Foto – Shutterstock

KGB metodes jaunā mērcē. Ļaunuma daba un kā tai pretoties terorisma un informācijas kara ēnā 19

Vai nu ministri bija naivi, vai savaņģošanas politikā neiesvaidīti, bet iekrita kaimiņvalsts cilpā kā zaķi. Arī rūdītais mednieks Dūklavs. Notikums par trīs zaļzemnieku ministru tikšanos ar Krievijas vicepremjeru zivju fabrikā gana apspriests, taču pamācošs piemērs, kas rāda, kā Putina impērija tur Latviju stobra galā. Tak ne jau ar palīdzīgu nodomu mūsējos aicināja, bet kārtējo reizi iedzīt ķīlīti, padrupināt, uzpilināt uz kaitinoši neatkarīgā letiņu paura kādu sēra pili.

LA
LA.LV
Ziņas
“Kāpēc divi cilvēki nevar braukt vienā mašīnā? No kurienes policijai šādi secinājumi?!” Advokāts Lapsa par Valsts policijas priekšnieka teikto 104
22 stundas
PR
Praktiski.lv
Praktiski
Viss sniegs zem viņa bija nokusis, viņš tur gulēja ļoti ilgi: Rēzeknē atrasts suns, kas bija piesiets pie koka un pamests 21
21 stundas
SK
Skaties.lv
Ziņas
Rīgā policijas auto notriec gājēju un aizbrauc no notikuma vietas 12
12 stundas
Lasīt citas ziņas

Nekā jauna – atzinuši Krievijas metodoloģijas pētnieki. Pirms trīs gadu desmitiem KGB* attīstīts paņēmiens, ko sauc par refleksīvo kontroli, kad, zinot oponenta vēlmes, iedod viņam tādus kairinājumus jeb signālus, lai panāktu vajadzīgo reakciju un rīcību.

Ko darīt “oponentam”? Atrast savu sudraba lodi.

Tās meklēšanā “Mājas Viesī” aicināti piedalīties: Austrumeiropas politikas pētījumu centra izpilddirektors ANDIS KUDORS, NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra vadītājs JĀNIS SĀRTS, Kultūras ministrijas valsts sekretāra vietnieks ULDIS LIELPĒTERS, Baltijas Mediju izcilības centra izpilddirektore RITA RUDUŠA un Anglikāņu baznīcas mācītāja JĀNA JĒRUMA-GRĪNBERGA.

Valsts pamatu drupinātāji 

Kad atkal dzirdu, ka kāds tautietis publiski zūdās par dzīvi Latvijā, ir apvainojies uz “to valsti” un vēl piešauj žagariņu par “labajiem padomju laikiem”, gribas saukt – uz kā dzirnavām lej ūdeni? Austrumeiropas politikas pētnieks Andis Kudors iesaka vispirms atdalīt jēdzienus valdība un valsts un neaizrauties ar trakām emocijām un galējām frāzēm, vērtējot pašu ievēlēto varu.

– Redzam, ka Krievijas varas organizētie propagandisti Latvijas virzienā tēmē uz to, kas grauj tautas pašapziņu. Viņu vēstījumi ir dažādi – krievu auditorijai tas ir aicinājums būt par krievu pasaules daļu, latviešiem tiek kultivēts propadomju sentiments par zaļo zāli jaunībā. Re, kā jums gāja padomju laikā, bijāt mūsu Rietumi, mēs jūsos ieguldījām! Un tie ir meli, jo mēs ieguldījām, bet viņi mums atņēma. Otra lieta, ko dara Krievija, – cenšas mazināt mūsu uzticēšanos pašu varai. Daļēji attieksme pret valsts varu kā kaut ko tālu, ar kuru nevajag sadarboties, inercē saglabājusies no padomju laika, taču daļa mērķtiecīgi nāk no viņu propagandas – neuzticieties varai, visi ir sakompromitējušies, korumpanti, izņemot, protams, Putinu.

Pērn Rīgā atvērtā NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra vadītājs Jānis Sārts par visvairāk apdraudēto nosauc valsts vienotību.

– Ļoti labs veids, kā šķelt, ir stāsts, ka Latvija nevar pastāvēt, tā ir izgāzusies, ka ejam no vienas sliktas lietas uz otru un visi bēg projām. Mūsu gaidas iepretim realitātei atšķiras – visvairāk tas izpaudās krīzes laikā, kad ļoti daudzām ģimenēm bija skarbi apstākļi. Un tad to domu iesēja galvā un ekspluatēja.

Pie pamatu drupināšanas pasākumiem pieskaitāms jau pieminētais randiņš ar Krievijas viceprezidentu Arkādiju Dvorkoviču. Vispirms jābrīnās – kā tad tā – tik augsta ranga činavnieks atvaļinājumā brauc uz krievvalodīgajiem tik nedrošo Latviju? Joks, protams. Dvorkoviča misija – tā pati šķelšanas politika attiecībās ar Eiropas Savienību un Rietumiem. Krievija mēģina runāt ar katru valsti atsevišķi, izmanto selektīvu pieeju un meklē tos politiķus, kurus neinteresē tādas vērtības kā tiesiskums, arī plašāk starptautiskās attiecības un likuma vara, spriež A. Kudors. Viņš vēl saprastu, ja šāda pašiniciatīva notiktu ar kādu no ES vai NATO demokrātiskā kluba valstu ministriem, bet ar Krieviju, pret kuru noteiktas sankcijas ar mērķi uzturēt starptautisko normu nozīmīgumu!

– Jo vairāk valstu ignorēs principus, par kuriem esam vienojušies starptautiskajā politikā, jo vairāk šie principi saļodzīsies, – piebilst pētnieks.

Uz āķa – mediji 

Cik uzņēmīgi pret Krievijas informatīvās manipulācijas tehnologu izmestajiem āķiem ir Latvijas plašsaziņas līdzekļi? Kā apgalvo A. Kudors, kaimiņi savā vēstījumā kļuvuši meistarīgāki nekā padomju laikā – stāsti nāk emocionālāki un piesātinātāki ar sarkasmu, ironiju, tēliem, anekdotēm u.c. Un mūsējie uzķeras – kā mazie asarīši, var secināt no abu pētnieku novērojumiem.

– Ne vienmēr no Latvijas mediju puses tā ir ļaunprātīga rīcība, bieži vien tāpēc, ka ātrāk, vienkāršāk. Es to sauktu par haltūru un neizpratni par situācijas nopietnību, – plašsaziņas līdzekļu nekritisko attieksmi pret Krievijas piespēlēto informāciju vērtē A. Kudors. Tā notiekot arī citur, piebilst J. Sārts, vaina – resursu un laika trūkums, kas noved pie nepārbaudītas informācijas izmantošanas, nesalīdzināšanas ar faktiem. Piemēru daudz, sākot ar izdomāto stāstu par trīspadsmitgadīgās meitenes izvarošanu Berlīnē un bērna sišanu krustā Ukrainā, beidzot ar “pīli” par norvēģu incesta (dzimumattiecības starp tuviem asinsradiniekiem) tradīcijām.

Latvijas plašsaziņas līdzekļi atražo arī ziņas, kurām vispār nevajadzētu pievērst uzmanību, spriež Sārts. Kaut vai piemērs par Krievijas Centrālās bankas klajā laistajām jubilejas monētām, lai godinātu padomju karaspēku kā “atbrīvotāju” no vācu okupācijas Otrā pasaules kara beigās. Uz vienas monētas bija attēlots tā saucamais Uzvaras piemineklis Rīgā. Augusta sākumā šī informācija apskrēja, šķiet, visus lielākos Latvijas ziņu portālus un izdevumu mājaslapas – delfi.lv, apollo.lv, tvnet.lv, diena.lv, ir.lv, la.lv, skaties.lv u.c. – , izraisot gana karstas diskusijas.

– Nevajag visam skriet pakaļ un reaģēt, jo tā savā veidā leģitimizējam viņu stāstu, – saka J. Sārts.

Arī Baltijas Mediju izcilības centra (BMIC) izpilddirektore Rita Ruduša uzskata, ka nevajag zaudēt pašcieņu un reaģēt “uz katru mazāko spļāvieniņu”.

A. Kudors iesaka meklēt zelta vidusceļu, jo Latvijai pietrūktu resursu, lai atmaskotu visus Krievijas melus.

– Vajadzīga asimetriska pieeja – mēs neizveidojam tādu pašu frontes līniju, bet viens otrs kanāls vienkārši jāslēdz.

Krievijas informatīvās propagandas atražošanas tradīcijas Latvijas medijos plānots vērtēt pētījumā, stāsta A. Kudors. Jautāts par paša novērojumiem, viņš nosauc “Delfi” interneta versijas latviešu un krievu valodā, kurās atšķiroties Putina attēlojums.

– Esmu par biznesu, bet, ja vienīgais medija mērķis paliek tikai komercija, klikšķu skaits, tad jūs, žurnālisti, sākat kaut kam izdabāt. Tā virzāmies uz Trampa pasauli, kur – jo skaļāk, spilgtāk, skandalozāk, jo labāk, bet – vai patiesi?

Meļu ķērāji 

Nepelnīti maz sodu no Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) saņēmusi Krievijas televīzijas programmu smagā artilērija. Kopš 2014. gada tikai šopavasar otrreiz pieķerta un slēgta uz pusgadu “Rossija RTR” – par naida kurināšanu un aicinājumiem uz karadarbību. Nupat brīdinājums par meliem Krievijas TV “Rossija 24” ziņu sižetā, kurā pieņēmumi par Latvijā it kā plānotu koncentrācijas nometņu veidošanu tā saucamajai piektajai kolonnai tika pasniegti kā fakti, izteikts kabeļtelevīziju operatoriem.

R. Ruduša uzskata, ka NEPLP ļoti būtiski pietrūkst jaudas un mandāta apjomīgam monitoringam. Līdz 2015. gadam ar piešķirto naudu padomes monitoringa centram pietika, lai noskatītos 2%, bet kopš pērnā gada – 6% tikai no Latvijā veidotajiem raidījumiem.

– Jābūt daudz stingrākiem noteikumiem, un problēma jārisina Eiropas līmenī. Kāpēc ļaut svešā valstī reģistrētai programmai dzīvot vietējā reklāmas tirgū, – norāda R. Ruduša.

A. Kudors spriež, ka slēgšanu būtu pelnījusi arī “NTV Mir”, kas neko daudz neatšķiroties no “RTR”, tāpat “PBK” Krievijas ziņas nav pelnījušas, ka tās rāda Eiropā. Skeptiķiem, kas novelk – ko tas līdz, gan jau dabūs aizliegto programmu citur – viņš nepiekrīt.

– Vai mums ir dati par to, ka Latvijas krievvalodīgie seniori, kas skatījās “RTR”, tūlīt atradīs internetā šo kanālu? Es šaubos!

Kā rīkoties vietējiem medijiem Krievijas informatīvā uzbrukuma laikā – mainīt taktiku atbilstoši apstākļiem?

R. Ruduša stāsta, ka populārākajos Ukrainas kanālos novērojusi iekrāsotas, pret Krieviju vērstas agresīvas ziņas, kas varbūt absolūti neatbilst objektīvas žurnālistikas standartiem.

– Taču tas notiek reālas karadarbības laikā, un es būšu pēdējais cilvēks, kas kādu kritizēs par to, kā dzīvot kara apstākļos.

Uz Latvijas informatīvo telpu no austrumu puses nāk masīvs spiediens, taču tas nenozīmē, ka mums jāatbild ar to pašu, norāda BMIC vadītāja. Nopietnākos gadījumos meli jāatmasko, kā to jau dara Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra “Re:Baltica” žurnālistes Sanita Jemberga un Inga Spriņģe, sabiedrībai atklājot, ka jau pieminētā “pīle” par norvēģu incestu bija Krievijas izperēta. Savukārt kāda uzņēmīga žurnāliste soli pa solim izpētījusi Krievijas plašsaziņas līdzekļos izskanējušo ziņu, ka Ukrainā nošauta desmitgadīga meitenīte, vainīgi – ukraiņi. Sarunā ar krievu mediju pārstāvjiem, ņemot palīgā slēpto kameru, viņa ieguvusi atbildi – nebija nekādas meitenītes.

Kultūras ministrijas valsts sekretāra vietnieks Uldis Lielpēters citē maigās varas ideologu un jēdziena radītāju Džozefu S. Naiju, ka labākā atbilde propagandai ir nepropaganda.

Latgalē pret propagandu ar miljonu 

– Nav cita ceļa kā kvalitatīvi un interesanti mediji, – atzīst U. Lielpēters.

Ukrainas karš Latvijas mediju politikas vadītājiem beidzot atvēris acis, ka viens no valsts reģioniem 25 gadus dzīvo Krievijas informatīvajā telpā. Latgales mediju stiprināšanai jau likti lietā 185 tūkstoši eiro. Nākamā gada budžeta projektā ieplānots viens miljons eiro dažāda veida programmām, tai skaitā – elektronisko mediju un preses atbalstam. Šogad darbu sākusi Latvijas Radio Latgales multimediju studija, pēdējos gados pieaudzis raidītāju skaits.

Reģionālo un mazo Latgales mediju apmācība ir viena no BMIC šā gada prioritātēm, stāsta R. Ruduša.

– Propagandai varam likt pretī cilvēcisku vietējo stāstu un zināšanu spēku. Mums saka – nabadziņi, jums nebūs tik liela nauda, lai uztaisītu televīziju, kas varētu sacensties ar “Rossiju”, taču Krievijas medijs nekad nerunās ar Latgales iedzīvotāju par to, kas notiek viņa pagastā, ciemā. Viņu uzdevums ir vēstījumu dehumanizēt, mūsējais – to humanizēt.

Kādā valodā uzrunāt iedzīvotājus, kuri vāji pārvalda vai nemaz neprot latviešu valodu un skatās Krievijā veidotās televīzijas programmas?

Domas dalās, nosaka R. Ruduša. Viņasprāt, šajā situācijā jārunā valodā, kuru krievvalodīgie saprot, jo primārais uzdevums ir cilvēku sasniegt un radīt piederības sajūtu, tad līdzi nāks arī interese par valsts valodu.

– Piekrītu integrācijas politikai, kas vērsta caur valodu, bet jautājums – kā tikt viņiem klāt?

Igaunija sveštautiešu apgaismošanā izvēlējās citu ceļu un pirms gada izveidoja nacionālo kanālu ETV plus krievu valodā. Valsts prezidenta Tomasa Hendrika Ilvesa Vecgada uzrunas reitingi parādīja, ka auditorija ir piecreiz lielāka, kad to ar tulkojumu krievu valodā raidīja arī ETV plus.

Bez komentāriem, tātad – arī troļļiem 

Informācijas uzbrukuma apstākļos svarīgi saprast, vai pati auditorija ir gatava atšķirt melus no patiesības, vai tai piemīt pietiekami daudz kritiskās domāšanas? A. Kudors domā, ka izglītotie ļaudis Latvijā nesaprot, cik liela ir tā sabiedrības daļa, kas nespēj kritiski izvērtēt mediju vēstījumus.

Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas pētījums rāda, ka Krievijas plašsaziņas līdzekļus mūsu valstī lieto 32% un tiem uzticas 38% iedzīvotāju.

– Agrāk vai vēlāk, bet cilvēkiem ir jāiemācās mediju pratība, kā domāt un kritiski spriest, – saka U. Lielpēters. Jau šajā mācību gadā 150 pilotskolām datorikas ietvaros iekļauts mediju pratības modulis. Prasmes nepieciešamas gan skolēniem, gan pieaugušajiem – pasākums ar ilgtermiņa ietekmi.

– Feisbukā veicu mazu karu, – par savu pieredzi ar nepatiesas informācijas izvērtēšanu un atmaskošanu sociālajos tīklos stāsta anglikāņu draudzes mācītāja Jāna Jēruma-Grīnberga. Kad pamanot kādu aplamu ziņu, cenšas to atspēkot. Nepatīkamākie ir gadījumi, kad melu tīklos iekrituši ļaudis, kurus viņa pazīst un respektē.

Interneta mediju publikāciju autoru kritiskās domāšanas trūkums varot radīt bīstamas sekas, atzīst J. Jēruma-Grīnberga. Kā citādi vērtēt, piemēram, tīmeklī izalsītu apgalvojumu, ka nevajag vakcinēt mazus bērnus, jo vakcīnas var būt kaitīgas?

– Kur prāts izplatīt ko tādu! Vai kāds padomāja, kas notiks ar nevakcinētu bērnu, ja viņš noķers masalas?

Par vienu no lielākajiem kaitējumiem sabiedrībai mācītāja nosauc komentārus pie rakstiem, jo tie gan veicina, gan atļauj cilvēkiem būt ļauniem. J. Jēruma-Grīnberga uzskata, ka Latvijas medijiem vajadzētu sekot pozitīviem paraugiem, un tādi esot arī Anglijā, kad pie noteiktām publikācijām komentāri netiek atļauti. Dubults labums, jo arī tā saucamie troļļi jeb Krievijas varas iestāžu algotie komentētāji tiks izolēti.

Kā saglabāt garīgu līdzsvaru informācijas laikmetā, kad caur medijiem katrā mājā ienāk ne tikai patiesība, bet arī meli, prieks un turpat līdzās – nelaimes?

– Mums katram ir sava pasaule, kurā varam darīt labus darbus, – mācītājas atbilde ir vienkārša un skaidra pat cilvēkam ar kritiskās domāšanas deficītu.

* Valsts drošības komiteja – PSRS valsts drošības aģentūra, kas pastāvēja no 1954. līdz 1991. gadam.

Krievijas tautiešu politika Latvijā 

• Nozīmīgākos Latvijas drošības riskus rada Krievijas ietekmes pasākumi informatīvajā telpā, darbs ar ietekmes aģentiem, t. sk. tautiešu politikas īstenošanu, un atsevišķas speciālo dienestu aktivitātes. Tomēr tās iespējas Latvijā nav pietiekamas, lai veiktu masveida, efektīvu un uz tūlītēju rezultātu vērstu kampaņu.

• Krievijas tautiešu politikas aktīvistu (turpmāk – aktīvisti) darbības tiek finansētas no Maskavas.

• Aktīvistu uzdevums ir radīt iespaidu par mūsu valstī it kā notiekošo “mazākumtautību apspiešanu”, kas Krievijai ļautu šo pašas radīto iespaidu uzdot par “attaisnojumu” savai agresīvajai ārpolitikai.

• Aktīvistu uzdevums ir arī sekmēt Latvijā dzīvojošo krievu tautības cilvēku piederības sajūtu Kremļa politiskajai elitei pietuvināto “akadēmiķu” izstrādātajam krievu pasaules konceptam.

• Vairākus gadus aktīvistu vidē turpina dominēt vienas un tās pašas personas un to izveidotās organizācijas un biedrības, taču viņu aktivitātes neatspoguļo Latvijas sabiedrībā valdošos noskaņojumus un nav uzskatāmas par iedzīvotāju politiskās gribas neatkarīgu izpausmi.

• Ar šādām un līdzīgām metodēm kaimiņvalsts mērķtiecīgi cenšas uzturēt Latvijā mākslīgu spriedzi starp dažādām sabiedrības grupām un ietekmēt lēmumu pieņemšanas procesu atbilstoši Krievijas politiskajai dienaskārtībai.

Avots: Satversmes aizsardzības biroja un Drošības policijas sniegtā informācija.

 

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LA
LA.LV
Ziņas
“Kāpēc divi cilvēki nevar braukt vienā mašīnā? No kurienes policijai šādi secinājumi?!” Advokāts Lapsa par Valsts policijas priekšnieka teikto 104
22 stundas
PR
Praktiski.lv
Praktiski
Viss sniegs zem viņa bija nokusis, viņš tur gulēja ļoti ilgi: Rēzeknē atrasts suns, kas bija piesiets pie koka un pamests 21
21 stundas
SK
Skaties.lv
Ziņas
Rīgā policijas auto notriec gājēju un aizbrauc no notikuma vietas 12
12 stundas
LA
LA.LV
Kokteilis
Tev nevajadzētu šodien mainīt savus plānus! Horoskopi 23.janvārim
16 stundas
SK
Skaties.lv
Ziņas
“Audi” bija apgāzies uz jumta, tā detaļas pašķīdušas pa perimetru: traģiska avārija Sējas novadā 1
11 stundas
Lasīt citas ziņas
LE
LETA
Ziņas
Visilgāk veidotā valdība, četru ministru maiņa un Covid-19! Ko Kariņš divu gadu laikā paspējis paveikt? 2
55 minūtes
LE
LETA
Veselam
Kāpēc vakcinācijas tempi pret Covid-19 ar otro poti saglabājas zemi?
32 minūtes
AJ
Atis Jansons
Ziņas
CSDD statistika liecina – jaunākajās vecuma grupās avarē katrs simtais. Kā palīdzēsim jaunajiem?
1 stunda
LE
LETA
Ziņas
Vakarā Kurzemē gaidāms mēreni stiprs lietus
39 minūtes
ML
Māra Libeka
Veselam
valdība rūpējas par sabiedrības psihiskās veselības uzlabošanu, bet no speciālistu rindām izslēdz psihoterapeitus
10:23
LE
LETA
Ziņas
Lietuvā ar jauno koronavīrusu inficējies vēl 1001 cilvēks; 30 miruši
10:14
LE
LETA
Veselam
Kāpēc vakcinācijas tempi pret Covid-19 ar otro poti saglabājas zemi?
09:57
SK
Skaties.lv
Stāsti
Ieguva trīs pirmās vietas! Septiņus gadus vecā Lola no Latvijas plūc laurus starptautiskā konkursā
1 stunda
LE
LETA
Ziņas
Rīgas ielās tīra sniegu. Kur īslaicīgi ierobežos auto apstāšanos un stāvēšanu?
1 stunda
LE
LETA
Ziņas
Vai auduma sejas maskas ir efektīvas arī pret jaunā koronavīrusa paveidiem?
43 minūtes
LE
LETA
Ziņas
Arī šodien nakts stundās Latvijā jāievēro komandantstunda
1 stunda
SM
Signe Mengote
Ziņas
Labas lietas priekam un iedvesmai iesaka Signe Mengote
1 stunda
LE
LETA
Ziņas
Saņemtas liecības, ka jaunais koronavīrusa paveids ir ne tikai lipīgāks, bet arī nāvējošāks 25
14 stundas
SK
Skaties.lv
Ziņas
Rīgā policijas auto notriec gājēju un aizbrauc no notikuma vietas 12
12 stundas
SK
Skaties.lv
Ziņas
“Audi” bija apgāzies uz jumta, tā detaļas pašķīdušas pa perimetru: traģiska avārija Sējas novadā 1
11 stundas
LE
LETA
Veselam
Diemžēl šiem Covid-19 pacientiem dzīvības glābt visbiežāk neizdodas. VM par skarbo situāciju Latvijā 16
15 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
FOTO. Cilvēki atvadās no izcilās teātra un kino aktrises Astrīdas Kairišas 2
18 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Kāpēc divi cilvēki nevar braukt vienā mašīnā? No kurienes policijai šādi secinājumi?!” Advokāts Lapsa par Valsts policijas priekšnieka teikto 104
22 stundas
LA
LA.LV
Veselam
Kā strādā Covid-19 vakcīnas, kas īsti notiek, kad mēs tiekam vakcinēti. Profesora Kaspara Tāra lekcija 17
14 stundas
MA
Māris Antonevičs
Ziņas
Māris Antonevičs: “Iedomājieties, ja Vācijā tiesas zālē uz sienas būtu Himlera portrets…” Navaļnija tiesa ar čekistu fonā 18
15 stundas
SD
Sandra Dieziņa
Ziņas
Smakas traucē dzīvot. Apkopota informācija par desmit vietām Latvijā, kur iedzīvotāji saskaras ar nepatīkamām smakām 7
21 stundas
SK
Skaties.lv
Stāsti
“Pateica, ka visa nauda ir samaksāta un vairāk nebūšot!” Jauniete no pensionāra Jura izkrāpusi auto un pazudusi ar galiem 30
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO, VIDEO. Lēdijas Gāgas uzstāšanās Džo Baidena inaugurācijas ceremonijā “sašūpo” soctīklus: dziedātājas tērps un putna piespraude bijusi slēpta ziņa 27
1 diena
JL
Juris Lorencs
Stāsti
“Latvijas un latviešu nākotne, izskatās, būs ļoti īsa.” Saruna ar profesoru Leonu Taivanu 166
2 dienas
LE
LETA
Ziņas
Koronavīrusa lipīgāko paveidu dēļ aicina gatavoties stingrākiem pasākumiem 33
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
vārds ietekmē tavu dzīvi: šīs dienas gaviļnieki – Austris
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
Jaunups: Kariņš sliktās ziņas nemitīgi atliek par nedēļu. Atbildīgāk būtu pateikt, kā mēs dzīvosim turpmākos divus mēnešus 34
2 dienas
PR
Praktiski.lv
Praktiski
Ideālās zupiņas meklējumos: sātīgas, sildošas un veģetāras
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Maģiskās eņģeļu stundas no 23. līdz 29.janvārim: kādas vēlmes piepildīsies
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. Māksliniece Ieva Bondare nofrizē mīļoto vīru: cerēju uz brīnumu, brīnums nenotika! Kā tagad izskatās Mārtiņš Bondars? 32
2 dienas
KA
Kristīne Akmentiņa
Kokteilis
Pievērs uzmanību mājdzīvniekiem un ģimenes locekļiem! Horoskopi no 22. janvāra līdz 3. februārim
1 diena