“Nomainīsim riepas, uzpildīsim benzīnu un šausim augšā!” Intervija ar Draugiem.lv radošo direktoru Olafu Kublinski
0
Bija laiks, kad profils interneta portālā Draugiem.lv bija teju visiem Latvijā – tur likām pirmās profila bildes, sarakstījāmies ar draugiem spēlējām spēles, sūtījām dāvanas, un albumos glabājām atmiņu kaudzes. Tas bija laiks, kad digitālo pasauli vēl tikai sākām iepazīt, un tieši šis portāls kalpoja kā tilts no cilvēka uz cilvēku.
Lai gan daudzi domā, ka Draugiem.lv palicis tikai kā sentimentāla atmiņa, cilvēkiem ieplešas acis, uzzinot, ka tas ir pamatīgas un stabilas multimiljardu impērijas kodols, no kura izauguši tādi uzņēmumi kā “Mapon”, “DeskTime”, “Roadgames”, “Printful”, ko pēc apvienošanās ar “Printify” sauc “FYUL”, un daudzi citi. Draugiem.lv saknes vēl joprojām stingri turas zemē. “Jā, mēs eksistējam, mēs dzīvojam, dzīvosim, un mums apkārt ir impērija ar strauji augošiem uzņēmumiem,” skaidri un pārliecinoši norāda portāla radošais direktors Olafs Kublinskis.
Sarunā atskatāmies uz Draugiem.lv vēsturi, runājam par to, kāpēc cilvēki atgriežas, kas jauns un unikāls tapis šajā platformā, un, protams, noskaidrojam, vai leģendārā “Ferma” varētu atgriezties.
Es pati Draugiem.lv profilu izveidoju 9 gadu vecumā, gribētos pat teikt, ka tas bija to laiku “TikTok”, viss notika tur – galerijās, čatos, spēlēs. Kā šo gadu laikā ir mainījušies lietotāju paradumi, vidējais vecums?
Es portālu sāku izmantot tajā pašā laikā – kad tas tikko parādījās. Tajā laikā, ja neskaita analogus pasaulē, kas Latvijā bija pieejami tikai daļēji, visi to izmantoja kā traki – gan komunikācijai, gan apsveikšanai, domubiedru meklēšanai. Bija arī sadaļa “Braucam kopā”, kur visi varēja atrast cilvēkus, kas brauc uz citu pilsētu vai, piemēram, festivālu, un tikt uz turieni. Tāpat varēja klausīties mūziku, kas ir “Spotify” pirmsākumi, mūzikas sadaļā ir pilnīgi viss – sākot ar Raimondu Paulu, beidzot ar Dzintaru Čīču.
Pašos pirmsākumos, skaidrs, ka tur bija teju visa Latvija, portālā bija 1,2 miljoni reģistrētu profilu. Kopā bija 2 miljoni, jo dažam labam patika uztaisīt pa diviem profiliem. Mēs strādājam jau 21 gadu, un šo gadu laikā interneta lietošanas paradumi ir mainījušies, tāpat kā nomainījusies paaudze, pat divas. Tiem, kas sāka lietot portālu 20 gados, jau ir pāri 40.
Draugiem.lv iedvesmas avots bija vācu analogs Friendster.com, kas jau labu laiku vairs neeksistē. Mēs esam vieni no retajiem, kas ir izdzīvojuši par spīti visai spēcīgajai konkurencei. Ap 2010. gadu Latvijā kļuva populārs “Facebook”, tad “Instagram”, tagad “Snapchat”, un ļoti daudzi cilvēki sāka izmantot visas platformas paralēli.
Draugiem.lv vēl joprojām ir pusaudžu vecuma cilvēki un pensijas vecuma cilvēki, bet aktīvākā ir mileniāļu vecāku paaudze, kuriem vairāk vai mazāk patīk pārbaudītas vērtības un fakts, ka portālā ir tas, ko viņi grib redzēt. Viss ir latviešu valodā, un viss, kas bija sākumā, portālā vēl joprojām ir.
Lietotāju skaits sāka samazināties ap 2013. gadu, bet ir arī lietotāji, kas reģistrējas no jauna, viņu skaits svārstās no 300 – 500 mēnesī. Daudzi no tiem mēģina atjaunot savos vecos profilus. Iemesli ir dažādi – sentiments, galerijas, kas saglabājušas no 2004. gadā, daudzi vienkārši uzskata, ka pārējie sociālie tīkli – globālie monstri – ir piebāzti ar dezinformāciju, un viņi pamazām sāk atgriezties pie pārbaudītām vērtībām.
Šobrīd mums ir apmēram 150 000 aktīvo lietotāju, kas ir superaktīvi un izmanto visus pakalpojumus. Pēdējā gada, pusotra gada laikā lietotāju skaits sāk pieaugt. Tie, kas parādās, ar pilnu krūti metas iekšā un darbojas.
Tas nozīmē, ka viņi izmanto arī vēstuļu sadaļu, liek fotogrāfijas?
Jā, arī mūzikas sadaļu. Mums ir arī ļoti daudz spēļu un pat iepazīšanās sadaļa – “Tinder” analogs, kur ir leģitīmi profili ar cilvēkiem Latvijā, nevis Āfrikas prinčiem. Mums ir plašs piedāvājumu klāsts, un mēs regulāri izstrādājam visādas jaunas lietas. Kā portāls esam izstrādājuši arī blakus produktus, piemēram, “Roadgames”, kas nāk no mums, mēs arī iesaistāmies projektu tapšanā, neapstājamies, domājam arvien jaunas un svaigas lietas portālā, tas nav uzturēšanas režīmā.
Kas pēdējo gadu laikā ir pienācis klāt tāds, kas nebija pirmsākumā? Redzēju, ka ir sadaļa “Ziņas”, kurā apkoptas daudz un dažādas interesantas lietas.
Tas bija viens no jauninājumiem, kas eksistē aptuveni sešus, septiņus gadus. Tur apkopots, kas šodien pa dienu, horoskops, atmiņas konkrētajā dienā (ko cilvēks darījis portāla pastāvēšanas vēsturē), anekdotes, laika ziņas ar iespēju pašam kļūt par sinoptiķi, pievienojot fotogrāfijas no vietas, kur cilvēks atrodas.
Tajā pašā laikā, ja cilvēks paskatītos uz 2004. gada portālu un tā funkcijām, tas būtu kā diena pret nakti. Tagad mums ir arī mobilā versija.
Publiskajā telpā pieejama informācija, kurā teikts, ka līdz 2014. gadam Draugiem.lv bija vienīgais vietējais sociālais medijs Eiropas Savienībā, kura apmeklētība savā valstī bija lielāka nekā sociālajam tīklam “Facebook”. Vai jūs redzat iespēju, ka jūs atkal varētu kļūt par Nr.1 platformu Latvijā? (World Map of Social Networks)
Iespējas var saredzēt vienmēr. 2015. gadā, kad es sāku šeit strādāt, analītiķis pateica, ka portāla mūžs būs līdz 2017. gadam. Ir 2025. gads, un nekas par to vēl neliecina.
Ņemot vērā pēdējo laiku tendences, protams, tas ir tikai pieņēmums un piesardzīga prognoze, citos sociālajos tīklos arvien vairāk redzamas negācijas no cilvēku puses par to, kā globalizējas un kā tiek politizēti pārējie sociālie tīkli. Tie netiek kontrolēti, bet gan piesārņoti ar absolūti nepatiesu informāciju, un cilvēkiem tas sāk apriebties. Viņi pat ir rakstījuši: “Make Draugiem great again!”
Ja es nebūtu novērojis to tendenci, man nebūtu, ko atbildēt, uz šo jautājumu. Bet tā kā es pats to esmu novērojis, varu pateikt to, ka darboties mēs vēl darbosimies ilgu laiku.
Pēc tam skatīsimies pēc situācijas, vai mēs iebrauksim iekšā “pitstopā”, nomainīsim riepas, uzpildīsim benzīnu un šausim augšā vēl ar jaunu jaudu.
Vietnē “TikTok” klejo video, kuros cilvēki filmē savu reakciju, skatoties vecās galerijas Draugiem.lv. Vai jūs esat kaut ko tādu mēģinājuši darīt sociālajos tīklos, netieši atgādinot – hei, mēs tepat vien esam?
Mums ir projekts “Gada statistika”, kas atskatās uz visu iepriekšējo gadu. Kad mums bija 20 gadu jubileja, mēs uztaisījām šo projektu 20 gadu ietvaros, apkopojot cilvēku bildes no pašas pirmās dienas līdz konkrētajai dienai, un cilvēkiem bija iespēja dalīties ar šīm atmiņām citos soctīklos. Papildu reklāmas akcija izveidota nav, bet mēs esam par to esam domājuši.
Bet tagad galvenais jautājums, kas noteikti naktīs nomoka daudzus jo daudzus prātus – vai un kad atgriezīsies leģendārā spēle “Ferma”?
Jā, tas ir ļoti populārs jautājums, bet atbilde ir pavisam vienkārša. Portāls kalpo kā platforma, un visas spēles, kas mums ir, ir no spēļu izstrādātājiem, kas ir no mums neatkarīgi. Mums pieder tikai viena spēle – “Okeānija” –, to mēs arī izstrādājam un taisām. Varētu teikt, ka tā ir tā pati “Ferma” tikai citā vizualizācijā. “Ferma” pie mums pārtrauca darbību mums neatkarīgu iemeslu dēļ. No mums nav atkarīgs, vai tā atgriezīsies, mēs diemžēl to ietekmēt nevaram.
Tas bija tiešām tā laika fenomens, cilvēki pat naktī cēlās apzagt kaimiņus…
Jā, es arī esmu viens no tiem, kas to darīja.
Kas, jūsuprāt, ir tas, ko nevar izdarīt lielie sociālie tīkli, bet Draugiem.lv var?
Daudzi joprojām sūdzas, ka pie mums viss ir par maksu, bet gribu uzsvērt, ka par maksu pie mums ir lietas, kas vienkārši nekur citur nav pieejamas. Piemēram, profila statistika, dāvanu nosūtīšana. Tāpat daudzas citas lietas.
Tas, ko mēs varam piedāvāt, galvenokārt ir draugu publicēts saturs. Sadaļā “Runā” un galerijās var redzēt tieši draugu bildes. Citur jātiek cauri reklāmām un ieteiktajam saturam, kas vispār nav saistīts ar draugiem, un draugu bildes ir grūti pamanīt. Šeit tu ienāc iekšā, redzi draugu bildes, domubiedrus, apskaties to, kas interesē, mums tas viss ir.
Mums ir ziņu sadaļa, kurā mēs esam apkopojuši lielāko Latvijas mediju saturu vienuviet, tas padara ērtāku ziņu lasīšanu, nav jālēkā pa portālu. Protams, arī, ja cilvēkam aukstajos ziemas vakaros nav ko darīt, ir diezgan liels spēļu klāsts, kur cilvēks var pavadīt laiku – ir “Zole”, ir “Duraks”, ir “Okeānija”, ir iepazīšanās aplikācija…
Varbūt jums zināms kāds īpašs iepazīšanās stāsts?
Mums ir tūkstošiem stāstu šo 20 gadu laikā, mums pat ir bijuši stāsti no sabiedrībā zināmiem cilvēkiem, piemēram, Māra Grigaļa. Daudzi šeit ir atraduši savu mīlestību, apprecējušies, izveidojuši ģimenes. Daudziem dzīve nemaz nebūtu iedomājama bez Draugiem.lv.
Kas, jūsuprāt, ir pats svarīgākais sociālā tīkla mērķis?
Sniegt cilvēkam prieku. Ja cilvēks pavada laiku internetā, viņiem ir jāsniedz maksimāli viss, kas viņiem sagādā prieku. Cilvēku vēlmes mēdz būt dažādas, visiem izdabāt nav iespējams, kaut gan mēs to mēģinām.
Varbūt ir kādi mīti vai stereotipi, ko cilvēki bieži par jums pārprot un kurus jūs gribētu gāzt?
Vienīgais, ka daudzi mūs joprojām salīdzina ar citiem sociālajiem tīkliem, ka citur nekur nav jāmaksā, bet pie mums ir jāmaksā. Portālu pie mums var izmantot pilnībā, netērējot nevienu centu, viss pārējais ir tikai iespēja, ko cilvēks var darīt, ja vēlas. Ja grib pasūtīt portāla statistiku, to var darīt, bet visu pārējo var izmantot bez maksas.
Ja cilvēki uzskata, ka citur viņi naudu netērē, tad viņi to dara gan tikai nedaudz citādāk – viņi ziedo savu laiku uz reklāmām un klikšķiem.
Gribētu piebilst, ka arī mākslīgais intelekts spēlē diezgan lielu lomu pie mums, izmantojam to praktiski – tulkošanai. Mēs arī izmantojam to no programmēšanas viedokļa, apzinām iespējas, kā tas var palīdzēt administratora darbiem, bet ir viena lieta, kur mākslīgais intelekts mūs nekad nepārspēs, un tas ir radošums – cilvēka smadzenes radošuma ziņā ir nepārspējamas.
Kā jūs tiekat galā ar rupjiem komentāriem, viltus profiliem, naida runu?
Varu palepoties. Ja runājam par lamāšanos un negācijām, ir algoritms, kas izķer rupjos vārdus, cik vien var. Mēs spējam profilus manuāli pārbaudīt, varam neīstos dzēst. Ja profils ir īsts, bet redzam negācijas, mēs izsakām brīdinājumu. Ja atkārtojas, nobloķējam uz 24 stundām. Ja pēc tam atkal tiek vārītas ziepes, nobloķējam vispār, pēc IP adreses visu var kontrolēt.
Atšķirībā no “Facebook”, mēs varam izsekot visam – gan politiskajām aģitācijām, gan naida runai, gan rupjībām, spamam. Par visu mēs esam padomājuši, un mums viss ir kristāla tīrs.
Vai ir vēl kaut kas, ko jūs vēlētos piebilst, atgādināt?
Ir ļoti populāra tendence, ka cilvēki grib atjaunot vecos profilus, bet aizmirsusies parole, e-pasts. To var atjaunot, piezvanot mums. Bet tagad parādījusies jauna iespēja – var reģistrēties ar “Inbox” un “Google” pasi. Sliktākajā gadījumā var nomainīt e-pastu un ar funkciju “Aizmirsu paroli” uzlikt jaunu paroli. Daudzi brauc uz vietas to visu risināt, bet gribu uzsvērt, ka to var paveikt arī attālināti.
Paldies par sarunu! Klausoties jūsu stāstītajā, ticu, ka jums izdosies viss iecerētais!
Kad tu pēdējoreiz apmeklēji portālu Draugiem.lv?
