Spēkā pieņemas Ķīnas un Austrālijas tirdzniecības karš 2
Rūdolfs Bruss, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pēdējās nedēļās spēkā pieņemas Ķīnas un Austrālijas tirdzniecības karš, šoreiz skarot vīna nozari. Ķīna noteikusi muitas nodokļus līdz pat 212% apmērā Austrālijas vīniem.
Muitas tarifi kā brīdinājums
Pekina pirms pāris mēnešiem sāka izmeklēšanu, uzskatot, ka Austrālijas vīna nozare saņem subsīdijas un pārdod savu produkciju Ķīnā par dempinga cenām.
Tomēr Austrālijas vīni Ķīnā ir vieni no dārgākajiem, un Austrālijas vīna nozare un valdība noliedz jebkādus šāda veida pārmetumus. Kā atzīmē laikraksts “The Guardian”, izmantojot antidempinga pasākumus, Ķīna var nodarīt ievērojamu kaitējumu Austrālijas tirdzniecībai, formāli nepārkāpjot savas starptautiskās saistības. Antidempinga pasākumus ir viegli izmantot ļaunprātīgi, jo tiem nevajag pārliecinošus pierādījumus. Lai arī tie ir domāti, lai novērstu negodīgu tirdzniecību, tos var izmantot, lai pasargātu vietējās nozares no ārvalstu konkurences, kā arī lai sodītu citas valstis.
Tarifi vīnam ir tikai kārtējais gadījums, kad Ķīna pēdējā laikā vēršas pret importu no Austrālijas.
Iepriekš Ķīna ir ierobežojusi liellopu, ogļu, miežu, jūras produktu, kokmateriālu un citu preču importu no Austrālijas.
Ķīnas ostās šobrīd ir iestrēguši vairāk nekā 60 kravas kuģi ar Austrālijas oglēm. Ķīna īsti nav paskaidrojusi, kāpēc šiem kuģiem liegts izkraut kravu, vien pieminot ogļu kvalitāti. Austrālijas uzņēmēji ir vēstījuši, ka viņu biznesa partneri Ķīnā saņēmuši neoficiālu rīkojumu pārtraukt iepirkt noteikta veida importu no Austrālijas, tostarp ogles. Maijā paaugstinātu muitas nodokli Ķīna noteica arī Austrālijas miežiem. Šie tarifi sekoja pēc pusotra gada ilgas un jau pabeigtas izmeklēšanas, bet nodoklis vīnam tiek piemērots brīdī, kad Ķīnas varasiestāžu izmeklēšana vēl turpinās. Pekina tarifus vīnam ir nosaukusi par pagaidu pasākumu, tāpēc pastāv iespēja, ka tos varētu atcelt, ja abu valstu attiecības uzlabotos.
Pekina grib ietekmēt Kanberas politiku
Lai arī Pekina savus soļus tirdzniecības ierobežojumu noteikšanā ir skaidrojusi ar dažādiem ekonomiskiem un kvalitātes rādītājiem, iemesls visdrīzāk ir meklējams Austrālijas valdības politiskajos paziņojumos, kas saniknojuši Ķīnu.
Arī Ķīnas amatpersonas vairākkārt ir atzinušas, ka abu valstu problēmu cēlonis ir politisks. Aprīlī Austrālijas premjerministrs Skots Morisons aicināja sākt neatkarīgu starptautisku izmeklēšanu par jaunā koronavīrusa izcelsmes apstākļiem. Šo aicinājumu viņš atkārtoja arī septembrī, uzstājoties ANO Ģenerālajā asamblejā.
Morisona vadītā Austrālija arī aizliegusi Ķīnas kompānijai “Huawei” savā teritorijā ieviest piektās paaudzes jeb 5G telekomunikāciju tīklu.
Pekina nav slēpusi savu nepatiku pret Austrālijas rīcību. Ķīnas vēstniecība Kanberā ir nodevusi Austrālijas medijiem sarakstu ar 14 punktiem, kuros uzskaitītas lietas, kas esot vainojamas pie abu valstu attiecību pasliktināšanās. Ķīna uzskata, ka Austrālija ir iejaukusies tās iekšējās lietās, nākot klajā ar paziņojumiem attiecībā uz Honkongas autonomiju, Taivānu, Dienvidķīnas jūru un uiguru minoritātes apspiešanu.
Tāpat Ķīna pārmet, ka Austrālija ir netaisnīgi izslēgusi “Huawei” no G5 telekomunikāciju tīkla veidošanas. Ķīna sūdzējās arī par tai nedraudzīgiem medijiem un domnīcām, kā arī parlamenta deputātiem, kas Pekinai pārmet cilvēktiesību neievērošanu, un citām lietām.
“Ķīna ir dusmīga. Ja jūs padarāt Ķīnu par ienaidnieku, Ķīna būs ienaidnieks,” kāda Ķīnas amatpersona paziņoja brīfingā Kanberā.
Pekinas sūdzību saraksts liecina, ka tā gaida izmaiņas ne tikai Austrālijas ārpolitikā vai tirdzniecībā. Tas rada bažas par Pekinas vēlmi vārda brīvību ierobežot arī aiz Ķīnas robežām. Vairāki Austrālijas žurnālisti Pekinas spiediena dēļ ir bijuši spiesti pamest Ķīnu, bet citiem Austrālijas varasiestādes drošības apsvērumu dēļ ieteikušas uz Ķīnu nedoties.
Premjers Morisons ir uzsvēris, ka nekādu kompromisu attiecībā uz Austrālijas suverenitāti un nacionālo drošību nebūs.
Sēdēt uz diviem krēsliem ir apgrūtinoši
Tomēr vieglu risinājumu konfliktam nav. Ķīnas augošais pieprasījums gadu desmitiem ir palīdzējis Austrālijas ekonomikas izaugsmei. Austrālijas politiķi iepriekš ir uzsvēruši, ka valstij nav jāizvēlas starp tās sabiedroto drošības jomā ASV un tikpat ciešu ekonomisko partneri Ķīnu. Tomēr pēdējā laika notikumi uzskatāmi parāda, ka šāda sēdēšana uz diviem krēsliem ir kļuvusi stipri apgrūtināta.
Pekina acīmredzami uzskata, ka Austrālijas ārpolitika ir pārlieku cieši saistīta ar ASV pozīciju, tajā skaitā Covid-19 un 5G tehnoloģiju jautājumos, atzīmē laikraksts “The Financial Times”.
Ķīnas mediji ir pārmetuši Austrālijai, ka tā bauda labumu no tirdzniecības ar Ķīnu, bet ārpolitikā nostājas Vašingtonas pusē. Abu valstu savstarpējā tirdzniecība no 2019. gada jūlija līdz 2020. gada jūlijam sasniedza 240 miljardus Austrālijas dolāru (150 miljardi eiro). Trešā daļa Austrālijas eksporta nonāk Ķīnā, un no tās Austrālija saņem ceturto daļu sava importa, norāda “FT”.
Ķīna ir Austrālijas lielākais tirdzniecības partneris un lielākais eksporta tirgus. Ķīna ir arī lielākais Austrālijas vīna importētājs. Aizvadītajā fiskālajā gadā, kas beidzās septembrī, Austrālija 40% sava vīna eksportējusi uz Ķīnu, atzīmē aģentūra “Associated Press”.
Abu valstu attiecību saasinājums seko pēc tam, kad novembra vidū 15 Āzijas un Klusā okeāna reģiona valstis, tostarp Ķīna un Austrālija, panāca vienošanos par Reģionālo visaptverošo ekonomisko partnerību – pasaulē lielāko brīvās tirdzniecības līgumu. Tomēr dalība šādos tirdzniecības blokos nav garantija pret ekonomisko spiedienu no citu dalībvalstu puses.
Austrālijas un Ķīnas attiecību saspīlējums izsaucis bažas arī citviet pasaulē. Laikraksts “The Financial Times” aicinājis demokrātiskās valstis uzmanīgi sekot līdzi Ķīnas un Austrālijas konfliktam un atbalstīt citai citu pret Ķīnas spiedienu, neļaujot tai sašķelt demokrātisko nometni.
