Latvijas militārā industrija pēdējos gados piedzīvojusi strauju pavērsienu – no atsevišķiem vietējiem iepirkumiem valsts vajadzībām esam pārgājuši uz mērķtiecīgu nozares eksportspējas attīstību. Tomēr militāro tehnoloģiju jaunuzņēmumiem un ražotājiem ceļā uz pasaules tirgiem jāsaskaras ar specifiskiem izaicinājumiem: ierobežotu klientu loku, smagnējām iepirkumu procedūrām un nepieciešamību pēc drošiem kvalitātes apliecinājumiem un atsauksmēm.
TV24 raidījumā “Uzmanības centrā ekonomika” nozares amatpersonas un uzņēmēji sprieda par to, kā veicināt militāro tehnoloģiju attīstību Latvijā un palīdzēt mūsu uzņēmumiem uzvarēt starptautiskajā konkurencē.
Ekonomikas ministrs (ZZS) un 15. Saeimas deputāta kandidāts Viktors Valainis uzsver, ka pēdējos divos gados militārās industrijas attīstībā noticis būtisks pagrieziens. Lai gan Latvijas aizsardzības budžets ir liels, tas nav salīdzināms ar lielvalstu apjomiem, tāpēc uzņēmējiem jāorientējas uz ārvalstu tirgiem:
“Militārā industrija Latvijā attīstījusies desmit gadus, taču straujāks pavērsiens ir pēdējos divos gados, kad industriju sākām attīstīt no ekonomiskā skatu punkta, nevis no tā, ka kaut ko iepērkam savām vajadzībām. Tagad industrija ļoti strauji attīstās. Mums jāsamierinās pašiem ar domu, ka būs aizvien vairāk produktu, kas tiks saražoti Latvijā, bet tie netiks izmantoti mūsu aizsardzības spēkiem, tiks pārdoti citās valstīs. Latvijas armijas budžets ir liels, bet tas nav tik liels kā Vācijai, mēs ceram, ka mūsu uzņēmēji brauks uz Vāciju, Franciju, Poliju, citām NATO valstīm un tur piedāvās savus produktus. Tā mēs vairosim un attīstīsim savu ražošanas jaudu, kapacitāti. Ja šī lokalizācija šeit ir, ja šeit ir tehnoloģiskās zināšanas, ir speciālisti un arī ražošanas jaudas, tas arī stiprina mūsu aizsardzības spējas. Jo šie uzņēmumi būs jaudīgāki, jo arī mums būs labāk. Jaudu var iegūt tikai un vienīgi ejot eksportā.”
Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktore Ieva Jāgere atgādina, ka aizsardzības nozarei ir ļoti specifisks tirgus, kurā galvenais pircējs ir valstu bruņotie spēki. Tāpēc valsts atbalstam pašmāju inovatīvajiem uzņēmumiem ir izšķiroša nozīme:
“Aizsardzības tehnoloģijām klienti nav komersanti – aizsardzības tehnoloģijām ir ļoti ierobežots klientu loks, tie pārsvarā ir valstu bruņotie spēki, kuriem šī produkcija nepieciešama. Ja mēs vēlamies, lai šie uzņēmumi rodas Latvijā, lai inovācijas ir Latvijā, mums ir jāpalīdz šiem uzņēmumiem pierādīt sevi šeit reālos apstākļos, un tas iespējams tikai mūsu bruņotajos spēkos. Tas nenozīmē, ka valstij jānodrošina viss produktu pirkums, bet tas, ka jāpalīdz to produktu vērtību pierādīt šeit. Mums jāpalīdz, lai ar saviem produktiem viņi uzvar pasaulē.”
To, ka ceļš līdz līgumam ar pašu valsts armiju mēdz būt ilgs un sarežģīts, apstiprina uzņēmuma “Natrix” līdzdibinātājs Gatis Vectirāns. Viņa uzņēmums vispirms pierādījis savas bezpilota sistēmas reālā kaujas laukā un starptautiskajos tirgos, pirms izdevies noslēgt līgumu pašu mājās:
“Mēs sākām savas bezpilota sistēmas pierādīt reāli kaujas laukā Ukrainā. Pārdevām savas sistēmas arī citām valstīm un tikai tad sagaidījām līgumu ar mūsu bruņotajiem spēkiem. Būtu gribējuši, lai tas notiek paralēli, taču būtisku laiku aizņem kaut kādi ierēdnieciskie procesi. Es piekrītu, ka svarīgi ir maksimāli eksportēt, bet tiešām ir tā, ka, piedaloties izstādēs, potenciālo klientu pirmais jautājums ir: kā jums ar savu valsti, vai jūsu sistēmu jūsu valstī izmanto?”
Raidījumā diskutējam par to, vai iepirkumu sistēma spēj pielāgoties tehnoloģiju straujajai attīstībai, vai investori ir gatavi investēt tehnoloģiju jaunuzņēmumos, vai Latvijas uzņēmumi spēj konkurēt un uzvarēt citu valstu iepirkumos, kā arī par citiem jautājumiem.
Visu raidījumu “Uzmanības centrā ekonomika” skatieties TV24 vai portālā LA.LV pie šī raksta.




