Streips: Ja skolā māca divas svešvalodas, tas nozīmē, ka bērns neiemācās ne vienu, ne otru 0
Jau no seniem laikiem skolā bērniem ir mācītas divas svešvalodas, tomēr ne visi uzskata, ka tas ir pareizi. Viens no viņiem ir arī Kārlis Streips, žurnālists, TV24 raidījuma “Streips pārlūko pasauli” vadītājs.
“Filozofiskā nozīmē ir labi, ja cilvēks prot daudzas valodas, man tas vienmēr ir šķitis kā absurds, ka skolā tiek mācītas divas svešvalodas, jo tas nozīmē, ka bērns neiemācās ne vienu, ne otru. Viņam šīs valodas jūk viena ar otru. Pats atceros, ka skolā mācījos franču valodu, tagad tik protu trīs vārdus pateikt. Manā uztverē vajadzēja jau pirms 10 gadiem pateikt krievu valodai nē un angļu valodai jā!” TV24 raidījumā “Preses Klubs” izsakās Streips.
Noskaties pilnu raidījumu, ko par šo tēmu domā ar Ansis Bogustovs, žurnālists, TV24 raidījumu “Ziņu top” un “Globuss” vadītājs un Andrejs Ēķis, producents, režisors.
Tomēr ir cilvēki, kuri arī pāreju uz mācībām latviešu valodā vēl joprojām neatbalsta un savu viedokli pauž arī skaļi.
Piketā pret pāreju uz mācībām tikai latviešu valodā pie Saeimas 29. augusta pievakarē pulcējās aptuveni cilvēku, novēroja aģentūra LETA.
Piketētājiem līdzi bija plakāti ar uzrakstiem latviešu un krievu valodā “Mācīties dzimtajā valodā!”, “Mēs esam Latvija!”, “Par brīvām tiesībām izvēlēties mācību valodu!” un citiem.
Starp sanākušajiem bija ģimenes ar bērniem, kā arī bijušais Saeimas deputāts, viens no akcijas organizatoriem Igors Pimenovs. Notiekošo uzraudzīja kārtības sargi.
Pikets tika rīkots, lai paustu iebildumus mazākumtautību vispārējās izglītības programmu izbeigšanai un aicinātu nodrošināt vispārējās izglītības mācības bērnu dzimtajā valodā.
Piketu rīko Latvijas Krievu mācībvalodas skolu atbalsta asociācija. Tā argumentē, ka krievvalodīgie Latvijas iedzīvotāji ir vienīgā minoritāte, kurai valsts liedz iespēju iegūt vispārējo izglītību dzimtajā valodā.
Asociācijas ieskatā, atsevišķa interešu izglītība ārpus mācību stundām nevar aizstāt izglītošanu dzimtajā valodā.
Piketi pret atteikšanos no krievu valodas Latvijas izglītības iestādēs notikuši arī iepriekš, liecina aģentūras LETA arhīvs. Pirms gada uz protesta akciju pulcējās 13 cilvēki, bet vēl gadu iepriekš – ap 30 cilvēkiem.
Kā ziņots, nākamajā 2025./2026.mācību gadā Latvijas skolās, kuras īstenoja mazākumtautību programmas, noslēgsies pāreja uz mācībām tikai latviešu valodā.
Jau 2022.gada oktobrī Saeima pieņēma grozījumus Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā, kas noteica, ka Latvijā arī pirmsskolās un pamatizglītībā trīs gadu laikā pakāpeniski notiks pāreja uz mācībām tikai valsts valodā. Pirms tam mācības tikai latviski jau notika vidusskolās.
