela ir viņa neatlaidība. Ja vienā reizē nesanāca, jāmēģina tālāk. Vienalga, cik būs šie atbalsta instrumenti, jūsu vietā neviens neaizies un neizdarīs.”

Ilga Maļina informēja, ka šis ir ļoti labs moments atbalsta iegūšanai, jo LIAA ir atvērtas visas jaunā plānošanas perioda programmas. “Fiziskās personas, kurām nav sava uzņēmuma, var pieteikties ideju konkursam “Ideju kauss”, kurā sākumā tiek atlasītas idejas, tad notiek apmācību process – dažādas lekcijas, biznesa plāna izstrāde. Kad atlasītas kādas desmit idejas, tiek noteikti uzvarētāji un piešķirtas arī naudas balvas. Savukārt, ja tiek domāts par grantiem, par savas idejas ieviešanu ražošanā, tad tur, lai pieteiktos, obligāti jābūt prototipam.

Pieteikties LIAA inkubācijas atbalsta programmai, kurā pieejami dažādi atbalsta instrumenti, var Latvijā reģistrēti, līdz piecus gadus veci uzņēmumi. Detalizētāk iepazīties ar programmas nosacījumiem var https://business.gov.lv.

Inovāciju vaučeru programmā prototipu nevajag un ir iespēja no inovācijas radīt kādu jaunu produktu, kurš ir konkurētspējīgāks par tirgū jau esošajiem. Liels pluss ir, ja šo produktu izstrādē notiek sadarbība ar pētniekiem, zinātniekiem. “Mūsu uzdevums ir ar šo programmu palīdzību veicināt sadarbību starp uzņēmumiem un zinātniekiem, lai radītu inovatīvus produktus,” skaidro Ilga Maļina.

Jāļauj darīt un jānotic

Meklējot atbildi uz jautājumu, kāpēc studentu labās, inovatīvās idejas mēdz iestrēgt pie to radītājiem un tālāk virzītas netiek, LBTU studējošo biznesa inkubators HatchUp projekta vadītājs Gvido Bērziņš saka: “Būtībā uz šo jautājumu var atbildēt gari un plaši un var arī vienā vārdā – motivācija, un Pietrūka motivācija kaut ko darīt.”

Tajā pašā laikā viņš atzīst, ka tiem, kuri vēlas savas idejas attīstīt, iespējas ir. “Mēs devām apmācības vēl papildus esošajām studiju programmām, kā nonākt no idejas līdz prototipam un pēc tam to tālāk attīstīt biznesā. Galvenais sākumā ir ideja, un tās validācijai, kā jau Meža un vides fakultātes dekāns minēja, studentam vajag ļaut mēģināt. Būtu ideāli, ja students jau otrajā kursā zinātu, par ko rakstīs bakalaura darbu, un uz to arī ietu.” Savukārt Linards Sisenis norāda: “Jāļauj darīt un jānotic, ka var izdarīt. Tad arī būs rezultāts.”

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.