Kazahstāna ieinteresēta mācīties no Latvijas 0
“Mums ir ko dot Kazahstānai,” teica zemkopības ministre Laimdota Straujuma, kura bija viena no augstākajām valsts amatpersonām, kas šonedēļ pavadīja Valsts prezidentu Andri Bērziņu oficiālā vizītē Kazahstānā.
Šāds apgalvojums var šķist dīvains, ja zinām, ka Kazahstāna ir bagāta ar dabas resursiem – gāzi, naftu un dažādiem derīgajiem izrakteņiem, kamēr Latvijā tā visa trūkst. Taču izrādās: kazahi augstu vērtē Latvijas iedzīvotāju zināšanas un prasmes, tāpēc vēlētos no mums daudz ko mācīties. “Mēs esam gatavi mainīt mūsu derīgos izrakteņus pret jūsu zināšanām,” Kazahstānas pārstāvji esot teikuši Latvijas amatpersonām.
Latvieši audzē graudus Kazahstānā
Oficiālās vizītes laikā A. Bērziņš apmeklēja Karagandu, kur, kā jau rakstīju, atklāja pieminekli latviešiem, kas padomju laikā represēti un izsūtīti uz šo apgabalu, Kazahstānas jauno galvaspilsētu Astanu un bijušo galvaspilsētu, tagad finanšu centru Almati.
Astanā bija tikšanās ar Kazahstānas prezidentu Nursultanu Nazarbajevu, parlamenta priekšsēdētāju un citām amatpersonām, tomēr liels uzsvars šajā vizītē bija tieši uz biznesa kontaktu veidošanu. Latvijas un Kazahstānas uzņēmēju forums norisa gan Astanā, gan Almati. Taču Latvijas un Kazahstānas biznesa kontakti jau ir gana cieši. Šķiet, visaktīvākā ir sadarbība dzelzceļa jomā: no Kazahstānas caur Latviju tiek sūtīts daudz kravu. Kazahstānas dzelzceļa vadītājs Askars Mamins par ieguldījumu abu valstu sadarbībā vizītes laikā tika apbalvots ar Atzinības krustu. Kazahstānā dzelzceļa uzņēmums ņēmis savā pārziņā arī ostas, lidostas un autoceļus.
“Latvijas dzelzceļa” valdes priekšsēdētājs Uģis Magonis teica, ka sadarbību iespējams paplašināt. Kazahi varētu investēt mūsu ostās, būvējot kravu termināļus, piemēram, graudu uzglabāšanai un pārkraušanai. Patlaban kazahi sūta milzīgas graudu kravas uz Ķīnu un citām Āzijas valstīm, jo vest uz Rietumeiropu nav finansiāli izdevīgi.
Ja izmaksas izdotos optimizēt, sprieda U. Magonis, Latvija varētu kļūt par vietu, caur kuru uz Rietumeiropu plūst Kazahstānas stepēs izaudzētā labība, kas kazahiem ir pārticības simbols: valsts ģerboni, daudzus pieminekļus un citas celtnes rotā vārpas.
Interesanti, ka Kazahstānas graudu biznesā savā ziņā latvieši tomēr jau ielauzušies. Investīciju fonda “NCH” grupā ietilpstošais uzņēmums “Lamerc Grain” jau kopš 2008. gada srādā Kazahstānā. Te uzņēmums pārvalda divas saimniecības, kuru kopējā sējumu platība sasniedz 32 000 hektāru. Zeme saņemta ilgtermiņa nomā uz 49 gadiem. Latviešu aprūpē aug kvieši, auzas, lēcas, turku zirņi, lini, rapši un citas kultūras.
“Te ir vairāk zemes, tā vieglāk apstrādājama nekā Latvijā. Vidējais viena mūsu lauka lielums ir 400 hektāru. Latvijā tas nebūtu iespējams,” pastāstīja uzņēmuma pārstāvis Jurijs Daģis. Pavisam pārcēlušies uz Kazahstānu graudkopji gan nav.
Vīzu iespējams iegūt 120 dienām gadā, tad nu uzņēmuma pārstāvji ik pa laikam mainās – kuram derīga vīza, tas Kazahstānā pieskata biznesu, jo tas jāuzmana nepārtraukti. Par mehanizatoriem pieņemti vietējie. Kā viņi strādā? “Nu tāpat kā latvieši – gan labi, gan ne tik labi,” atsmēja J. Daģis. Zeme Kazahstānā ir gana auglīga, taču lielākā problēma ir mitruma trūkums. Tāpēc augsne jāapstrādā tā, lai tā maksimāli noturētu mitrumu.
Graudi pārsvarā tiek pārdoti turpat Kazahstānā, kur cenas ir līdzīgas kā Latvijā, bet eļļas augus eksportē uz Eiropas valstīm. Patlaban “Lamerc Grain” sākuši Kazahstānā būvēt elevatoru, lai paši to izmantotu graudu apstrādē un uzglabāšanā, kā arī piedāvātu šo pakalpojumu citiem.
Garšo šprotes un mērces
Kazahstānā savu produkciju jau tirgo Latvijā strādājošā SIA “Spilva”. Tās vadītāja Lolita Bemhena atzina, ka Kazahstānā pirktspēja ir augstāka nekā Latvijā, šajā Centrālāzijas valstī pieprasītākās ir sarežģītāk ražojamas, tāpēc arī dārgākas preces – mērces un ābolu biezeņi.
SIA “Karavela” Kazahstānā pārdod zivju konservus. Arī slavenās šprotes kazahiem garšojot.
“Karavelas” vadītājs Jānis Endele un L. Bemhena uzskata, ka Latvijas preču eksports uz Kazahstānu varētu būt vēl plašāks. Taču mūsu preču imports nav tas, ko kazahi vēlētos visvairāk. Viņi gribētu paši iemācīties ražot tādu pārtiku, kāda top mūsu valstī. Arī J. Endele sacīja: “Te jau naudas pietiek, jautājums, vai pietiek iemaņu.”
L. Straujuma sacīja, ka kazahus interesē pārņemt pārtikas ražošanas tehnoloģijas, kā arī pieredzi pārtikas drošuma kontrolē. Nozares ministrs pats atzinis, ka veterinārā kontrole Kazahstānā ir vāja. “Tomēr visvairāk Kazahstānas puse grib investīcijas,” neslēpa ministre. Tātad ir jomas, kurās Kazahstāna gatava investēt Latvijā, bet ir arī jomas, kurās tā sagaida ieguldījumus no Latvijas. Piedāvājums gan izskatās mūsu valsts uzņēmējiem izdevīgs – no viņiem kopuzņēmumos sagaidītu vien desmit procentu ieguldījumu.
Latvijā skoloti kazahi?
Kazahus interesē arī mūsu pieredze medicīnas jomā. Līdz ar veselības ministri Ingrīdu Circeni Kazahstānā bija ieradies kardiologs Andrejs Ērglis, kā arī Latvijas viroterapijas centra pārstāvji. Viroterapija ir viens no vēža apkarošanas veidiem, kurā Latvija ir viena no vadošajām valstīm. Latvieši varētu veidot viroterapijas centru Kazahstānā, par to saņemot atbilstošu atalgojumu. Faktiski tiks eksportēta Latvijā tapusi inovācija vēža apkarošanā.
A. Ērglis jau līdz šim Kazahstānā operējis, mācot kazahu kolēģiem jaunākās metodes kardioķirurģijā, un varētu šo sadarbību attīstīt. Viņš pieļauj: būs arī daļa kazahu, kas sirdi un tās asinsvadus labprātāk vēlēsies operēt Latvijā, jo te modernā operēšanā ir lielāka pieredze. Ja Latvijā attīstītos sanatorijas un kūrorti, pēc operācijas šie pacienti varētu palikt Latvijā, lai kopā ar ģimeni atpūstos un atgūtu spēkus.
Tāpat kazahi vēlētos pārņemt Latvijas pieredzi multirezistentās tuberkulozes ārstēšanā. Iespējams, dažādu nozaru kazahu mediķi varētu doties uz Latviju, lai gūtu pieredzi rezidentūrā vai tālākizglītotos. Gandrīz droša ir vienošanās par dažu Kazahstānas kardioķirurgu izglītošanu Latvijā, par apmācību saņemot pusmiljonu ASV dolāru.
“Un tas būs tikai sākums,” pauda I. Circene. “Kazahi izrādīja arī interesi par iespēju vairāk importēt Latvijā ražotus medikamentus.” Mūsu valsts zāļu lielražotājs “Grindeks” jau atvēris šajā valstī savu pārstāvniecību.
Gan Kazahstānas, gan Latvijas amatpersonas uzsvēra, ka nepieciešams attīstīt sadarbību arī augstākās izglītības jomā. Gana auglīgas sarunas Kzahstānā izdevušās Latvijas augstskolu pārstāvjiem. Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) rektora vietniece Gita Rēvalde stāstīja, ka Kazahstānā izveidoti īpaši stipendiju fondi, no kuriem atbalstu saņem talantīgi jaunieši, kas dodas studēt uz ārzemēm, kā arī mācībspēki, kas stažējas ārzemēs. Jau viens šāds pasniedzējs no Kazahstānas ir. No fonda tiek maksāts par studijām vai stažiera apmācību, tā ka augstskolai kazahus ir izdevīgi pieņemt.
“Kazahstānā domā par izglītību, jo saprot, ka tā ir nākotne,” teica Latvijas Universitātes Akadēmiskā departamenta direktors Ojārs Judrups.
“Latvijai šajā ziņā no Kazahstānas vajadzētu mācīties un arī izveidot fondu, ar ko finansiāli atbalstīt pieredzes gūšanu ārzemēs. Tāpat mums vajadzētu fondu, no kura tiek atbalstīta ārvalstu pasniedzēju aicināšana, kāds arī jau izveidots Kazahstānā.”
Cik ļoti daudzās sadarbības idejas īstenosies dzīvē, rādīs laiks. Viena lieta ir paustās vēlmes, cita – reālā sadarbība, atzina gan uzņēmēji, gan Valsts prezidents, kurš norādīja: “Ja gribam kaut daļu no plāniem realizēt, būtu nepieciešama Kazahstānas vēstniecība Latvijā.” Patlaban Kazahstānas vēstnieks rezidē Viļņā. Tāpat būtu vajadzīgs tiešais avioreiss starp Rīgu un Astanu.
“Mēs neesam vienīgie, kam ir interese par sadarbību ar Kazahstānu,” teica A. Bērziņš. “Bet būtu labi, ja mums tiktu kaut divi procenti no Kazahstānas ārējās ekonomikas, tas mums būs labs ieguvums. Jāapzinās arī, ka Latvijas uzņēmumi ir daudz par mazu Kazahstānas mērogiem.”
Patlaban Latvija jau ir galvenais Kazahstānas sadarbības partneris vismaz Baltijas mērogā.
