Putins jau norakstīts? Diezgan drosmīgi un skaļi tiek apspriesti viņa pēcteči; tostarp Kirijenko 11
Krievijas Z-blogeru vidē pēdējā laikā arvien biežāk parādās diskusijas par Vladimira Putina politiskās ietekmes vājināšanos un iespējamiem viņa pēctečiem.
Daļa tā saukto Z-patriotu un militāri noskaņoto blogeru atklāti pauž, ka neveiksmīgais karš pret Ukrainu ir būtiski iedragājis varas vertikāli Krievijā un radījis jautājumus par to, cik stabila patiesībā ir esošā vadība. Tiek pat lietoti izteikumi, ka Putins “tiek norakstīts”, un publiskajā telpā sākusies diskusija par potenciālajiem varas pārmantotājiem, par to plašāk tiek spriests vietnē Dialog.ua.
Šo tēmu intervijā ar propagandas figūru Aleksandru Kolpakidi aktualizējis arī Z-blogeris Pāvels Ivanovs. Viņš norādījis, ka Krievijas mediju telpā arvien biežāk tiek “uzspodrināts” prezidenta administrācijas vadītāja Sergeja Kirijenko tēls, kas, viņaprāt, varētu liecināt par iespējamu gatavošanos varas maiņai nākotnē.
Ivanovs ar ironiju norādījis, ka Kirijenko publiskā tēla veidošana kļūst arvien aktīvāka – viņš tiek rādīts gan militārā kontekstā, gan dažādos simboliskos “spēka demonstrēšanas” kadros, kas, Z-blogera ieskatā, varētu būt daļa no rūpīgi veidotas politiskās reklāmas.
Savukārt Kolpakidi pauda viedokli, ka Krievijas politiskā sistēma sabiedrībai kopumā ir nepārskatāma un ka prezidenta reālā ietekme var nebūt tik viennozīmīga, kā tas tiek pasniegts oficiālajā retorikā. Viņš arī atsaucies uz dažādām epizodēm ar Genādiju Zjuganovu, Kirijenko un Putinu, norādot, ka šādas situācijas rada jautājumus par to, kurš patiesībā pieņem lēmumus valstī.
Šādas diskusijas Z-blogeru vidē tiek uztvertas kā neparastas, jo tās skar pašu varas centra stabilitāti – tēmu, kas Krievijas publiskajā telpā tradicionāli tiek ļoti stingri kontrolēta. Vienlaikus tas parāda, ka pat pro-kara un pro-Kremlim lojālajos informācijas kanālos pieaug spriedze un spekulācijas par nākotnes varas modeli.
Sergejs Kirijenko ir viens no ietekmīgākajiem cilvēkiem Krievijas varas elitē un jau vairākus gadus tiek uzskatīts par vienu no galvenajiem Kremļa iekšpolitikas arhitektiem. Viņš dzimis 1962. gadā un plašāk kļuva zināms 90. gadu beigās, kad īsu brīdi bija Krievijas premjerministrs prezidenta Borisa Jeļcina laikā. Toreiz viņu dēvēja par “jauno reformatoru”, taču valdība krita pēc 1998. gada finanšu krīzes.
Vēlāk Kirijenko ilgstoši vadīja Krievijas valsts kodolenerģētikas korporāciju Rosatom, kur ieguva reputāciju kā efektīvs administrators un cilvēks, kurš spēj īstenot Kremļa stratēģiskos projektus.
Kopš 2016. gada viņš ir Kremļa administrācijas pirmā vadītāja vietnieks – viens no augstākajiem amatiem Krievijas prezidenta administrācijā. Viņa pārziņā lielā mērā ir: iekšpolitika, reģionu kontrole, vēlēšanu procesu koordinēšana, propagandas un sabiedriskās domas pārvaldība, okupēto Ukrainas teritoriju politiskā integrācija Krievijas sistēmā.
