Kāpēc Lietuva pasargā savus iedzīvotājus, bet Latvija – nē? Mobilo sakaru operatori varētu būtiski stiprināt iedzīvotāju aizsardzību pret krāpniecības mēģinājumiem 0
Ņemot vērā pieaugošos krāpniecības riskus, Latvijā jāpilnveido esošais regulējums, ļaujot mobilo sakaru operatoriem aktīvāk iesaistīties iedzīvotāju aizsardzībā pret krāpnieciskām īsziņām un zvaniem, aģentūrai LETA norāda “Bite Latvija” iekšējās drošības procesu vadītājs Hermanis Eriņš.
Piemēram, izmantojot preventīvus mehānismus, kādi šobrīd ir ieviesti Lietuvā, mobilo sakaru operatori varētu būtiski stiprināt iedzīvotāju aizsardzību pret krāpniecības mēģinājumiem, veicot īsziņu satura automatizētu pārbaudi un paplašinot ienākošo zvanu bloķēšanas iespējas.
Eriņš norāda, ka mobilo sakaru operatori Latvijā nemitīgi ziņo par telefonkrāpnieku aktivitātes pieaugumu, gan veicot zvanus, gan izplatot īsziņas. Piemēram, 2025.gada pirmajā pusgadā “Bite Latvija” tīklā bloķēti vairāk nekā 1,4 miljoni telefonkrāpnieku zvanu, savukārt uzņēmuma drošības pakalpojums “Antivīruss Plus” šī gada jūnijā novērsis vairāk nekā 12 miljonus drošības risku.
“Bite Latvija” iekšējās drošības procesu vadītājs skaidro, ka šobrīd operatori Latvijā drīkst bloķēt tikai jau identificētas, “melnajā sarakstā” iekļautas saites un numurus, tomēr nevar ne analizēt, ne brīdināt lietotājus par jauniem uzbrukumiem. Darbojas arī operatoru pašu ieviestie risinājumi, piemēram, 2024.gada maijā “Bite Latvija” ieviesa bezmaksas tīkla drošības risinājumu, kas automātiski bloķē aizdomīgus zvanus, kas maskēti kā Latvijas numuri.
Latvijā joprojām trūkst tiesiska pamata, lai mobilo sakaru operatori rīkotos proaktīvi, atzīmē “Bite Latvija” pārstāvis.
Eriņš uzskata, ka jāļauj operatoriem Latvijā izmantot plašāku instrumentu klāstu, kas jau tiek ieviests Lietuvā. Proti, Lietuvā kopš 2024.gada spēkā esošais regulējums paredz operatoriem tiesības automatizēti pārbaudīt, vai īsziņa satur saiti uz kādu, iespējams, kaitīgu interneta resursu. Ja saites kaitīgums vēl nav noteikts, operatoram ir pienākums brīdināt lietotāju par iespējamiem riskiem. Šādus aizdomīgus ziņojumus operators piegādā ar brīdinājumu, kā arī automātiski pārsūta Lietuvas Nacionālajam kiberdrošības centram izvērtēšanai. Ja saite tiek atzīta par kaitīgu, tā tiek iekļauta “melnajā sarakstā”, un turpmāk īsziņas ar šādu saiti tiek bloķētas jau pie operatora.
Latvijā šobrīd operatoriem nav tiesību veikt automatizētu īsziņu satura analīzi, un nav iespējams laikus brīdināt lietotājus par potenciāli kaitīgām saitēm, ja tās vēl nav oficiāli klasificētas kā bīstamas.
Eriņš norāda arī, ka Lietuvas Sakaru regulēšanas dienests šogad pieņēma grozījumus noteikumos par tīkla savienojumu un piekļuves sniegšanu. Jaunais regulējums stāsies spēkā šogad oktobrī un paredz virkni drošības pasākumu. Piemēram, operatoriem būs pienākums bloķēt zvanus no ārvalstu operatoriem, kas nelikumīgi izmanto Lietuvas numerācijas plāna numurus. Tāpat mobilo sakaru pakalpojumu sniedzēji varēs bloķēt zvanus no numuriem, kuru lietošanai nav izsniegta Lietuvas regulatora atļauja, kā arī bloķēt viesabonēšanas zvanus no lietotājiem, kuri fiziski neatrodas ārpus Lietuvas vai neizmanto viesabonēšanas pakalpojumus. Papildus tam, pirms zvana bloķēšanas operatoriem būs tiesības īslaicīgi aizkavēt zvanu vai atskaņot brīdinājuma ziņojumu.
Eriņš skaidro, ka šī pieeja Lietuvas operatoriem ļaus efektīvāk cīnīties pret krāpniecības gadījumiem, izmantojot preventīvus mehānismus. Ir pilnīgi skaidrs – tehnoloģijām attīstoties, ir nepieciešama ļoti precīza, juridiski skaidra regulatīva sistēma, kas dod iespēju rīkoties uzreiz, nevis gaidīt, kad uzbrukums jau noticis. “Šādu risinājumu pārņemšana arī Latvijā būtiski stiprinātu iedzīvotāju aizsardzību pret krāpniecības mēģinājumiem,” pauž “Bite Latvija” pārstāvis.
“Bite Latvija” 2023.gadā vērsās Satiksmes ministrijā (SM) un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK) ar aicinājumu pilnveidot regulējumu. Kā vienīgie šķēršļi tolaik tika minēta datu aizsardzības interpretācija un normatīvā neelastība. Eriņš pauž pārliecību, ka operatori ir gatavi uzņemties lielāku lomu iedzīvotāju aizsardzībā, taču tam nepieciešams tiesiskais pamats un aktīvāka valsts iesaiste.
