Foto: Zane Bitere/LETA

Kovidlaiki mainījuši darba organizāciju, pieprasījumu un cenu! Kā šobrīd klājas graudu audzētājiem? 0

Ingrīda Mičāne, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

 

“Kovidlaiki graudkopību nav tik ļoti ietekmējuši kā citas tautsaimniecības nozares, taču zināmas pārmaiņas ir notikušas – gan darbu organizēšanas ziņā, gan saskarsmē ar cilvēkiem, gan arī produkcijas pieprasījuma un cenu jomā,” tā šī brīža situāciju nozarē raksturo kooperatīva “Durbes grauds” valdes priekšsēdētājs Sandris Bēča.

LL
Lilija Limane
Stāsti
Bigauņciemā, stiprai ziemeļvakara vētrai plosoties, jūra ar lielu paisumu izskaloja kareivju līķus 12
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
“Slimnīcā sanitārs saņem vairāk nekā pedagogs skolā.” Kreituse vērtē 2022. gada valsts budžetu 150
21 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. Politiķe Ramona Petraviča ļāvusies erotiskai fotosesijai vīriešu žurnāla lappusēs 188
2 dienas
Lasīt citas ziņas
Kooperatīva “Durbes grauds” valdes priekšsēdētājs Sandris Bēča: “Kurzemē labvēlīgie laika apstākļi 2020. gada rudens sējai, sējumiem draudzīga ziema un lauksaimnieku prasmīgais darbs ir radījuši potenciālu labai ražai.”
Foto: Uldis Graudiņš

Viņš stāsta, ka jau gada sākumā bija vērojams graudaugu cenu kāpums. Cik ilgi tas turpināsies, šobrīd neviens neprognozē, taču laukos aktīvi gatavojas sējai. “Kurzemē labvēlīgie laika apstākļi 2020. gada rudens sējai, sējumiem draudzīga ziema un lauksaimnieku prasmīgais darbs ir radījuši potenciālu labai ražai.

CITI ŠOBRĪD LASA

Ne sliktākai, kā iepriekšējā sezonā. Citos Latvijas reģionos nav tik ļoti paveicies ar ziemošanas apstākļiem un sējumos ir vērojams sniega pelējums, kas, visticamāk, ražai par labu nenāks. Tomēr kopumā salikumā ar labu cenu un veiksmīgu vasaras sezonu rezultāts varētu būt labs,” saka kooperatīva vadītājs.

 

Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas valdes priekšsēdētājs un kooperatīva “VAKS” vadītājs Indulis Jansons: “Kopumā sējumi pārziemojuši labi, lai gan pavasarī daudzos Latvijas laukos uz tiem atklāts sniega pelējums, kas radās, kad uz nesasalušas zemes sasniga bieza sniega kārta, neļaujot sējumiem elpot.”
Foto: Valdis Semjonovs

Arī Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas valdes priekšsēdētājs un kooperatīva “VAKS” vadītājs Indulis Jansons norāda, ka šajā pavasarī daudzos Latvijas laukos uz sējumiem – ziemas kviešiem un rudziem – atklāts sniega pelējums, kas radās, kad uz nesasalušas zemes sasniga bieza sniega kārta, neļaujot sējumiem elpot, taču kopumā sējumi pārziemojuši labi. “Lauksaimnieki plāno pavasarī sēt kviešus, miežus, pākšaugus, arī vasaras rapsi, jo no šīs kultūras, ja to nevar nosargāt ar atbilstošiem augu aizsardzības līdzekļiem, labu un pilnvērtīgu ražu rudenī nevar novākt. Tīrumi ir labi jāsagatavo, jāiekopj un jākopj, lai vispār var domāt par ražas iegūšanu,” tā I. Jansons.

 

Jāinvestē tehnoloģijās

AS “Swedbank” lauksaimniecības eksperts Raimonds Miltiņš uzskata, ka graudu audzētājiem jābūt optimisma pilniem, jo jau no pagājušā gada beigām ir bijusi iespēja fiksēt jaunās ražas cenu par aptuveni 10–20 eiro/t lielāku nekā gadu iepriekš, turklāt vēsturiski tā ir bijusi augstākā cena kopš 2012. gada.

“Ja līdz šā gada martam graudu cenas vairāk noteica pasaules graudu krājumi un investīciju apjomi jaunai ražai, patlaban daudz lielāka uzmanība tiek pievērsta laikapstākļu prognozēm un sējumu stāvoklim pēc ziemošanas graudu lielražošanas reģionos.

Vērtējot 2020./2021. gada graudu audzētāju datus, var secināt, ka ražība un cena ir bijusi virs pēdējo piecu gadu vidējā rādītāja, kas daļai Latvijas saimniecību ļāvis sasniegt rekordu cienīgus rezultātus. Kopumā pagājušajā sezonā no gandrīz 900 tūkst. ha lielas kviešu un rapšu platības tika novākti ap 3,9 miljoni tonnu ražas, kas ir par 300 tūkstošiem tonnu vairāk nekā gadu iepriekš. Tas liecina, ka investīcijas modernizācijā un precīzās tehnoloģijās atmaksājas. Tās ļauj saimniekiem iegūt augstākas ražas un strādāt daudz efektīvāk, uzskata R. Miltiņš.

Jautāts par ieteikumu zemniekiem pirms šīs sezonas sākuma, viņš norāda uz nepieciešamību pielāgot saimniekošanu vides prasībām. “Lai izpildītu CO2 izmešu samazināšanas plānu un mūsu lauksaimnieciskā ražošana būtu videi un klimatam draudzīgāka, zemniekiem noteikti jāsāk ieviest savās saimniecībās ilgtspējīgākas kultūras un tehnoloģijas, kas audzēšanai prasītu mazāk darba stundu, ūdens, degvielas, minerālmēslojuma, augu aizsardzības līdzekļu u. c. Tā var izrādīties atslēga uz kvalitatīvākas, drošākas un ilgtspējīgākas pārtikas ražošanu, kas nodrošinātu biznesa dzīvotspēju ilgtermiņā.”

 

Eksports un patēriņš aug

Graudu eksporta potenciāls atkarīgs no daudziem faktoriem – politiskiem lēmumiem, nodokļiem, laika apstākļiem, transporta, valūtas kursa, naftas cenas, graudu ražības un kvalitātes u. c. Par Latvijas lielākiem eksporta konkurentiem tiek uzskatīti – Krievija, Ukraina, Francija, Grieķija, Rumānija, Lietuva.

Pašreizējais sējumu stāvoklis šajās valstīs ir apmierinošs vai labs, kas ļauj cerēt, ka cenas un pieprasījums saglabāsies esošajā līmenī, pro­gnozē Zemkopības ministrijas Tirgus un tiešā atbalsta departamentā. Pērn Latvijas graudu eksporta apgrozījums vērtības izteiksmē salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu pieauga par 18% un sasniedza 638 miljonus eiro.

Savukārt eksportēto graudu apjoms (ieskaitot reeksportu) palielinājās par 15% un veidoja 3,39 miljonus tonnu. Latvijas graudu eksportā ierasti dominē kvieši (87%), rudzi (5%), mieži (4%) un auzas (2%). Savukārt nozīmīgākās eksporta partnervalstis bija trešās valstis, kuru īpatsvars sasniedza 84% no graudu eksporta kopapjoma, salīdzinājumā ar gadu iepriekš, eksporta īpatsvars pieaudzis par 17%. Svarīgākās partnervalstis eksportā bija Nigērija (25% no graudu eksporta kopap­joma), Saūda Arābija (12%) un Alžīrija (12%).

Labas sezonālās izredzes stiprina arī fakts, ka graudu patēriņš pasaulē pieaug. Piemēram, pateicoties pieprasījumam Ķīnā, kviešu patēriņš šajā sezonā pieaugs par 3,9%, sasniedzot 775,9 miljonus tonnu. Savukārt rudzu, miežu un auzu patēriņš salīdzinājumā ar iepriekšējo sezonu pieaugs attiecīgi par 15%, 3% un 9%, galvenokārt pieaugot rudzu prognozētam patēriņam Eiropas Savienībā un Krievijā. Miežu patēriņš pieaug bijušajās padomijas valstīs, savukārt auzu patēriņa prognozes liecina par patēriņa pieaugumu Eiropas Savienībā.

 

Nozīmīgs darījums

Jāpiezīmē, ka Latvijā šī sezona iesākusies ar nozīmīgu darījumu, kas nākotnē varētu mainīt spēles noteikumus Baltijas graudu pārstrādes tirgū. Proti, AS “Dobeles dzirnavnieks” akcionāri martā paziņoja par Lietuvas kompānijas “Baltic Mill” iegādi.

Tā kā lietuviešiem citu uzņēmumu starpā pieder arī AS “Rīgas dzirnavnieks”, darījums ietekmēs gan graudu iepirkuma apjomu, gan mainīs akcentus eksporta tirgos un investīciju pārdalē.

“Dobeles dzirnavnieka” un “Baltic Mill” apvienošanās varētu veicināt lauksaimniecības produkcijas pārkonvertēšanu par produkciju ar pievienoto vērtību, attiecīgi audzējot šo sadaļu kopējā apjomā un sniedzot pienesumu valsts ekonomikai.

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs, komentējot darījumu, “Latvijas Biznesam” atzina, ka tas ir nozīmīgs ieguvums Latvijas ekonomikai. “”Dobeles dzirnavnieks” ir viens no vadošajiem Latvijas pārtikas ražotājiem, kas apvienošanās rezultātā palielinās savu konkurētspēju starptautiskā tirgū, eksportējot pārtikas preces ar augstu pievienoto vērtību. Gandarījums arī, ka uzņēmums ir spējis veiksmīgi attīstīties Covid-19 krīzes laikā,” norādīja ministrs.

SAISTĪTIE RAKSTI

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
IM
Ingūna Mieze
Ziņas
Kūdras izmantošanu dārzkopībā būtu jāizbeidz. Vai atrasts aizstājējs? 26
10 stundas
LE
LETA
Laukos
Nespējot izpildīt likuma prasības, zemnieku saimniecībai, iespējams, nāksies likvidēt taurgovis 49
1 diena
LA
LA.LV
Laukos
Meklējiet vietējos! 9
2 dienas
AJ
Anita Jaunbelzere
Laukos
“Jebkurš kubikmetrs, kas nāk no meža, saražo gan algas, gan nodokļus.” Saruna ar Arni Muižnieku 45
3 dienas
LL
Lilija Limane
Stāsti
Bigauņciemā, stiprai ziemeļvakara vētrai plosoties, jūra ar lielu paisumu izskaloja kareivju līķus 12
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
“Slimnīcā sanitārs saņem vairāk nekā pedagogs skolā.” Kreituse vērtē 2022. gada valsts budžetu 150
21 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. Politiķe Ramona Petraviča ļāvusies erotiskai fotosesijai vīriešu žurnāla lappusēs 188
2 dienas
LA
LA.LV
Ziņas
Papule: savā ziņā veselības ministrs pateica pietiekami atklāti – ārstiem nav vērts vairāk maksāt, jo viņi strādā tāpat 86
1 diena
IM
Ingūna Mieze
Ziņas
Kūdras izmantošanu dārzkopībā būtu jāizbeidz. Vai atrasts aizstājējs? 26
10 stundas
Lasīt citas ziņas
LA
Latvijas Avīze
Laukos
“Tas ir noziegums, kas bargi jāsoda.” Aicina nesastrādāt cūcības mežā 4
3 dienas
LE
LETA
Laukos
Asociācija: Cūkkopības nozare joprojām strādā zem pašizmaksas 7
4 dienas
SD
Sandra Dieziņa
Laukos
“Man ir bail par atsevišķiem uzņēmumiem.” Šolks uzsver, ka pienrūpnieki cer uz valsts atbalstu 23
19. novembris, 2021
LA
LA.LV
Laukos
Šobrīd izstrādātā ES Meža stratēģija vājinās ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas vērtības Eiropā un neveicinās zaļā kursa mērķu sasniegšanu 6
17. novembris, 2021
SD
Sandra Dieziņa
Laukos
No 2023. gada Latvijas lauksaimniekiem lielāks atbalsts būs videi draudzīgākai saimniekošanai un mazajām saimniecībām 21
15. novembris, 2021
OZ
Olafs Zvejnieks
Ziņas
Turpmākajos gados zemnieki saņems mazāku ES un valsts atbalstu 53
13. novembris, 2021
VS
Viesturs Sprūde
Ziņas
“Briti” sapņo, ka viņu valsti vadītu Putins. Kā anonīmi interneta komentāri kļūst par ziņām vienā no ietekmīgākajiem propagandas medijiem
9 minūtes
LE
LETA
Ziņas
TM atsaka Lembergam izmaksāt kaitējuma kompensāciju par iepriekšējiem amata ierobežojumiem 321 468 eiro apmērā 4
1 stunda
LE
LETA
Ziņas
Naktī valsts lielāko daļu pārklās sniegs, stiprāk snigs Talsu un Tukuma novadā
2 stundas
AT
Andris Tiļļa
Praktiski
FOTO. Ādamsonu dzimtas dārgums pie simtgadīgā ozola. Kā dzīvoja galdnieks, kurš gatavoja mēbeles Ulmanim un Benjamiņai?
3 dienas
LA
LA
Ziņas
“Mēs kā aitas sekojam un viens otrā redzam tikai ienaidnieku!” Krists un Rēzija Kalniņi pārdomās par mūsdienu sabiedrību 14
1 stunda
LA
LA.LV
Ziņas
“Kā sievietei viņai trūkst piepildījuma, kā politiķe nesaprot, ko pārstāv!” Kreitusei skarbi nosoda Petravičas pikanto fotosesiju
22 minūtes
IA
Ieva Alberte
Ziņas
Vācijā skolās mācīs makšķerēt, dzīvnieku aizstāvji nosoda, ka “bērniem māca nogalināt” 60
4 stundas
LE
LETA
Ziņas
RAKUS un PSKUS atklāj, cik darbinieki atlaisti Covid-19 sertifikāta neesamības dēļ 48
7 stundas
OZ
Olafs Zvejnieks
Ziņas
Kādus soļus valdība spērusi pretī uzņēmējiem, pašnodarbinātajiem un autoratlīdzību saņēmējiem? 11
19 stundas
AD
Artis Drēziņš
Ziņas
Dēls, liecinot tiesā: “Man vairs nav ne tikai tēva, bet arī mātes.” Jaunjelgavas lauku sētas traģēdija 42
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
“Slimnīcā sanitārs saņem vairāk nekā pedagogs skolā.” Kreituse vērtē 2022. gada valsts budžetu 150
21 stundas
LE
LETA
Ziņas
Talsos domes vadībai algu palielina pat par 450%, aizmirstot par darbiniekiem 55
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
“Šobrīd zaļais sertifikāts ir izgāzts no zinātniskā viedokļa.” Ekonomists Krusts par vakcinācijas ietekmi uz Covid-19 izplatības ierobežošanu 105
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
Upaciers: Daļa valsts sektorā strādājošo pieraduši, ka viss kaut kā pats no sevis atrisināsies 48
1 diena
OZ
Olafs Zvejnieks
Ziņas
Katram pa konfektei: par jauno valsts budžetu ir daudz jautājumu, uz kuriem nevienam nav skaidras atbildes 12
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
Vai farmaceiti vakcinācijā saskata peļņas iespējas? Atbild Farmaceitu biedrības prezidente 17
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
Aldis Baumanis: Latvijā trūkst informācijas par balstvakcināciju 60
1 diena
LA
LA.LV
Kokteilis
Esi šodien ļoti uzmanīgs un vērīgs – tas var tevi pasargāt! Horoskopi 28.novembrim
18:45
VS
Viesturs Sprūde
Ziņas
“Briti” sapņo, ka viņu valsti vadītu Putins. Kā anonīmi interneta komentāri kļūst par ziņām vienā no ietekmīgākajiem propagandas medijiem
18:31
LA
LA.LV
Ziņas
“Kā sievietei viņai trūkst piepildījuma, kā politiķe nesaprot, ko pārstāv!” Kreitusei skarbi nosoda Petravičas pikanto fotosesiju
18:18