Kovidlaiki mainījuši darba organizāciju, pieprasījumu un cenu! Kā šobrīd klājas graudu audzētājiem? 0
Ingrīda Mičāne, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
“Kovidlaiki graudkopību nav tik ļoti ietekmējuši kā citas tautsaimniecības nozares, taču zināmas pārmaiņas ir notikušas – gan darbu organizēšanas ziņā, gan saskarsmē ar cilvēkiem, gan arī produkcijas pieprasījuma un cenu jomā,” tā šī brīža situāciju nozarē raksturo kooperatīva “Durbes grauds” valdes priekšsēdētājs Sandris Bēča.
Viņš stāsta, ka jau gada sākumā bija vērojams graudaugu cenu kāpums. Cik ilgi tas turpināsies, šobrīd neviens neprognozē, taču laukos aktīvi gatavojas sējai. “Kurzemē labvēlīgie laika apstākļi 2020. gada rudens sējai, sējumiem draudzīga ziema un lauksaimnieku prasmīgais darbs ir radījuši potenciālu labai ražai.
Ne sliktākai, kā iepriekšējā sezonā. Citos Latvijas reģionos nav tik ļoti paveicies ar ziemošanas apstākļiem un sējumos ir vērojams sniega pelējums, kas, visticamāk, ražai par labu nenāks. Tomēr kopumā salikumā ar labu cenu un veiksmīgu vasaras sezonu rezultāts varētu būt labs,” saka kooperatīva vadītājs.
Arī Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas valdes priekšsēdētājs un kooperatīva “VAKS” vadītājs Indulis Jansons norāda, ka šajā pavasarī daudzos Latvijas laukos uz sējumiem – ziemas kviešiem un rudziem – atklāts sniega pelējums, kas radās, kad uz nesasalušas zemes sasniga bieza sniega kārta, neļaujot sējumiem elpot, taču kopumā sējumi pārziemojuši labi. “Lauksaimnieki plāno pavasarī sēt kviešus, miežus, pākšaugus, arī vasaras rapsi, jo no šīs kultūras, ja to nevar nosargāt ar atbilstošiem augu aizsardzības līdzekļiem, labu un pilnvērtīgu ražu rudenī nevar novākt. Tīrumi ir labi jāsagatavo, jāiekopj un jākopj, lai vispār var domāt par ražas iegūšanu,” tā I. Jansons.
Jāinvestē tehnoloģijās
AS “Swedbank” lauksaimniecības eksperts Raimonds Miltiņš uzskata, ka graudu audzētājiem jābūt optimisma pilniem, jo jau no pagājušā gada beigām ir bijusi iespēja fiksēt jaunās ražas cenu par aptuveni 10–20 eiro/t lielāku nekā gadu iepriekš, turklāt vēsturiski tā ir bijusi augstākā cena kopš 2012. gada.
“Ja līdz šā gada martam graudu cenas vairāk noteica pasaules graudu krājumi un investīciju apjomi jaunai ražai, patlaban daudz lielāka uzmanība tiek pievērsta laikapstākļu prognozēm un sējumu stāvoklim pēc ziemošanas graudu lielražošanas reģionos.
Vērtējot 2020./2021. gada graudu audzētāju datus, var secināt, ka ražība un cena ir bijusi virs pēdējo piecu gadu vidējā rādītāja, kas daļai Latvijas saimniecību ļāvis sasniegt rekordu cienīgus rezultātus. Kopumā pagājušajā sezonā no gandrīz 900 tūkst. ha lielas kviešu un rapšu platības tika novākti ap 3,9 miljoni tonnu ražas, kas ir par 300 tūkstošiem tonnu vairāk nekā gadu iepriekš. Tas liecina, ka investīcijas modernizācijā un precīzās tehnoloģijās atmaksājas. Tās ļauj saimniekiem iegūt augstākas ražas un strādāt daudz efektīvāk, uzskata R. Miltiņš.
Jautāts par ieteikumu zemniekiem pirms šīs sezonas sākuma, viņš norāda uz nepieciešamību pielāgot saimniekošanu vides prasībām. “Lai izpildītu CO2 izmešu samazināšanas plānu un mūsu lauksaimnieciskā ražošana būtu videi un klimatam draudzīgāka, zemniekiem noteikti jāsāk ieviest savās saimniecībās ilgtspējīgākas kultūras un tehnoloģijas, kas audzēšanai prasītu mazāk darba stundu, ūdens, degvielas, minerālmēslojuma, augu aizsardzības līdzekļu u. c. Tā var izrādīties atslēga uz kvalitatīvākas, drošākas un ilgtspējīgākas pārtikas ražošanu, kas nodrošinātu biznesa dzīvotspēju ilgtermiņā.”
Eksports un patēriņš aug
Graudu eksporta potenciāls atkarīgs no daudziem faktoriem – politiskiem lēmumiem, nodokļiem, laika apstākļiem, transporta, valūtas kursa, naftas cenas, graudu ražības un kvalitātes u. c. Par Latvijas lielākiem eksporta konkurentiem tiek uzskatīti – Krievija, Ukraina, Francija, Grieķija, Rumānija, Lietuva.
Pašreizējais sējumu stāvoklis šajās valstīs ir apmierinošs vai labs, kas ļauj cerēt, ka cenas un pieprasījums saglabāsies esošajā līmenī, prognozē Zemkopības ministrijas Tirgus un tiešā atbalsta departamentā. Pērn Latvijas graudu eksporta apgrozījums vērtības izteiksmē salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu pieauga par 18% un sasniedza 638 miljonus eiro.
Savukārt eksportēto graudu apjoms (ieskaitot reeksportu) palielinājās par 15% un veidoja 3,39 miljonus tonnu. Latvijas graudu eksportā ierasti dominē kvieši (87%), rudzi (5%), mieži (4%) un auzas (2%). Savukārt nozīmīgākās eksporta partnervalstis bija trešās valstis, kuru īpatsvars sasniedza 84% no graudu eksporta kopapjoma, salīdzinājumā ar gadu iepriekš, eksporta īpatsvars pieaudzis par 17%. Svarīgākās partnervalstis eksportā bija Nigērija (25% no graudu eksporta kopapjoma), Saūda Arābija (12%) un Alžīrija (12%).
Labas sezonālās izredzes stiprina arī fakts, ka graudu patēriņš pasaulē pieaug. Piemēram, pateicoties pieprasījumam Ķīnā, kviešu patēriņš šajā sezonā pieaugs par 3,9%, sasniedzot 775,9 miljonus tonnu. Savukārt rudzu, miežu un auzu patēriņš salīdzinājumā ar iepriekšējo sezonu pieaugs attiecīgi par 15%, 3% un 9%, galvenokārt pieaugot rudzu prognozētam patēriņam Eiropas Savienībā un Krievijā. Miežu patēriņš pieaug bijušajās padomijas valstīs, savukārt auzu patēriņa prognozes liecina par patēriņa pieaugumu Eiropas Savienībā.
Nozīmīgs darījums
Jāpiezīmē, ka Latvijā šī sezona iesākusies ar nozīmīgu darījumu, kas nākotnē varētu mainīt spēles noteikumus Baltijas graudu pārstrādes tirgū. Proti, AS “Dobeles dzirnavnieks” akcionāri martā paziņoja par Lietuvas kompānijas “Baltic Mill” iegādi.
Tā kā lietuviešiem citu uzņēmumu starpā pieder arī AS “Rīgas dzirnavnieks”, darījums ietekmēs gan graudu iepirkuma apjomu, gan mainīs akcentus eksporta tirgos un investīciju pārdalē.
“Dobeles dzirnavnieka” un “Baltic Mill” apvienošanās varētu veicināt lauksaimniecības produkcijas pārkonvertēšanu par produkciju ar pievienoto vērtību, attiecīgi audzējot šo sadaļu kopējā apjomā un sniedzot pienesumu valsts ekonomikai.
Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs, komentējot darījumu, “Latvijas Biznesam” atzina, ka tas ir nozīmīgs ieguvums Latvijas ekonomikai. “”Dobeles dzirnavnieks” ir viens no vadošajiem Latvijas pārtikas ražotājiem, kas apvienošanās rezultātā palielinās savu konkurētspēju starptautiskā tirgū, eksportējot pārtikas preces ar augstu pievienoto vērtību. Gandarījums arī, ka uzņēmums ir spējis veiksmīgi attīstīties Covid-19 krīzes laikā,” norādīja ministrs.
