Ko sabiedrībai nozīmē “vēsturiski lielākais budžets Latvijas vēsturē” 0
Šobrīd notiek aktīvas diskusijas par nākamā gada valsts budžetu. Šis budžets būs vēsturiski lielākais Latvijas vēsturē, un ar apmēram pusmiljarda eiro pieaugumu pret iepriekšējo gadu. Ko tas nozīmē Latvijas sabiedrībai un uzņēmējdarbības videi?
Budžeta apjoms vienmēr ir bijis cieši saistīts ar ekonomisko aktivitāti – jo lielāks ir iekšzemes kopprodukts, jo vairāk tiek nopelnīts un patērēts, tā samaksājot arī lielāku nodokļu daudzumu kopējā kasē.
Tā kā Latvijas IKP sasniedzis vēsturiski augstāko līmeni, tad ir likumsakarīgi, ka arī budžets ir vēsturiski lielākais. Latvijas budžeta izdevumi (ko finansē gan no nodokļiem, gan ES finansējuma u. c.) pēdējo gadu laikā ir bijuši ar diezgan stabilu attiecību (37–38%) pret IKP.
Taču šī proporcija, salīdzinot ar citām valstīm, Latvijā joprojām ir zemāka: ES-28 šis rādītājs ir 46%, bet atsevišķās valstīs (Somijā, Dānijā, Beļģijā) – pat virs 50% pret IKP.
Bagātākas valstis nodokļos var atļauties iekasēt lielāku daļu no IKP, ko pārdalīt dažādām sabiedrības vajadzībām.
Valdību veidojošās partijas, gatavojot nākamā gada budžetu, ir noskaņotas to izmantot savu priekšvēlēšanu solījumu izpildei. Arī ministrijas un neatkarīgās iestādes 2020. gada budžetā papildus prasa gandrīz vienu miljardu eiro.
Tomēr lielākā daļa no plānotā budžeta pieauguma (t. i., pusmiljarda eiro) jau iepriekšējās Saeimas laikā ir rezervēta dažādiem mērķiem, t. sk. algu paaugstināšanai mediķiem (~120 milj. eiro) un pedagogiem (~80 milj.).
Tā rezultātā šobrīd valdībai pieejamie līdzekļi papildu budžeta vajadzību segšanai jeb t. s. fiskālā telpa būtiski samazinās.
Fiskālo telpu 2020. gadam par 72 milj. eiro negatīvi ietekmējusi “Rīgas satiksmes” iekļaušana vispārējā valdības sektorā.
Savukārt pozitīvi vērtējami valsts iestāžu izdevumu pārskatīšanas procesā iegūtie 93 milj., no kuriem aptuveni puse izmantojama šo pašu iestāžu prioritātēm, bet atlikusī daļa – fiskālās telpas paplašināšanai.
Būtu svarīgi, lai turpmāk ne tikai valsts iestādes, bet arī pašvaldības dotu savu pienesumu, pārskatot izdevumu efektivitāti.
Budžetu pārskatot, varētu rast 100–200 miljonu eiro plašu fiskālo telpu, no kuras finansēt dažādus papildu izdevumus. Ir skaidrs, ka finansējums visu vajadzību segšanai nebūs pieejams un politiskajiem spēkiem būs jāvienojas par prioritārajām jomām.
Tas būs liels izaicinājums, ņemot vērā ne tikai ierobežoto brīvās naudas apjomu, bet arī koalīcijas partiju skaitu (5), ambīcijas un dažādos viedokļus. Valdību veidojošām partijām jābūt gatavām kompromisiem budžeta veidošanas tālākajā procesā, citādi tas draud ar pašas valdības nestabilitāti.
Uzņēmējdarbības videi Latvijā ir svarīga stabilitāte un prognozējamība. Latvijas tautsaimniecība attīstās līdzsvaroti – eksporta/importa bilance ir tuvu nullei, parādu līmenis ir samērīgs, “burbuļu” nav.
Tomēr ārējo faktoru ietekmē (globālie tirdzniecības kari, breksita process u. c.) Latvijas ekonomiskā izaugsme sāk bremzēties. Šobrīd katras jaunas makroekonomisko rādītāju prognozes tiek pārskatītas uz leju, radot draudus arī fiskālajai telpai.
Tāpēc uzņēmēji atzinīgi vērtē valdības apņemšanos necelt nodokļus, saglabājot sistēmas stabilitāti trīs gadus pēc nodokļu reformas.
Nākamajām korekcijām nodokļu sistēmā jābūt vērstām uz tās vienkāršību, piemēram, esošo diferencēto neapliekamo minimumu aizstājot ar fiksētu neapliekamo minimumu.
Tas būtiski mazinātu administratīvo slogu gan valsts, gan privātajā sektorā, ļaujot vairāk koncentrēties uz efektivitātes uzlabošanu.
