Igaunija uz robežas izvieto dronu noteikšanas sistēmas – NATO austrumu flangs stiprina aizsardzību 0
Jau iepriekš vēstījām, ka 29. maijā Krievijas bezpilota lidaparāts ietriecās desmitstāvu dzīvojamajā ēkā Rumānijas pilsētā Galacā. Incidentā ievainojumus guva vismaz divi cilvēki, bet no ēkas tika evakuēti aptuveni 70 iedzīvotāji.
Rumānijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka bezpilota lidaparāts bijis Krievijas izcelsmes. Šis nav pirmais šāda veida incidents – Krievijas dronu ielaušanās Eiropas Savienības un NATO dalībvalstu gaisa telpā pēdējos gados kļuvusi par arvien biežāku parādību.
Krievijas drona ietriekšanās dzīvojamajā ēkā Rumānijā atklājusi nopietnus trūkumus NATO pretgaisa aizsardzības sistēmās alianses austrumu flangā un likusi uzdot jautājumus par tās gatavību stāties pretī mūsdienu draudiem.
Par to ziņo aģentūra Bloomberg.
Publikācijā norādīts, ka Krievijas bezpilota lidaparātu iebrukumi Eiropas Savienības un NATO valstu gaisa telpā kļuvuši gandrīz par regulāru parādību. Šādi incidenti fiksēti teritorijā no Melnās jūras līdz pat Somijas robežai, taču Eiropas valstis joprojām nav izstrādājušas vienotu un efektīvu atbildi uz šo jauno gaisa kara veidu.
NATO austrumu flangs joprojām ir neaizsargāts
Pēc incidenta bijušais NATO ģenerālsekretāra vietnieks kritizēja Rumānijas un tās sabiedroto nesagatavotību šāda veida draudiem.
Pēc viņa teiktā, austrumu flanga valstīm joprojām trūkst modernu dronu atklāšanas un pārtveršanas sistēmu, bet Ukrainas kara mācības vēl nav pilnībā ņemtas vērā.
Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā sākuma 2022. gadā Rumānija reģistrējusi jau 47 bezpilota lidaparātu ielaušanās gadījumus savā teritorijā. Līdzīgi incidenti atkārtoti notikuši arī Polijā, Somijā, Latvijā, Lietuvā un Igaunijā.
Pagājušajā gadā Polija pat uzsāka konsultācijas ar sabiedrotajiem saskaņā ar NATO 4. pantu pēc tam, kad virs tās teritorijas tika pamanīti Krievijas bezpilota lidaparāti.
Kāpēc tradicionālā pretgaisa aizsardzība nespēj tikt līdzi
Bloomberg norāda, ka lielākā daļa mūsdienu uzbrukuma dronu lido nelielā augstumā, tādēļ tie bieži nonāk ārpus tradicionālo radaru efektīvas darbības zonas.
Turklāt dārgu iznīcinātāju vai pretgaisa aizsardzības raķešu izmantošana lētu dronu iznīcināšanai ir ekonomiski neizdevīga. Tas NATO valstis nostāda sarežģītas izvēles priekšā, aizsargājot savu gaisa telpu.
Eksperti norāda, ka dronu tehnoloģijas attīstās straujāk nekā aizsardzības sistēmas tiek modernizētas, savukārt ilgstošie iepirkumu procesi bieži nozīmē, ka jaunais aprīkojums noveco vēl pirms pilnīgas ieviešanas ekspluatācijā.
Melnās jūras programmas direktore Vašingtonas Tuvo Austrumu institūtā norādījusi, ka regulārie Krievijas dronu uzbrukumi var mazināt sabiedrības uzticību NATO drošības garantijām.
Eiropas valstis steidzami stiprina savu aizsardzību
Pieaugot apdraudējumam, NATO austrumu flanga valstis sākušas paātrināt jaunu pretdronu sistēmu izstrādi un ieviešanu.
Rumānija plāno paātrināt specializētās munīcijas un pretdronu sistēmu iepirkumus Eiropas Savienības programmas SAFE ietvaros. Tikmēr Amerikas Savienotās Valstis Rumānijai jau nodevušas pretdronu sistēmu “Merops”, lai gan tā vēl nav pilnībā integrēta valsts aizsardzības sistēmā.
Latvija gatavojas izvietot specializētas mobilās pretdronu vienības gar robežu. Lietuva un Igaunija savukārt maina normatīvos aktus, lai kritiskās infrastruktūras operatori noteiktos gadījumos varētu paši neitralizēt vai traucēt bīstamus bezpilota lidaparātus.
Polija paziņojusi par integrētas pretdronu sistēmas izveidi, bet reģiona valstis aktīvi iegādājas jaunus radarus, akustiskos sensorus, radiofrekvenču noteikšanas sistēmas, pārtvērējdronus un specializētu munīciju.
NATO bažījas par draudu pieaugumu
Īpašas bažas rada situācija Somijā, kurai ir garākā sauszemes robeža ar Krieviju starp visām Eiropas Savienības valstīm — aptuveni 1300 kilometru.
Somijas Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs brīdinājis, ka, turpinoties karam Ukrainā, pieaug iespējamība, ka Krievija NATO robežu tuvumā arvien agresīvāk izmantos bezpilota lidaparātus.
Saskaņā ar Bloomberg avotiem jaunākie incidenti liecina, ka pat vairāk nekā četrus gadus pēc Krievijas pilna mēroga kara sākuma pret Ukrainu Eiropas sabiedrotajiem joprojām trūkst pilnībā funkcionējošas aizsardzības sistēmas pret masveida dronu uzbrukumiem.
Igaunija laiku lieki netērē
Uz Igaunijas robežas jau uzstādītas pirmās stacionārās dronu noteikšanas un uzraudzības sistēmas. Tās izvietotas trīs posmos valsts dienvidaustrumos – starp Luhamā robežšķērsošanas punktu un Igaunijas, Latvijas un Krievijas robežu krustpunktu.
Šogad līdzīgas sistēmas plānots izvietot arī pārējā sauszemes robežas posmā ar Krieviju, ziņo Igaunijas sabiedriskais medijs ERR.
“Pirmās ierīces ir uzstādītas un darbojas. Protams, tas ir tikai sākums, mēs veidosim dronu novērošanas tīklu, kas aptvers visu Igauniju,” sacīja Igaunijas iekšlietu ministrs.
Pēc viņa teiktā, nesenie incidenti apstiprina, ka riski novērtēti pareizi un iepriekš veiktā sagatavošanās bijusi nepieciešama.
Ministrs uzsvēra, ka Igaunijas austrumu robeža ir labi aizsargāta, bet jaunas spējas cīņā pret droniem stiprinās drošību visā reģionā.
Tiek ziņots, ka vietās, kur nav stacionāro novērošanas sistēmu vai nepieciešama pastiprināta kontrole, Igaunijas Policijas un robežsardzes departaments izmantos mobilās novērošanas iekārtas.
Sagatavots pēc ārzemju preses materiāliem.
