Ekonomika
Darbs un nauda

Budžeta veidošanas skarbās izvēles0

Foto – Shutterstock

Šķiet, ka Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (“V”) nedaudz pārsteidzās, izlieloties ar 2020. gada rekordbudžetu un tā rekordlielo pieaugumu par 524,6 miljoniem eiro. “Ak, tā!” priecīgi saberzēja rokas ministrijās un iesniedza premjeram rekordlielus budžeta pieprasījumus – gandrīz miljardu.

Tikai pēc tam izrādījās, ka reāli pārdalāmie līdzekļi (t. s. fiskālās telpas) ir knapi 100 miljoni, tad vienu brīdi tika paziņots, ka nav vairs nemaz, bet tagad tiek solīts, ka 100 miljoni tomēr būšot. Visi pārējie līdzekļi jau saistīti iepriekšējo valdību dotajos solījumos un pieņemtajos likumos.

Lai gan valdība šobrīd sola pārskatīt šos solījumus un likumus, jāšaubās, vai šādā pārskatīšanā atrodami būtiski resursi, toties uzticību valdības sniegtajiem solījumiem šāda pārskatīšana gan spēj iedragāt pamatīgi.

Ņemot vērā, ka pārskatīšanai pretosies vislabāk organizētās profesionālās un sociālās grupas – skolotāji, mediķi un uzņēmēji –, tad diez vai budžeta saskaņošanas problēmas izdosies atrisināt šādā veidā. Kaut kāda līdzekļu daļa atrodama, “pārkratot” ministriju budžetus, tomēr arī te iespējas nav bezgalīgas.

Saskaņā ar bijušās finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas teikto, lielāko daļu no ministriju budžetos atrastajiem līdzekļiem – 93,7 miljoniem eiro – veido nevis kādu iepriekš pieņemto lēmumu pārskatīšana vai valsts pārvaldes uzlabošana, bet gan “Latvijas valsts mežu” 2018. gada dividenžu “pievākšana” valsts budžetam (tas ir galvenais avots Zemkopības ministrijas budžetā atrastajiem 30,73 miljoniem eiro) un jau iepriekš ņemto valsts aizdevumu pārfinansēšana ar lētākiem kredītiem, ietaupot procentu maksājumus un atliekot pamatsummu atdošanu – tam šobrīd ir labvēlīgs brīdis.

Visu pārējo ministriju budžetos atrastas samērā nelielas summas, kas tomēr būtiski skar dažādu jomu intereses – piemēram, ideja par skolēnu pusdienu finansējuma pārlikšanu pilnībā uz pašvaldību pleciem.

Mūsu rekordbudžeti

Lai gan K. Kariņa lepnais apgalvojums par rekordbudžetu nav nepatiess, tomēr visi valsts budžeti kopš 2012. gada ir bijuši rekordbudžeti – proti, lielāki par iepriekšējiem, savukārt 2008. gada budžeta līmenis – līdz tam lielākais – tika pārsniegts jau 2014. gadā. Jāpiebilst, ka arī abu nākamo gadu budžeti būs rekordbudžeti, ja vien piepildīsies makroekonomiskās prognozes.

2021. gadā plānots pamatbudžeta pieaugums par 35,7 miljoniem eiro, bet 2022. gadā – par 194,2 miljoniem, pieaugumi plānoti arī speciālajā (sociālajā) budžetā, taču šīs prognozes piepildīsies tad, ja turpināsies arī ekonomikas pieaugums.

Kas attiecas uz ministriju pieprasījumu pārsvaru pār budžeta iespējām – tā ir tipiska budžeta veidošanas sadaļa un tā bijis gan pērn, gan aizpērn, gan pirms desmit un vairāk gadiem.

Vispārīgi runājot, atziņa, ka resursu un iespēju, šajā gadījumā naudas, vienmēr ir mazāk nekā vēlmju un vajadzību, ir viena no ekonomikas zinātnes pamatatziņām un tā ir spēkā gan bagātajās valstīs kā Katara un Luksemburga, gan nabadzīgajās – kā Burundi un Centrālāfrikas Republika. Šis likums ir spēkā arī pasaules 52. bagātākajā (no 191) valstī Latvijā.

Solīts makā nekrīt

Lai gan pats fakts, ka vēlmes ir lielākas par iespējām, nav nekas īpašs, Krišjāņa Kariņa valdība ar kaut ko tomēr izceļas – proti, ar īpaši juceklīgu komunikāciju budžeta veidošanas jautājumos.

Pēdējo nedēļu laikā dažādi valdošās koalīcijas pārstāvji snieguši pretrunīgus paziņojumus par visdažādākajiem budžeta veidošanas aspektiem – vai budžetā ir brīvi pārdalāma nauda vai tomēr nav, tiks celti nodokļi vai netiks, mediķi un skolotāji dabūs solītos algu pielikumus vai tomēr ne un tamlīdzīgi.

Iemesls ir partiju vēlme nodemonstrēt saviem vēlētājiem un attiecīgo partiju pārstāvju vadītajām nozarēm neatlaidīgo cīņu par vēlētāju un nozaru interesēm, aizmirstot, ka līdz Saeimas vēlēšanām vēl trīs gadi. Un demonstrēt, kas īsti panākts vēlētāju un nozaru labā, loģiskāk būtu pēc budžeta apstiprināšanas, nevis tad, kad priekšā vēl vismaz trīs mēneši strīdu un politiskas kaulēšanās.

Iemesls juceklīgajiem un pretrunīgajiem paziņojumiem ir arī pirms vēlēšanām dotie bagātīgie solījumi, kurus tagad grūti izpildīt.

Kod, kurā pirkstā gribi

Skaidrs, ka ar 100 miljoniem eiro nevar apmierināt miljardu lielus pieprasījumus. Taču skaidrs arī tas, ka 100 miljoni ir ir mazāk nekā 127 miljoni, kas nepieciešami tikai mediķu algām vien, tādēļ neizdosies pilnībā izpildīt pat šo vienu solījumu, to beidzot atzinusi arī veselības ministre Ilze Viņķele, vainojot iepriekšējo Saeimas sastāvu populismā, ka tas vispār devis šādu solījumu.

Par ministres spēju nedot neizpildāmus solījumus varēsim pārliecināties rudenī, kad mediķi un skolotāji atkal piketēs pie Saeimas, prasot doto solījumu izpildi.

Tikmēr valdība izmisīgi meklē papildu naudu, gan apsverot papildu nodokļus azartspēlēm, gan skolēnu brīvpusdienu izdevumu pārlikšanu uz pašvaldību pleciem. Lielākā daļa no papildu līdzekļu atrašanas metodēm ir sprādzienbīstamas, tādēļ var izrādīties, ka rekordbudžets tiks pieņemts ar rekordtračiem.

Viedokļi

Budžets necieš populismu

Bijusī finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola: “Valdības vadītāja un finanšu ministra māksla jebkurā valdībā ir spēt panākt vienošanos par kopīgām prioritātēm turpmākajiem trijiem gadiem. Tas ir grūts uzdevums arī šai valdībai, jo gandrīz visi tās dalībnieki ir daudz solījuši priekšvēlēšanu laikā un šo solījumu izpilde tika atlikta tieši uz šī gada budžetu.

Vai koalīcijas partneri spēs vienoties – tas arī noteiks turpmāko valdības dzīvotspēju. Jāsaka, ka pieredze liecina – katru gadu pārdalāmo līdzekļu apjoms, neceļot nodokļus vai neveicot citus sāpīgus pasākumus, atrodas apmēram 100–300 miljonu robežās, neatceros, kad būtu bijis vairāk.

Neviens reālais budžets nespēj panest populistiskus un pārmērīgus solījumus – nav iespējams vienā gadā mēģināt īstenot 3×500 programmu, celt algas mediķiem un skolotājiem, nodrošināt 2% budžeta aizsardzībai un vienlaikus arī ievērot budžeta disciplīnu.

Manuprāt, būtiskākās iespējas atrast papildu naudu budžetam saistītas ar IT jomas iepirkumu pārskatīšanu un sakārtošanu, standarta būvniecības līgumu ieviešanu publiskajos iepirkumos, kas pasargātu valsti no neplānotiem būvniecības sadārdzinājumiem un, protams, ekonomiskās izaugsmes veicināšanu caur Eiropas fondiem un nodokļu reformas turpināšanu.”

Vasara ekonomikā beigusies

Latvijas Bankas padomes loceklis Mārtiņš Kazāks: “Visu solīto vienlaikus izdarīt nevar, bet jācer, ka politiķi spēj skatīties tālākā perspektīvā kā viens gads. Galvenais, kas būtu jāpatur uzmanības fokusā, – mērķis padarīt Latviju par pārtikušu valsti, tam nepieciešamas strukturālas reformas un prioritāšu izvirzīšana.

Vasara pasaules ekonomikā viennozīmīgi ir beigusies. Taču no tā vēl neizriet, ka gaidāma barga ziema – vēl gaidāma atvasara un rudens. Ņemot vērā, ka Latvijas ekonomika ir krietni labākā stāvoklī un ekonomikā nav nekādu burbuļu, tādēļ tādi notikumi kā 2008. un 2009. gadā nav gaidāmi.

Šādos apstākļos valdības uzdevums būtu dot ekonomikai skaidrus signālus, kas radītu lielāku pārliecību par nākotni un neradītu nedrošību, kas varētu bremzēt uzņēmumu un mājsaimniecību tēriņus.

Saistītie raksti

Nav jau tā, ka kādus mazākus perifērijas nodokļus nevarētu pamainīt, bet sasteigtā veidā mainīt lielos nodokļus būtu kļūda. Tādēļ pretrunīgie paziņojumi par nodokļu celšanu vai necelšanu nav labs signāls.”

Uzziņa

Būtiskākie iepriekšējo valdību solījumi, kas ierobežo budžeta fiskālo telpu:

* Nodokļu reforma. Tās rezultātā šogad un nākamgad nodokļu ieņēmumi samazinās par apmēram 300 miljoniem eiro gadā ar mērķi, ka reforma veicinās ekonomisko izaugsmi un nākotnē nodokļos varēs ieņemt vairāk. Te gan jāpiebilst, ka šie 300 miljoni neizkūp gaisā, bet gan paliek uzņēmumu un iedzīvotāju kabatās un vismaz daļa no šīs summas tiek iztērēta tepat Latvijā, radot budžetā PVN ieņēmumus.

* Algu pielikums skolotājiem un skolu tīkla sakārtošana (nepieciešami 128 milj. eiro).

* Algu pielikums mediķiem (nepieciešami 127 miljoni eiro nākamgad, joma atzīta par prioritāti).

* Iekšlietas – pakāpeniska atalgojuma celšana policistiem, ugunsdzēsējiem, robežu sakārtošana.

* Pakāpeniska atalgojuma palielināšana tiesu sistēmas darbiniekiem.

* Ar Latvijas simtgadi saistītais finansējuma palielinājums kultūrai.

* Vismaz 2% no iekšzemes kopprodukta aizsardzībai (2019. gadā – 632,6 milj. eiro, 6,7% budžeta).

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.

Lasītākie

Ieva Ēvalde
Ekonomika
“Jaunie vecāki laimīgi brauc mājās ar jaundzimušo, bet jāskatās uz krematoriju!” Ko valmierieši domā par to, ka kļūst par “bēru galvaspilsētu”? 1
2 stundas
LE
LETA
Veselam
Ceļotājs, trīs inficēto kontaktpersonas, trīs “uz jautājuma zīmes” – 24 stundās atklāti septiņi jauni Covid-19 saslimušie
1 stunda
LE
LETA
Pasaulē
Beirūtas sprādzienā bojāgājušie šodien tiks apglabāti masu bērēs
50 minūtes
IB
Ivars Bušmanis
Latvijā
Lielauces centra iedzīvotāji pašu spēkiem līdz nepazīšanai izmaina savu daudzdzīvokļu namu pagalmu 2
16 stundas
LA
LA.LV
Latvijā
“Urnu es saņēmu, bet kas tur iekšā? Es nezinu,” Dairis šokā par apbedīšanas biroja nekaunību 2
14 stundas