Kāpēc cīņa par ārvalstu kino un lielajiem pasākumiem ir cīņa par Latvijas ekonomikas izaugsmi?
0
No šā gada 9. jūlija Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) ir uzsākusi pieteikumu pieņemšanu ārvalstu filmu un dižpasākumu atbalsta programmā. Ar kopējo finansējumu 8,6 miljoni eiro divu gadu periodā (pieteikšanās atvērta līdz 2026. gada 21. augustam) Latvija plāno piesaistīt vērienīgus starptautiskus projektus. Vai tiešais līdzfinansējums ir efektīvs instruments, un ko tas reāli dod mūsu valsts tautsaimniecībai?
TV24 raidījumā “Uzmanības centrā ekonomika” nozares eksperti un amatpersonas skaidro, kāpēc cīņa par ārvalstu kino un lielajiem pasākumiem ir cīņa par Latvijas ekonomikas izaugsmi.
Kā strādā atbalsta programma? Kino režisors un producents Andrejs Ēķis raidījumā uzskatāmi paskaidro atbalsta mehānismu, salīdzinot to ar apjoma atlaidēm ikdienas pirkumos: “Ja aizejat uz Depo, nopērkat par 10 tūkstošiem kādu preci, jūs dabūjat kaut kādu atlaidi par to, ka jūs daudz nopērkat. Izskaidrošu, kā tas notiek kino industrijā. Šī programma saucas “cash rebate”. Ja atbrauc ārzemnieks un iztērē, teiksim, vienu miljonu, viņš var atgūt līdz pat 30% no šī miljona atpakaļ. Jo viņš ienes valstī naudu. Varētu ievest citā valstī, bet ved uz Latviju, jo mums ir šī programma, viņam tas ir finansiāli izdevīgi.”
Ekonomikas ministrijas Valsts sekretārs Raivis Bremšmits uzsver, ka valstij ir būtiski palielināt pakalpojumu eksporta īpatsvaru, kas šobrīd veido aptuveni trešdaļu no kopējā apjoma. Kino un lielie pasākumi ir ideāls veids, kā šo mērķi sasniegt: “Mums ļoti svarīgi, lai Latvija eksportētu ne tikai fiziskas preces, bet arī vairāk pakalpojumus. Šobrīd 1/3 ir pakalpojumi un 2/3 – preces. Tas mūs ierobežo, jo precēm vienmēr svarīga ģeogrāfija, bet pakalpojumus ir vieglāk aizvest arī pāri okeānam. Kino un lielo pasākumu atbalstā mēs ļoti labi sasniedzam šos mērķus. Kā jau teikts, 30% ir attiecināmās izmaksas jeb atbalsta finansējums. Ar 12 miljonu publisko finansējumu mēs esam sasnieguši 44 miljonu eksporta.”
Amatpersona arī papildina, ka valsts statistikai tiek uzskaitītas tikai tiešās filmas ražošanas izmaksas: “Ir saraksts ar attiecināmajām izmaksām, kas ir tiešā veidā saistītas ar filmas ražošanu. To mēs uzskaitām kā pakalpojumu eksportu. Neskaitām viņu izdevumus kafejnīcās, neskaitām nakšņošanu, kas faktiski arī nāk klāt.”
LIAA Radošo industriju pārstāvniecības vadītāja Liene Gulbe skaidro, ka kino nozarē izšķirošais faktors ir filmēšanas dienu skaits mūsu valstī. Kā spilgtu piemēru viņa min dāņu režisora filmu “Nezināmā sieviete”, kas iekļauta prestižā Venēcijas Starptautiskā kinofestivāla galvenajā konkursā:
“Kino nozarē visi skatās uz dienām – jo ilgāka filmēšana, jo lielāks budžets. Dāņu režisora filmai “Nezināmā sieviete”, kas iekļauta Venēcijas Starptautiskā kinofestivāla galvenajā konkursā, no 28 filmēšanas dienām 25 tika filmētas Latvijā. Mēs atbalstu rēķinām par tām izmaksām, kas veidojas Latvijā.”
Būtiskākie jautājumi, uz kuriem atbildes meklējiet raidījumā: Vai Latvijā pietiek speciālistu un resursu liela mēroga starptautisku pasākumu un filmu uzņemšanas apkalpošanai? Cik precīzi un kādos rādītājos ir izmērāms reālais ekonomiskais efekts no ārvalstu pasākumu piesaistes? Vai tiešais valsts līdzfinansējums ir efektīvāks modelis par nodokļu atvieglojumiem?
Visu raidījumu “Uzmanības centrā ekonomika” skatieties TV24 vai portālā La.lv pie šī raksta.
