Kļuvuši zināmi Krievijas šī gada pirmo četru mēnešu budžeta dati – krieviem tie rada pamatīgu spiedienu un satraukumu 7
Krievijas federālā budžeta deficīts šā gada pirmajos četros mēnešos sasniedzis 5,9 triljonus rubļu jeb aptuveni 2,5% no iekšzemes kopprodukta. Tas nozīmē, ka Maskavai arvien grūtāk kļūst sabalansēt valsts izdevumus ar ieņēmumiem, pat neraugoties uz naftas cenu kāpumu, ko veicinājusi situācijas saasināšanās Tuvajos Austrumos.
Saskaņā ar Krievijas Finanšu ministrijas datiem, budžeta ieņēmumi janvārī-aprīlī samazinājušies par 4,5% un bija 11,721 triljons rubļu. Savukārt izdevumi šajā pašā laikā pieauguši par 15,7%, sasniedzot 17,598 triljonus rubļu.
Īpaši būtisks kritums vērojams naftas un gāzes ieņēmumos. Tie gada griezumā sarukuši par 38,3% un veidojuši 2,298 triljonus rubļu. Tieši šis ieņēmumu avots tradicionāli ir bijis viens no svarīgākajiem Krievijas budžeta balstiem.
Krievijas Finanšu ministrija budžeta deficīta pieaugumu skaidro ar paātrinātu izdevumu finansēšanu gada sākumā, tostarp valsts līgumu slēgšanu un avansa maksājumiem. Tomēr izdevumu temps saglabājas augsts arī pēc šī perioda, un tas rada papildu spiedienu uz budžetu.
Analītiķi brīdina, ka Krievijas budžeta situācija var kļūt vēl sarežģītāka, ja naftas cenas atkal samazināsies vai ASV pastiprinās sankcijas pret Krievijas naftas pircējiem. Šādā gadījumā Kremlim jau vasarā var nākties pārskatīt izdevumus un meklēt, kur tos samazināt.
Vienlaikus Krievijas varasiestādes jau pieprasot reģioniem mazināt budžeta deficītu un pārskatīt savas programmas. Tas nozīmē, ka finanšu spiediens var skart ne tikai federālo līmeni, bet arī reģionus, kuriem būs jāmeklē iespējas taupīt.
Budžeta problēmas palielina arī inflācijas riskus. Ja izdevumi turpinās augt, bet ieņēmumi neatgūsies pietiekami ātri, tas var apgrūtināt Krievijas Centrālās bankas iespējas samazināt bāzes procentu likmi.
Lai gan Krievijas amatpersonas cenšas uzsvērt, ka budžeta izpilde notiek atbilstoši plānotajiem parametriem, skaitļi rāda, ka starp ieņēmumiem un izdevumiem izveidojusies ievērojama plaisa. Pirmajos četros mēnešos deficīts jau pārsniedzis 5,8 triljonus rubļu, kamēr visam gadam sākotnēji bija plānots krietni mazāks iztrūkums.
Pašreizējā situācija rāda, ka Krievijas budžets kļūst arvien ievainojamāks pret naftas cenu svārstībām, sankcijām un pieaugošajiem valsts tēriņiem. Ja izdevumu pieaugumu neizdosies sabremzēt, Maskavai nāksies izvēlēties starp jaunu aizņemšanos, izdevumu samazināšanu vai papildu nodokļu un maksājumu sloga palielināšanu.
