Austrālijas premjerministrs Skots Morisons
Austrālijas premjerministrs Skots Morisons
Foto: Bianca De Marchi/EPA/SCANPIX/LETA

Spēkā pieņemas Ķīnas un Austrālijas tirdzniecības karš 2

Rūdolfs Bruss, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

VIDEO. Maskaviete par karu Ukrainā: “Mēs esam palikuši vieni paši. Mūs visi neieredz. Un pareizi dara.”
“Viņi ir sajukuši prātā.” Politologs par Krievijas lēmumu savilkt spēkus pie savas rietumu robežas
“Narkotikas, izpostīti viesnīcu numuriņi, ballīšu noslēgums slimnīcā,” pēc vētrainas kopdzīves Mosas liecība Depa tiesā varētu būt izšķiroša
Lasīt citas ziņas

 

Pēdējās nedēļās spēkā pieņemas Ķīnas un Austrālijas tirdzniecības karš, šoreiz skarot vīna nozari. Ķīna noteikusi muitas nodokļus līdz pat 212% apmērā Austrālijas vīniem.

CITI ŠOBRĪD LASA

 

Muitas tarifi kā brīdinājums

Pekina pirms pāris mēnešiem sāka izmeklēšanu, uzskatot, ka Austrālijas vīna nozare saņem subsīdijas un pārdod savu produkciju Ķīnā par dempinga cenām.

Tomēr Austrālijas vīni Ķīnā ir vieni no dārgākajiem, un Austrālijas vīna nozare un valdība noliedz jebkādus šāda veida pārmetumus. Kā atzīmē laikraksts “The Guardian”, izmantojot antidempinga pasākumus, Ķīna var nodarīt ievērojamu kaitējumu Austrālijas tirdzniecībai, formāli nepārkāpjot savas starptautiskās saistības. Antidempinga pasākumus ir viegli izmantot ļaunprātīgi, jo tiem nevajag pārliecinošus pierādījumus. Lai arī tie ir domāti, lai novērstu negodīgu tirdzniecību, tos var izmantot, lai pasargātu vietējās nozares no ārvalstu konkurences, kā arī lai sodītu citas valstis.

Tarifi vīnam ir tikai kārtējais gadījums, kad Ķīna pēdējā laikā vēršas pret importu no Austrālijas.

Iepriekš Ķīna ir ierobežojusi liellopu, ogļu, miežu, jūras produktu, kokmateriālu un citu preču importu no Austrālijas.

Ķīnas ostās šobrīd ir iestrēguši vairāk nekā 60 kravas kuģi ar Austrālijas oglēm. Ķīna īsti nav paskaidrojusi, kāpēc šiem kuģiem liegts izkraut kravu, vien pieminot ogļu kvalitāti. Austrālijas uzņēmēji ir vēstījuši, ka viņu biznesa partneri Ķīnā saņēmuši neoficiālu rīkojumu pārtraukt iepirkt noteikta veida importu no Austrālijas, tostarp ogles. Maijā paaugstinātu muitas nodokli Ķīna noteica arī Austrālijas miežiem. Šie tarifi sekoja pēc pusotra gada ilgas un jau pabeigtas izmeklēšanas, bet nodoklis vīnam tiek piemērots brīdī, kad Ķīnas varasiestāžu izmeklēšana vēl turpinās. Pekina tarifus vīnam ir nosaukusi par pagaidu pasākumu, tāpēc pastāv iespēja, ka tos varētu atcelt, ja abu valstu attiecības uzlabotos.

 

Pekina grib ietekmēt Kanberas politiku

Lai arī Pekina savus soļus tirdzniecības ierobežojumu noteikšanā ir skaidrojusi ar dažādiem ekonomiskiem un kvalitātes rādītājiem, iemesls visdrīzāk ir meklējams Austrālijas valdības politiskajos paziņojumos, kas saniknojuši Ķīnu.

Arī Ķīnas amatpersonas vairākkārt ir atzinušas, ka abu valstu problēmu cēlonis ir politisks. Aprīlī Austrālijas premjerministrs Skots Morisons aicināja sākt neatkarīgu starptautisku izmeklēšanu par jaunā koronavīrusa izcelsmes apstākļiem. Šo aicinājumu viņš atkārtoja arī septembrī, uzstājoties ANO Ģenerālajā asamblejā.

Morisona vadītā Austrālija arī aizliegusi Ķīnas kompānijai “Huawei” savā teritorijā ieviest piektās paaudzes jeb 5G telekomunikāciju tīklu.

Pekina nav slēpusi savu nepatiku pret Austrālijas rīcību. Ķīnas vēstniecība Kanberā ir nodevusi Austrālijas medijiem sarakstu ar 14 punktiem, kuros uzskaitītas lietas, kas esot vainojamas pie abu valstu attiecību pasliktināšanās. Ķīna uzskata, ka Austrālija ir iejaukusies tās iekšējās lietās, nākot klajā ar paziņojumiem attiecībā uz Honkongas autonomiju, Taivānu, Dienvidķīnas jūru un uiguru minoritātes apspiešanu.

Tāpat Ķīna pārmet, ka Austrālija ir netaisnīgi izslēgusi “Huawei” no G5 telekomunikāciju tīkla veidošanas. Ķīna sūdzējās arī par tai nedraudzīgiem medijiem un domnīcām, kā arī parlamenta deputātiem, kas Pekinai pārmet cilvēktiesību neievērošanu, un citām lietām.

“Ķīna ir dusmīga. Ja jūs padarāt Ķīnu par ienaidnieku, Ķīna būs ienaidnieks,” kāda Ķīnas amatpersona paziņoja brīfingā Kanberā.

Pekinas sūdzību saraksts liecina, ka tā gaida izmaiņas ne tikai Austrālijas ārpolitikā vai tirdzniecībā. Tas rada bažas par Pekinas vēlmi vārda brīvību ierobežot arī aiz Ķīnas robežām. Vairāki Austrālijas žurnālisti Pekinas spiediena dēļ ir bijuši spiesti pamest Ķīnu, bet citiem Austrālijas varasiestādes drošības apsvērumu dēļ ieteikušas uz Ķīnu nedoties.

Premjers Morisons ir uzsvēris, ka nekādu kompromisu attiecībā uz Austrālijas suverenitāti un nacionālo drošību nebūs.

 

Sēdēt uz diviem krēsliem ir apgrūtinoši

Tomēr vieglu risinājumu konfliktam nav. Ķīnas augošais pieprasījums gadu desmitiem ir palīdzējis Austrālijas ekonomikas izaugsmei. Austrālijas politiķi iepriekš ir uzsvēruši, ka valstij nav jāizvēlas starp tās sabiedroto drošības jomā ASV un tikpat ciešu ekonomisko partneri Ķīnu. Tomēr pēdējā laika notikumi uzskatāmi parāda, ka šāda sēdēšana uz diviem krēsliem ir kļuvusi stipri apgrūtināta.

Pekina acīmredzami uzskata, ka Austrālijas ārpolitika ir pārlieku cieši saistīta ar ASV pozīciju, tajā skaitā Covid-19 un 5G tehnoloģiju jautājumos, atzīmē laikraksts “The Financial Times”.

Ķīnas mediji ir pārmetuši Austrālijai, ka tā bauda labumu no tirdzniecības ar Ķīnu, bet ārpolitikā nostājas Vašingtonas pusē. Abu valstu savstarpējā tirdzniecība no 2019. gada jūlija līdz 2020. gada jūlijam sasniedza 240 miljardus Austrālijas dolāru (150 miljardi eiro). Trešā daļa Austrālijas eksporta nonāk Ķīnā, un no tās Austrālija saņem ceturto daļu sava importa, norāda “FT”.

Ķīna ir Austrālijas lielākais tirdzniecības partneris un lielākais eksporta tirgus. Ķīna ir arī lielākais Austrālijas vīna importētājs. Aizvadītajā fiskālajā gadā, kas beidzās septembrī, Austrālija 40% sava vīna eksportējusi uz Ķīnu, atzīmē aģentūra “Associated Press”.

SAISTĪTIE RAKSTI

Abu valstu attiecību saasinājums seko pēc tam, kad novembra vidū 15 Āzijas un Klusā okeāna reģiona valstis, tostarp Ķīna un Austrālija, panāca vienošanos par Reģionālo visaptverošo ekonomisko partnerību – pasaulē lielāko brīvās tirdzniecības līgumu. Tomēr dalība šādos tirdzniecības blokos nav garantija pret ekonomisko spiedienu no citu dalībvalstu puses.

Austrālijas un Ķīnas attiecību saspīlējums izsaucis bažas arī citviet pasaulē. Laikraksts “The Financial Times” aicinājis demokrātiskās valstis uzmanīgi sekot līdzi Ķīnas un Austrālijas konfliktam un atbalstīt citai citu pret Ķīnas spiedienu, neļaujot tai sašķelt demokrātisko nometni.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
VIDEO. Maskaviete par karu Ukrainā: “Mēs esam palikuši vieni paši. Mūs visi neieredz. Un pareizi dara.”
“Viņi ir sajukuši prātā.” Politologs par Krievijas lēmumu savilkt spēkus pie savas rietumu robežas
“Narkotikas, izpostīti viesnīcu numuriņi, ballīšu noslēgums slimnīcā,” pēc vētrainas kopdzīves Mosas liecība Depa tiesā varētu būt izšķiroša
VIDEO. Krievijas iedzīvotāji ielu intervijās atbild uz jautājumu – vai viņi atbalstītu “specoperāciju” pret Somiju vai Zviedriju?
Ja Ukraina ir mobilizējusi 700 000 karavīru, kas ir pret 200 000 krievu, tad kāpēc ukraiņi neuzvar?
Lasīt citas ziņas
“Situācija ir smaga vairākās vietās.” Rajevs par pēdējās diennakts notikumiem Ukrainā
“Ir nepiemērots brīdis tautas tracināšanai.” Kilbloka par Maskavas ielas pārdēvēšanu
Šlesers: “Jāsēžas ar amerikāņiem pie galda un skaidri jāpasaka: mēs gribam kopā ar jums uzbūvēt atomelektrostaciju”
Māra Libeka: Netrūkst tādu, kuriem gluži vienalga, ka stāv tur kaut kāds tēls no 50 okupācijas gadiem
Ko avīzes rakstīja pirms 100 gadiem – 1922. gada 24. maijā
22:33
Zelenskis: Ukraina atsāks sarunas, kad Krievija būs atdevusi pēc 24. februāra sagrābtās teritorijas
22:02
Ungārija izsludina ārkārtas stāvokli Krievijas-Ukrainas kara dēļ
21:27
SPECIĀLIZLAIDUMS. Jaunākais par karu Ukrainā ar Igoru Rajevu
Noskaidroti un aizturēti Bunkus slepkavībā iesaistītie, tostarp pasūtītājs un izpildītājs
Rīga un Tampere ir vienīgās pretendentes uz 2023. gada pasaules hokeja čempionāta rīkošanu
Ungārija izsludina ārkārtas stāvokli Krievijas-Ukrainas kara dēļ
Ukrainas izlūkdienests: Līdz gada beigām Ukrainas armija varētu būt Krimā
Opozīcijas vairākums varētu atbalstīt Straumes atkārtotu apstiprināšanu KNAB vadītāja amatā
Otrdien darbu atsācis Harkivas metro
“Mums jāizmanto viss iespējamais.” Leiena mudina iesaldētos Krievijas aktīvus izmantot Ukrainas atjaunošanai
Rīgas dome: Pašvaldība nevilcināsies nojaukt padomju pieminekli Pārdaugavā
Latvijas hokeja izlase pasaules čempionātu beidz ar zaudējumu zviedriem
Nākamās divas ziemas ir īpaši būtiskas, jādomā, kā nodrošināties ar resursiem – komentē Roberts Zīle
Ģimenes ārsts skaidro, kādēļ šogad gripa vēl plosās maijā
Rīgas pašvaldība gatavo lēmumu par LKS plānotā gājiena aizliegšanu
Latvija slimnīcai Ukrainā ziedos operatīvo medicīnisko transportlīdzekli
Ja Ukraina ir mobilizējusi 700 000 karavīru, kas ir pret 200 000 krievu, tad kāpēc ukraiņi neuzvar?
Tiesa Ukrainā piespriež prokrieviskam aģitatoram iemācīties dziesmu par Banderu un dzejoli “Mīlēt Ukrainu”
Tagad dzīvojam bez Krievijas elektrības. Vai atkal jārēķinās ar elektrības cenu pieaugumu?
“Karš nebeigsies, krievi sāks vēl asiņaināku un apjomīgāku ofensīvu!” Zelenskis firmām, kas pamet Krievijas tirgu, piedāvā turpināt darbu Ukrainā
Šīs vasaras uzņemšana augstskolās būs pēdējā, kura noritēs “pa vecam”
Kad kovids norimies, infektologi sāk runāt par jaunu vīrusu! Cik bīstamas ir pērtiķu bakas?
izaudzēt tādus tomātus un gurķus, kādi auga vecmāmiņas siltumnīcā?
VIDEO. Jelgavniece, kas piepildīja sapni un tika pie “čūskas mēles” atklāj: plāno operāciju, lai mainītu savas ausis
Garda uzkodiņa – avokado ar garnelēm
Šonedēļ augļus nesīs labi saplānota, tālredzīga rīcība! Horoskopi no 23. līdz 29. maijam