“Ar šādu zemu finansējumu augstākajai izglītībai, Latvija zaudē konkurences cīņā arī Baltijas valstīs.” Intervija ar Irinu Pilveri 86

Latvijas Universitāte ir paziņojusi par fakultāšu apvienošanu efektivitātes nolūkā, taču izrādās, ka Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte (LBTU) jau ir pasteigusies priekšā un no 1. septembra samazina savu fakultāšu skaitu. Par to un citām aktuālajām tēmām augstākajā izglītībā TV24 raidījumā “Dienas personība” sarunā ar Veltu Puriņu stāsta LBTU rektore Irina Pilvere.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Vai stārķi gaidījāt? 10 vārdu īpašnieki, kas drīzumā varētu sagaidīt ģimenes pieaugumu
Kokteilis
VIDEO. Gints Andžāns uz teātra skatuves piedzīvojis nepatīkamu ainu: “Viņa man iesita tā, ka man gandrīz galvā palika caurums”
Kokteilis
ĀTRAIS TESTS. Ko ieraudzīji pirmo – jaunu dāmu vai padzīvojušu kungu? Aplūko zīmējumu un uzzini par sevi ko jaunu!
Lasīt citas ziņas

Velta Puriņa: Jau kopš pagājušā gada 1. septembra Latvijas Lauksaimniecības universitātei ir dots jauns nosaukums – Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte. Kā sabiedrība to ir uztvērusi?

Irina Pilvere: “Studentiem ļoti patīk šis jaunais nosaukums. Mums ir tāda studējošo pašpārvaldes gada balva un ne velti par gada notikumu 2022. gadā tika atzīta nosaukuma maiņa. Tas nozīmē, ka studenti jūtas ļoti labi, bet sabiedrība ar šīm pārmaiņām iepazīstas lēnām – tas ir ilgstošs process. Sabiedrība ir sapratusi – universitātes mainās, ir jāiet uz priekšu. Līdz ar to šīs pārmaiņas pamazām tiek pieņemtas.

CITI ŠOBRĪD LASA

Vai nosaukuma maiņa akcentē arī pārmaiņas mācību programmās? Vai no kādām programmām nācās atteikties? Vai ir ieviests kaut kas jauns?

No lauksaimniecības prom nekur neesam aizgājuši – šogad mēs svinēsim 160. gadu jubileju augstākajai izglītībai lauksaimniecībā. Saknes ir ļoti senas šai nozarei. Jaunais universitātes nosaukums vairāk atspoguļo to, ko universitāte dara ikdienā.

Mums ir apstiprinātas trīs stratēģiskās specializācijas jomas – biozinātnes, ar ko mēs saprotam gan meža nozari, gan lauksaimniecību, gan veterinārmedicīnu. Mums ir arī tehnoloģijas – informācijas tehnoloģijas, inženierzinātnes dažādās jomās, kā, piemēram, pārtikas pārstrāde, autobūve, būvniecība, vides zinātnes, ainavu arhitektūra. Ļoti plašs darbības spektrs… Tā kā šobrīd universitātes nosaukums atspoguļo visu to, ko mēs darām.

Kopumā universitātē mācību programmu skaits ir diezgan nemainīgs – šogad mēs piedāvājam ap 40 studiju programmām bakalaura un maģistra grāda līmenī. Mums ir divas jaunas studiju programmas, ģeoinformātika un tālizpēte, kas atkal apliecina to, ka mēs ejam līdzi laikam, jo ģeoinformātika un tālizpēte arī ir vienas no tehnoloģiju sastāvdaļām, kuras ienāk visās mūsu nozarēs, kurām mēs gatavojam absolventus.

Kuras šobrīd ir populārākās studiju programmas, kurām piesakās studenti?

Augošās programmas, protams, ir saistītas ar meža jomu, arī veterinārmedicīna. Ļoti pieprasītas ir informācijas tehnoloģijas, ainavu arhitektūra. Šīs jomas ir ļoti pieprasītas. Protams, mēs vēlētos studējošos vairāk redzēt dažādās inženierzinātņu jomās, arī ekonomikā, arī vadības zinātnēs.

Reklāma
Reklāma

Pēc Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) absolventu monitoringa datiem mēs redzam, ka mūsu absolventi ir ļoti pieprasīti, viņiem ir nodrošināts darbs, viņi uzsāk darba gaitas jau studiju procesā un vidēji viņu atalgojums ir virs vidējā atalgojuma nozarē.

Latvijas Universitāte ir paziņojusi par fakultāšu apvienošanu efektivitātes nolūkā. Vai arī jūsu universitāte domā par kaut ko tamlīdzīgu?

Domā gan. Mūsu universitātes padome jau gadu strādā pie šī jautājuma. Un man liekas, ka mēs šajā jomā būsim pirmie valstī, kuri šīs reformas praktiski arī īstenos. Padome jau 17. martā ir lēmusi, balstoties uz apmēram gadu garām diskusijām par to, kā padarīt universitātes pārvaldību efektīvāku. Un, protams, viens no šiem jautājumiem ir fakultāšu skaita samazināšana.

Jau no 1. septembra astoņu fakultāšu vietā darbosies piecas. Mēs saprotam, ka pārmaiņu procesi nav vienkārši, tie cilvēkos rada pretestību, bet mēs uzskatām, ka ir jāiet līdzi ar laiku, un tas tikai ļaus universitātei attīstīties straujāk.

Zem tā ir loģika, kāpēc mēs liekam vienas fakultātes kopā ar citām – strādājot zinātniekiem ar mācībspēkiem kopā, varētu veidoties ciešāka sinerģija, kas tālāk varētu attīstīties gan pētniecībā, gan arī studiju procesā, un, protams, tādā veidā ceram efektīvāk izmantot to infrastruktūru, kas mums šobrīd ir.

Vēl par fakultāšu apvienošanu runājot, vai šie visi spēki tiek apvienoti kādā vienā kopīgā pētījumā, lai pēc tam efektīvāk iekļūtu pasaules reitingos?

Jā, tas ir viens no mērķiem, stiprināt savu iekšējo kapacitāti, lai varētu labāk darboties arī starptautiski. Mums ir ļoti daudz starptautisku projektu, arī šobrīd jau tiek strādāts dažādos pētniecības projektos Eiropas līmenī. Šīs lietas turpināsies, bet arvien vairāk pētījumi kļūs starpdisciplināri. Līdz ar to mēs ceram, ka šādā veidā, vienā fakultātē strādājot dažādu jomu zinātniekiem, šī te starpdisciplinaritāte tikai pieaugs.

Vai tas viss ļaus ietaupīt arī finanses?

Katrā ziņā mēs šobrīd šajā procesā īsti neuzstādām par mērķi ļoti ietaupīt. Mēs zinām, ka augstākajā izglītībā studiju bāzes vietas finansējums, un kopējais finansējums Latvijā ir salīdzinoši ļoti zems. Kopš 2008. gada globālās finanšu krīzes, kā nogrieza šo budžetu uz pusi, tā šobrīd tas joprojām nav sasniedzis 2008. gada līmeni – tas ir apmēram 70% līmenī. Mēs ceram, ka valdība neaizmirsīs par šo te finansēšanu, kas ierakstīta valdības deklarācijā par to, ka ir jānodrošina adekvāts finansējums atbilstoši esošajām izmaksām.

Ceram, ka arī to atcerēsies, nevis tikai par pedagogu algu paaugstinājumu, kas, protams, ir arī mūsu prioritāte. Mēs redzam, ka ar šādu zemu finansējumu augstākajai izglītībai, Latvija zaudē konkurences cīņā arī Baltijas valstīs.

Igaunijā kopējais budžets sešām augstskolām ir apmēram par 100 miljoniem eiro vairāk, kā tas ir mums kopumā visai augstākajai izglītībai, un Lietuvai pie 370 miljoniem eiro, tad mēs redzam, ka viena pati Tartu vai Viļņas universitāte saņem vairāk finansējumu, kā visa mūsu augstākā izglītība kopumā. Tas ir ļoti bīstami. No vienas puses IZM palielina finansējumu zinātnei, kas ir ļoti labi un apsveicami, bet augstākā izglītība ir pabērna lomā.

Pēdējā laika izglītības jomas saviļņojošākais fakts – noticis pedagogu streiks. Skatoties uz pedagogu streiku un vērtējot līdzšinējos pedagogu un valdības sarunu rezultātus, ir jādomā par sistēmu, skolām. Pēc jūsu domām, cik tas ir nepieciešams?

Ļoti nepieciešams. Arī mūsu pedagogi atbalstīja šo streiku. Mēs arī esam pateicīgi LIZDA, kura uzņēmās iniciatīvu cīnīties par pedagogu algām, jo, piemēram, man nav saprotams – ja valdības vadītājs ir parakstījis šo vienošanos, kas bija pagājušajā gadā, kāpēc tad šogad bija jāpieļauj streiks un kāpēc nevarēja pieņemt lēmums jau laicīgi. Tas izskatās jocīgi. It kā ir nolemts, it kā ir apsolīts, bet tomēr nekas nenotiek. Bet nu… tāda ir politika.

Premjers pēc tam norādījis, ka valstij priekšā ir liels darbs izglītības nozares sakārtošanā, piebilstot, ka “valdības galvenā prioritāte ir plaša ekonomikas transformācija un tās pamatā ir laba izglītības sistēma.” Acīmredzot ekonomikas transformācijā izglītība ir vairāk nekā zelta vērtē?

Protams, tas ir ļoti pareizs teiciens un ļoti pamatots teiciens. Bet īstenībā tas, ko mēs šobrīd arī ar šo streiku neredzam – kā tad valdība īsteno dzīvē šos uzstādījumus par ekonomikas transformāciju? Izglītots cilvēks ir izšķirošais atslēgas jautājums, tas ir pilnīgi skaidrs.

Latvija kā maza valsts, kur iedzīvotāju skaits nav liels, mēs varam būt lepni tikai ar saviem cilvēkiem un dot viņiem labu izglītību, lai viņi ir konkurētspējīgi ne tikai iekšējā tirgū, bet arī ārēji. Tāpēc mēs tiešām ceram, ka valdība īstenos šo apņemšanos.

Savukārt mūsu universitātē ir svarīgi, ka tās nozares, kurām mēs gatavojam absolventus un veicam pētījumus, attīstās, jo tās ir mūsu ekonomikas mugurkauls, tās ir eksportspējīgas nozares, līdz ar to arī nozarēm šie izglītotie cilvēki ir vajadzīgi. Tāpēc mēs sakām jauniešiem – “Nāciet mācīties, jums vienmēr būs darbs, labi apmaksāts darbs!”.

Visu sarunu ar LBTU rektori Irinu Pilveri skaties video!

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.