“Kāpēc tieši uz paklāja?” Kaķu saimnieki dalās pieredzē, bet vetārste uzsver – ne vienmēr viss ir tā, kā izskatās 0
Vai arī tev labi zināma situācija – naktī istabā valda pilnīgs klusums, tu saldi guli, bet pēkšņi sadzirdi, ka kaķim palicis slikti un tas sācis vemt? Izrādās, ka daudziem šī aina ir pazīstama, turklāt kaķi nereti izvēlas visnepiemērotākās vietas, kur to darīt.
Sociālo mediju platformā “Threads” mājdzīvnieku saimnieki dalās savās pieredzēs, un komentāru sadaļa ir pilna ar līdzīgiem stāstiem.
Diskusiju aizsāk Solvita, rakstot: “Kāpēc kaķiem vienmēr jāvemj uz paklāja? Kāpēc to nevar darīt uz flīzēm? Un tad vēl turpināt vemstīties uz koridora paklājiņa – nevis uz ādas, bet tieši uz mīkstā.”
Arī Taņa dalās savā pieredzē: “Manam Miķelim vienmēr tas process bija jādara zem lielās divguļamās gultas – tieši pa vidu! Tā, ka netiec klāt ne no vienas puses, lai visu savāktu, un katru reizi nācās stumt gultu nost.
Un iedomājieties – tu saldi guli, bet zem gultas notiek interesantas skaņas. Protams, nakts vidū stum gultu prom un vāc visu. Pēc šīs pieredzes nopirku gultu ar cietu apakšu. Miķelis bija šokā. Uz paklājiem un dīvāna gan pie mums iet suns, kad sanāk kāda šmuce.”
Savukārt Sanija komentāru sadaļā piebilst: “Ideāli būtu, ja kaķis to darītu pa dienu, nevis pa nakti, kad istabā ir tumšs un visi guļ. Tu pamosties no salda miega, jo kaķis dzied pie auss.”
Situācijas tiešām nav iespējams paredzēt, ko apliecina arī Laimas pieredze: “Pārspēj šo – mūsējais vakar izvēmās uz tikko izmazgātām un izkārtām drēbēm. Stāvēja uz veļas žāvētāja un vēma precīzi pāri visām drēbēm.”
Kāpēc kaķi vemj?
Ja jums būtu istabas biedrs, kurš regulāri vemtu uz paklāja, jūs droši vien nopietni uztrauktos par viņa veselību. Tomēr daudzi kaķu īpašnieki šādu uzvedību uzskata par ierastu parādību un nereti pat neuztraucas, raksta ārzemju medijs.
“Kaķim vemt nekad nav normāli,” uzsver veterinārārste, kas specializējas suņu un kaķu iekšējās slimībās. Tomēr, pirms steidzaties vest mīluli pie speciālista, jāzina, ka liela daļa no tā, ko uzskatām par vemšanu, patiesībā ir pavisam cits process.
Viens no biežākajiem “līdziniekiem” ir spalvu kamoli. Veseli kaķi aptuveni 30–50 % dienas pavada pucējoties, un liela daļa norītās spalvas nonāk kuņģī. Parasti tās iziet cauri kuņģa-zarnu traktam un tiek izvadītas ar izkārnījumiem. Ja tas nenotiek, veidojas spalvu kamoli.
Šie kamoli bieži tiek izvadīti ar vemšanu, tāpēc process vizuāli izskatās identisks īstai vemšanai. Vienīgā atšķirība ir tā, ka uz paklāja nonāk slapjš spalvu kamols, nevis tipiska vemšanas peļķe.
Tomēr arī spalvu kamoli var liecināt par nopietnāku problēmu. Veterinārārste Šmida skaidro, ka veselīgu kaķu populācijā aptuveni 10 % īsspalvaino un 20 % garspalvaino kaķu spalvu kamoli veidojas divas vai vairākas reizes gadā. Ja tas notiek biežāk, piemēram, vairākas reizes mēnesī, ieteicams apmeklēt veterinārārstu.
Tas var liecināt par pārmērīgu kažoka kopšanu, nepieciešamību biežāk kaķi sukāt vai pat norādīt uz kuņģa-zarnu trakta problēmām.
Vēl viens bieži sajaucams process ir klepošana. Klepojošs kaķis var izskatīties tā, it kā vemtu, taču ārā izdalās tikai putas vai gļotas. Līdzīgi ir ar regurgitāciju – tas ir pasīvs process, kurā ēdiens, vēl nenonākot kuņģī, vienkārši iznāk atpakaļ bez aktīvas vēdera saraušanās.
“Bieži kaķi tā rīkojas, ja ēd pārāk ātri,” skaidro Šmida. “Viņi strauji apēd barību un tūlīt to atgrūž atpakaļ.”
Atšķirt to no īstas vemšanas var pēc masas izskata – ja tajā ir cieti barības gabaliņi un nav dzeltenas žults vai daļēji sagremotas pārtikas, visdrīzāk tā ir regurgitācija, nevis īsta vemšana.
Tomēr tas, ka ne vienmēr runa ir par īstu vemšanu, nenozīmē, ka šķidruma izdalīšanās no kaķa mutes nav bīstama. Šie procesi izskatās ļoti līdzīgi, un pat veterinārārstiem ir nepieciešama pieredze, lai tos atšķirtu.
Ja rodas šaubas, ieteicams sazināties ar veterinārārstu, jo tas var liecināt arī par nopietnām veselības problēmām.
Pat gadījumos, kad vemšana nav saistīta ar slimību, problēma var slēpties kaķa barībā. Veterinārārste norāda, ka kaķiem ar hronisku vemšanu – regulāru vemšanu, kas ilgst ilgāk par trim nedēļām – nereti konstatē alerģiju vai nepanesību pret kādu uztura sastāvdaļu.
Šādos gadījumos speciālists var ieteikt piemērotāku diētu, kas palīdz uzlabot mīluļa pašsajūtu.
