Konkursā par robežas drošības sistēmu remontu uzvar robežsardzes apkrāpšanā apsūdzēta uzņēmēja, vēsta raidījums 0
Konkursā par robežas drošības sistēmu remontu uzvarējusi Valsts robežsardzes (VR) apkrāpšanā apsūdzēta uzņēmēja, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.
Valsts robežsardze pērn bija izsludinājusi konkursu par ASV 2019.gadā uzdāvināto “BuckEye” 100 sensoru komplektu remontu. Lai pieteiktos iepirkumā, pretendentiem bija jābūt vismaz vienam līdzīgu iekārtu remonta līgumam pēdējo trīs gadu laikā, kā arī īpaši apmācītiem darbiniekiem. Iepirkumā uzvarēja firma “K&K Holding Inc.” Tās īpašniece ir robežsardzes apkrāpšanā kopā ar ar vēl sešām personām apsūdzētā Kristīne Galviņa.
Firma dibināta 2019.gadā, 2020.gadā apgrozot 90 000 eiro. Uzņēmuma vadības ziņojumā teikts, ka tā pamata nodarbošanās ir mēbeļu ražošana. Pēc uzvaras iepirkumā firma nomainīja nosaukumu un trīs reizes arī adresi. Tagad tā saucas “RS Imperial” un reģistrēta neapdzīvotā privātmājā Medemciemā.
VR līgums par sensoru remontu piesaistīja Valsts kontroles (VK) uzmanību, kas šogad vērtēja Austrumu robežas sakārtošanas darbus. Konstatēts, ka firma nemaz nevarēja piedalīties konkursā, jo uzņēmums neatbilda pieredzes un kvalifikācijas prasībām.
Par konstatētajiem pārkāpumiem VK aicināja bijušo iekšlietu ministri Mariju Golubevu (AP) un robežsardzi izvērtēt iepirkumu komisijas amatpersonu atbildību. Auditoru ieskatā, komisijai bija jāpamana, ka pretendents neatbilst prasībām. Golubeva robežsardzes priekšniekam Guntim Pujātam uzdeva veikt dienesta izmeklēšanu, kurā gan robežsargu nolaidība netika konstatēta, jo VR ierēdņiem neesot pieejamas nepieciešamās datu bāzes. Par pretendenta blēdību ar neesošu pieredzi informēta arī Valsts policija, taču līgums nav lauzts, jo Publisko iepirkumu likumā nav paredzēta norma par kandidāta vai pretendenta izslēgšanu no dalības iepirkuma procedūrā, pamatojoties uz apsūdzībām.
Iekšlietu ministrijā robežsardzes dienesta izmeklēšanas rezultāti izvērtēti un secinājumi atzīti par pareiziem, turklāt neesot iespējams arī pierādīt, ka iepirkumu komisijas locekļi zināja, ka firmas īpašniece ir apsūdzēta robežsardzes apkrāpšanā un tāpēc viņas piedāvājums būtu jāpārbauda rūpīgāk.
Raidījumā akcentēja, ka robežsardzes un ministrijas aizbildinājums, ka iepirkumu komisijai nevarēja konstatēt, ka firma 2019.gadā nemaz nestrādāja, jo tai nebija pieejas datu bāzēm, vērtējams kā atrunas, jo Valsts ieņēmumu dienesta mājaslapā jebkurš var pārbaudīt, vai uzņēmums ir aktīvs.
Administratīvā pārkāpuma lietu par VR iepirkumu komisijas rīcību sācis izmeklēt arī Iepirkumu uzraudzības birojs. Ja birojs būs vienās domās ar VK, ka komisija rīkojusies nevērīgi, tad tās locekļiem draud naudas sodi.
LETA jau vēstīja, ka krimināllietu, kurā par korupciju un krāpšanu saistībā ar vairākiem iepirkumiem apsūdzētas septiņas personas, tostarp robežsargi un uzņēmumu pārstāvji, Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa turpinās skatīt 6.septembrī plkst.14.
Atbilstoši krimināllietā celtajām apsūdzībām, divas VR amatpersonas pieprasīja un pieņēma kukuļus, kā arī atbalstīja krāpšanu. Savukārt piecas fiziskas personas, darbojoties juridisko personu interesēs, deva kukuļus robežsargiem un izdarīja krāpnieciskas darbības, nodarot valstij mantisku zaudējumu vairāk nekā viena miljona eiro apmērā, aģentūru LETA iepriekš informēja prokuratūrā.
Apsūdzības celtas pēc Krimināllikuma pantiem par kukuļņemšanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, kukuļdošanu un krāpšanu.
Viens no uzņēmējiem, piedāvājot iepirkuma prasībām neatbilstošu preci, izkrāpa naudu, kas bija paredzēta par atbilstošu iepirkuma prasībām iekārtu iegādi vairāk nekā viena miljona eiro apmērā.
Par veiktajām nelikumīgām darbībām vairākos iepirkumos VR amatpersonas kopumā pieprasīja un saņēma vairākus desmitus tūkstošus eiro.
Krāpšana nav saistīta ar valsts austrumu robežas joslas būvniecību, bet ar tehniskajai specifikācijai neatbilstošu sensoru komplektu piegādi, norādīja prokuratūrā.
Tāpat prokuratūra virzījusi procesu par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu divām juridiskajām personām.
Lietā apsūdzēti Valerijs Širokovs, Igors Žuravļovs, Jevgēnijs Golubkovs, Kristīne Galviņa, Jānis Dzelme, Igors Petrovs un Vladimirs Petrakovs.
