Kārlis Streips: Pie Kirka pēdējā apgalvojuma, ka atsevišķas apšaudes ir pieņemamas, gribu piestāties 0
Svētdien, 13. septembrī, Anglikāņu baznīcā bija trimdas latviešu viesmācītāja Ilze Kuplēna-Ewert, kas bija dzimusi Lielbritānijā, bet patlaban dzīvo Kanādā.
Sprediķa sākumā mācītāja uzdeva jautājumu: Par ko pēdējās nedēļas laikā bija domājuši latvieši?
Atbilde: Par Eiropas basketbola čempionātu, kuram tajā dienā bija finālspēle starp Turcijas un Vācijas valstsvienībām, kā arī par Valmiermuižas alus nākotni.
Es padomāju, ka Krievijas dronu invāzija Polijā varētu būt viens no tiem jautājumiem, bet nē.
Mācītāja tad pajautāja, par ko visvairāk bija domājuši amerikāņi.
Par to, ka 10. septembrī snaiperis nošāva reakcionāro aktīvistu Čārliju Kirku.
Mācītāja runāja par to, kas par to būtu jādomā ticīgiem kristiešiem. Protams, nedrīkst nogalināt citus cilvēkus.
Piekrītu tam, bet zinu, ka Kirks bija ļoti nepieklājīgs radikālis. Lūk, daži no viņa paziņojumiem:
Aborts Amerikā ir bijis baisāks nekā holokausts pret ebrejiem.
Ja lidmašīnā būtu tumšādains pilots, tad Čārlijam būtu jājautā, vai viņš ir kvalificēts.
Sievietēm vienīgā loma pasaulē ir precēties, kļūt par mājsaimnieci un dzemdēt pēc iespējas vairāk bērnu.
Tumšādaini cilvēki jautri medī baltus cilvēkus.
Tumšādainiem cilvēkiem ir mazāk prāta spējas nekā baltādainiem.
Tumšādainiem cilvēkiem bija labāka dzīve tad, kad viņi bija vergi.
Amerikas pilsonisko tiesību likums 1964. gadā bija tēmēts tā, lai kaitētu baltādainiem cilvēkiem.
Transpersonas ir garīgi neveselas un uzrāda rupju žestu Dievam.
Klimata maiņa ir “pilnīgas muļķības.”
Tādas Palestīnas vispār nav un palestīniešu tauta nav īsta tauta.
Dažas apšaudes ir pieņemamas, jo jāizsargā tiesības nēsāt šaujamieročus.
Lūk – rasists, seksists, aizspriedumu kalngals attiecībā uz ļoti daudziem cilvēkiem un jautājumiem.
Pie Kirka pēdējā apgalvojuma, ka atsevišķas apšaudes ir pieņemamas, gribu piestāties. Esmu citreiz arī rakstījis par masīvo psihozi, kāda amerikāņiem piemīt attiecībā uz šaujamieročiem.
Amerikas Konstitūcijā 2. grozījumā ir šādi vārdi:
“Tā kā brīvas valsts drošībai nepieciešama labi organizēta milicija, cilvēku tiesības glabāt un nēsāt ieročus nav ierobežojamas.”
Aptrakoti amerikāņi nekad nemin miliciju, bet viņi ir nosprieduši, ka grozījums nozīmē, ka amerikānim ir tiesības mājās turēt tik daudz ieroču, cik viņš vēlas.
Tajā skaitā šaujamieročus, kuri ir tikai un vienīgi domāti militārām vajadzībām.
Amerikā ir bijušas ļoti daudzas apšaudes, kurās tik tiešām tādi ir lietoti. Pāris piemēru:
2017. gadā kāds cilvēks Lasvegasas viesnīcā izsita pāris logus un sāka apšaudīt apmeklētājus mūzikas festivālā.
60 cilvēki nošauti, vairāk nekā 800 ievainoti.
2016. gadā cilvēks iegāja gejiem domātā naktsklubā Orlando Floridā un atklāja uguni. Mira 49 cilvēki, ievainoti 58.
2007. gadā cilvēks Virdžīnijas tehnoloģiskajā universitātē uzsāka apšaudi, nogalinot 32 cilvēkus un ievainojot vēl 23.
2012. gadā Konektikutā iebrukums bija vietējā pamatskolā, un tur nogalināti 27 cilvēki, lielākoties mazi bērni, un ievainotas divas personas.
Visos minētajos gadījumos noziedznieka rīcībā bija automātiskas vai pusautomātiskas šautenes. Šāvējs Lasvegasā izmantoja tā dēvēto “bump stock,” kas vienkāršu bisi padara par mašīnpistoli.
Bieži vien šāvējs pēc nozieguma veikšanas pats nošaujas. Čārlija Kirka gadījumā tas tā nebija.
Cilvēks aizmuka, un bija vajadzīgas pāris dienas, iekams policija viņu atrada.
Noziegums veikts Jūtas štatā. Te piebildīšu, ka burtiski minūti pēc Kirka nāves, sabiedrība uzzināja par puisi vietējā skolā, kurš ar pistoli smagi ievainoja divus cilvēkus un tad pats nošāvās.
Kirka slepkavas gadījumā runa ir par 22 gadus vecu puisi, kurš uzauga turpat, Jūtas štatā. Pamatskolā un vidusskolā viņam bija ļoti labas sekmes, un valsts eksāmenā viņš ieguva teju vai visaugstāko atzīmi.
Taču cilvēks internetā sāka piedalīties dažādās smagās grupās, un no turienes viņš sāka bļaut par liberāliem cilvēkiem, tumšādainiem cilvēkiem un citiem.
Amerikas prezidents un Republikāņu partija kopumā jau ir sākušas bļaut, ka puisim pēc notiesāšanas piespriežams nāves sods.
Vēl jo vairāk, attiecīgajos iecirkņos ir centieni no Čārlija Kirka uztaisīt mocekli un teju vai svēto.
Amerikas prezidents arīdzan īsi pēc tam, kad uzzināts par Kirka nāvi, apgalvoja bez jebkādiem pierādījumiem, ka vainīgs esot “aptrakots liberālis.”
Izrādījās tieši pretēji.
Šāvējam pirmā tiesas sēde paredzēta 16. septembrī. Grūti spriest, kāda būs aizstāvība, jo drošības kameras vietā, kur Čārlijs Kirks tikās ar vietējiem studentiem, ir vairāki skati, kuros šāvējs redzams uz netālas celtnes jumta, no kuras šauts, un pēc tam tas, kā viņš no turienes mūk.
Amerikas Republikāņu partija ir pilnīgi pārdevusies tā dēvētajai MAGA kustībai un prezidentam Trampam.
Tajā skaitā ASV Augstākā tiesa, kurā ir seši Republikāņu partijas prezidentu izvirzītie kandidāti un trīs Demokrātu partijas prezidentu izvirzīti.
Pērn šī tiesa nosprieda, ka ASV prezidentam ir pilnīga imunitāte pret kriminālapsūdzībām attiecībā uz to, ko viņš dara savas prezidentūras ietvaros.
Acīmredzot Tramps un viņa ļaunprātīgie padomnieki nolēma šo principu pārbaudīt pēc pilnas programmas.
Tramps parakstīja dekrētu, kurā atcelts teksts no Konstitūcijas 14. grozījuma:
“Visas personas, kas dzimušas vai naturalizētas Savienotajās Valstis un pakļaujas to varai, ir Savienoto Valstu un tā štata, kurā tās dzīvo, pilsoņi.”
Tas nekas, ka Konstitūciju grozīt ir tiesības tikai Kongresam.
Tramps ir sūtījis varas iestādes medīt migrantus, tajā skaitā Losandželosā un Vašingtonā iesūtot Nacionālās gvardes karavīrus ar mērķi atbalstīt migrācijas dienesta darbiniekus.
Ar šo lietu ir pāris problēmu. Pirmkārt, jebkuram cilvēkam Amerikā, tajā skaitā nepilsonim, ir tiesības uz noklausīšanos tiesā pirms viņu pakļauj deportācijai.
Šo principu Trampa režīms ir pilnībā ignorējis, tajā skaitā sūtot pāris simts cilvēku uz teroristiem domātu cietumu Salvadorā.
Tajā skaitā vairākos gadījumos cilvēkus, kuri ir ASV pilsoņi, un līdz ar to deportācijai pakļauti nedrīkst būt.
Tramps ir braucis augumā augstskolām, juristu firmām, kultūras iestādēm un citiem.
Viņš ir parakstījis vairākus simtus dekrētu, gandrīz bez izņēmuma nelikumīgus un antikonstitucionālus.
Bet lielā vairumā gadījumu, kad zemāka līmeņa tiesas ir spriedušas, ka prezidents ir nudien rīkojies nelikumīgi un antikonstitucionāli, Augstākajā tiesā radikālāk noskaņoti tiesneši ir rīkojušies citādāk.
Gan attiecībā uz tūkstošiem federālās valdības darbinieku atbrīvošanas no amata, gan attiecībā uz Trampa pilnībā haotisko tarifu programmu, gan arī attiecībā uz brutālo veidu, kā tiek medīti migranti, AT ir pateikusi šādi:
Turpini darīt to, ko dari. Mēs vēl neesam izdomājuši, vai tas ir nelikumīgi vai antikonstitucionāli, bet pagaidām mēs atceļam zemākās tiesas spriedumus, un tāpēc laipni lūdzu – rīkojies tālāk.
200. no šiem dekrētiem bija par ASV Aizsardzības ministrijas pārsaukšanu par Kara ministriju.
Tāds bija ministrijas nosaukums līdz 2. Pasaules kara beigām, un Tramps un viņa cilvēki ir apgalvojuši, ka tie, kuri atbalsta Aizsardzības ministrijas nosaukumu, esot pārāk “woke.”
Atgādināšu, “woke” ir vārds, kuru aptrakoti republikāņi izmanto, lai aprakstītu pilnīgi visu ko pēc kārtas, kas viņiem nepatīk.
Tajā skaitā, piemēram, Amerikas leģendārajam Smithsonian Institute muzejam pasakot, ka tā saturs par prezidenta Trampa impīčmentiem esot kaitīgs amerikāņu interesēm.
Tāpat arī, ka materiāli par verdzību un vergu turēšanu esot aizvainojoši mūsdienu baltādainiem ļaudīm.
Man personīgi ir bail, ka Amerika ļoti drīz vairs nebūs demokrātijas citadele. Tramps ir pilnībā pierādījis savu vēlmi būt autoritāram. Republikāņu partija, kurai patlaban ir šaurs vairākums ASV Kongresa palātās, ir nolēmusi nekā pret to neiebilst.
Un līdz ar to salīdzinājumi ir pilnībā vietā ar smagākiem posmiem pasaules vēsturē.
Policijas dienesti, kuri uzsūtīti migrantiem, ir ar vīriem, kuri ir maskēti un bez jebkādas identifikācijas attiecībā uz to, kādu aģentūru tie pārstāv un kā viņus sauc.
Precīzi tas pats, kas Gestapo policija nacistu Vācijā.
Atvērtas un celtas nometnes migrantu turēšanai. Precīzi tas pats, kas Gulags boļševiku Padomju Savienībā.
Nekad nesapratīšu, kas amerikāņus pērn novembrī dzina balsot par cilvēku, kurš notiesāts 34 smagos kriminālnoziegumos, tiesas atzīts par cilvēku, kurš seksuāli uzmācies sievietei, pret kuru divreiz Kongresā vērsts impīčments, un kura uzvedība liecina par visai smagu demenci vai Alcheimera slimību.
Neviena valsts pasaulē nav perfekti demokrātiska. Taču pašreizējais režīms Amerikā šķiet esam ar vienīgo mērķi, visu lauzt un graut. Un līdz ar to esmu svētlaimīgs par iespēju dzīvot nevis savā dzimtenē, bet gan savā tēvzemē.
Tēvzeme varētu būt pretimnākošāka attiecībā uz LGBT kopienas tiesībām un mazāk auklīte attiecībā uz tabakas precēm un alkohola precēm.
Taču, kopumā ņemot, Amerikā patlaban ir aptrakoti līderi un līdz ar to masīvs bardaks. Uz to varu tikai un vienīgi pateikt:
Paldies, bet nē.
