Kas notiek ar Līgo dekorācijām šogad? No sākumā “izgāžas” Ogre, tagad arī Ādažu iedzīvotāji sašutuši par pilsētā redzēto 0
Tuvojoties Līgo svētkiem, sociālajos tīklos arvien biežāk uzvirmo diskusijas ne tikai par laikapstākļiem, svētku galdu un vainagiem, bet arī par to, kā pilsētas un novadi izrotājušies saulgriežiem. Šoreiz uzmanības centrā nonākušas Ādažu Līgo dekorācijas, kuras kāda “Threads” lietotāja nosaukusi par pārāk pelēcīgām.
“Līgo dekorācijas Ādažos ir tikpat pelēkas kā Latvijas vasara šobrīd. Varbūt dekorāciju autoram bija depresija, kad par tām domāja. Nu prasās taču kaut ko priecīgāku, krāsaināku, kā jums šķiet?” raksta lietotāja, pievienojot attēlu ar baltām līgotāju siluetveida dekorācijām pilsētvidē.
Drīz vien viņa publicēja arī mākslīgā intelekta veidotu versiju, kā šī vieta, viņasprāt, varētu izskatīties košāk un svinīgāk. Tajā redzama dekoratīva instalācija ar uzrakstu “Priecīgu Līgo!”, izgaismotām detaļām, zaļumiem un Ādažu novada simboliku. “Reku piemēram AI versija. Nu skaisti taču?” viņa piebilda.
Komentāros viedokļi dalījās. Kāds norādīja, ka arī Ogrē par savu svētku dekoru esot bijušas diskusijas, pievienojot attēlu ar vides objektu “Līga un Jānis”. Citi savukārt aizstāvēja minimālistiskās Ādažu dekorācijas, sakot: “Balti mēs esam. Baltiem būs būt!” Uz to ieraksta autore atbildēja: “Nu ne tā kā vairāk pelēki rādās esam.”
Daļa komentētāju piedāvāja risinājumu pavisam vienkārši – izkrāsot dekorācijas. “Izkrāso pats,” raksta kāds lietotājs. Autore pajokoja: “Nu vai ne?!” Vēlāk kāds piebilda, ka Ādažu bērni priecātos, ja viņiem dotu iespēju šo objektu izkrāsot, bet autore atbildēja: “Varbūt krāsos pašvaldības deputāti?”
Arī Ogres dekorācijas komentāros pieminētas vairākkārt. Kāda lietotāja publicēja attēlu ar Ogres lielizmēra līgotāju figūrām, piebilstot: “Ogrē!” Savukārt citi atzina, ka Ogres variants izskatās pamanāmāks un krāšņāks. “Ogrē arī cepas par savējo,” rakstīja kāds komentētājs, norādot, ka arī tur vides objekts izraisījis plašu diskusiju.
Par iespaidīgo vides objektu “Līga un Jānis” viedokļi nerimst. Ogrenet apkopojis spilgtākās sociālo mediju komentētāju domas un pārdomas par šo svētku vēstnesi Ogrē. Kā jau nereti notiek ar publiskām iniciatīvām, vieni kritizē un saskata nevēlamas asociācijas ar latviešiem netīkamu vēstures posmu, bet citi pauž sajūsmu un aicina skeptiķus atbraukt uz Ogri un objektu apskatīt savām acīm, raksta Ogrenet.
Kā iepriekš vēstīts, 15. jūnijā Ogrē, aplī pie “Lidl” veikala, tika uzstādīts vides objekts, kura augstums ir 3,5 metri. Skulptūra simbolizē līgotājus – Līgu un Jāni. Vides objektu veidoja SIA “AD production”, un tas izmaksāja 16 719,34 eiro bez PVN. Jānis un Līga Ogres aplī būs apskatāmi līdz 31. jūlijam.
Īpaša diskusija izvērtusies pie kādas Facebook lietotājas Kristas Burānes ieraksta. Viņa jaunuzstādīto vides objektu kritizē, sakot: “Tas atbalsta ne tikai sliktas gaumes un plastmasas estētikas normalizāciju, bet arī ļoti tiešā veidā vēsta par autoritārisma izpratni par mākslas un kultūras formām un uzdevumiem.”
Komentāros gan netrūka arī pretēju viedokļu. Gunta Jeniņa raksta, ka viņai šajā kritikā saklausās “FUI” visiem senčiem, jo daudzās mājās savulaik bijušas līdzīgas porcelāna figūras tautastērpos. “Man, kā tādam ‘sociālisma produktam’, šis pilsētas dekors liekas skaists un vietā. Paldies idejas autoriem,” viņa norāda.
Arī Indra Ērgle vaicā, kāds šim objektam sakars ar PSRS, atgādinot, ka statujas veidotas gadu tūkstošiem, dažādos stilos un no dažādiem materiāliem. Viņasprāt, nosodījums šajā gadījumā esot “galīgi garām”.
Savukārt Ieva Lešinska diskusijā pauž, ka autoritārisma laikos arī esot bijuši ekscesi, taču cilvēki vēl prata rotāt ar puķu un ozollapu vijām un meijām. Viņa ironiski piebilst, ka grūti pateikt, kurā brīdī “skaisti” tika nomainīts ar “smuki”, iespējams, tajā pašā, kad piedzima pirmā riepas puķu dobe.
Ogrēniete Dace Voitkeviča atzīst, ka var diskutēt par izdevumiem un lēmumu pieņemšanu, tomēr viņai kā pilsētas patriotei esot apnikusi nemitīgā Ogres kritizēšana. “Te, tāpat kā citur, notiek dažādas lietas, dzīvo dažādi cilvēki. Kaut kā neesmu lasījusi Ogres nolicēju izteikumus par, piemēram, Lieldienu zaķiem dažādos miestos. Brauciet uz Ogri ciemos, varbūt viedoklis mainīsies!” viņa raksta.
Diskusijā izskan arī jautājums – kādam tad šim Līgas un Jāņa pārim vajadzēja būt? Ingrīda Būcena ironiski vaicā: “Ar ziliem matiem un riņķi degunā? Tas būtu laikmetīgi?” Līdzīgi izsakās arī Ģirts Ģirts, jautājot, vai Jānim vajadzēja būt varavīksnes tērpā, bet Līgai – nebinārai transpersonai, lai objekts kādai “izglītotai un ar gaumi apveltītai dāmai” šķistu pieņemams.
Diskusijā iesaistījies arī Atis Holms, kurš norāda, ka ir daļa no vides objekta radītāju komandas. Viņš uzsver, ka objekts radīts pašu rokām, ieguldot smagu fizisku un inženiertehnisku darbu. “Es nepieņemšu virspusēju un nekompetentu kritiku no cilvēkiem, kuriem nav ne mazākās izpratnes par to, ko reāli prasa šāda mēroga projekta realizēšana dzīvē. Pirms publiski noniecināt citu darbu, ieteiktu vispirms pamēģināt pašai radīt kaut ko tamlīdzīgu,” viņš raksta.
Ginta Kalniņa savukārt pauž komplimentus idejas autoriem un jautā, vai patika pret Latvijas nacionālajiem tautastērpiem, tautas dejām, Dziesmu svētku tradīciju, latvju dančiem un dainām cilvēku automātiski ierindo “bezgaumības un neizglītoto kastītē”. Viņa interesējas, kas tad, kritiķu ieskatā, ir pareizais latviskums un ko viņi liktu vietā.
Vladimirs Morozovs objektu sauc par foršu skulptūru, kas veidota par godu visas Latvijas tautas iemīļotajiem svētkiem – Jāņiem. Viņaprāt, ir labi, ka pilsētvidē parādās klasiskā satura skulptūras, nevis tikai avangarda paraugi. “Vietas pietiks visiem!” viņš piebilst.
Sociālo tīklu diskusijas rāda, ka Līgo dekorācijas šogad kļuvušas par daudz ko vairāk nekā tikai svētku rotājumiem. Tās pārvērtušās par sarunu par gaumi, latviskumu, publiskās mākslas izmaksām, pašvaldību izvēlēm un to, cik dažādi cilvēki redz vienus un tos pašus simbolus. Vieniem baltas Ādažu figūras šķiet pelēkas un skumjas, citiem tās ir vienkāršas un latviskas. Vieniem Ogres Līga un Jānis šķiet pārspīlēti, citiem – skaists un svinīgs sveiciens Jāņiem.
Un, iespējams, tieši šīs karstās diskusijas apliecina, ka svētku simboli joprojām cilvēkiem nav vienaldzīgi.
