Krievijas okupantu spēki pastiprina Ukrainas galvaspilsētas apšaudi 0
Valdis Bērziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Krievijas spēkiem izvēršot barbarisku Ukrainas galvaspilsētas centra dzīvojamo rajonu apšaudi, Kijivā vakar ieviesta komandantstunda, paziņojis Kijivas mērs Vitālijs Kļičko. Komandantstunda būs spēkā no otrdienas plkst. 20 līdz ceturtdienai plkst. 7. Kļičko norādīja, ka tas ir “militāro komandieru lēmums”.
Kuleba ticies ar Landsberģi
Krievijas karaspēks trīs nedēļas pēc kara sākuma ir gandrīz pilnībā aplencis Ukrainas galvaspilsētu un atsācis triecienus pilsētai, no kuras puse no 3,5 miljoniem iedzīvotāju devusies bēgļu gaitās. Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba pavēstījis, ka vakar Kijivā ticies ar Lietuvas ārlietu ministru Gabrieļu Landsberģi, kurš ir pirmais ārlietu ministrs, kurš ieradies Kijivā pēc Krievijas iebrukuma sākuma. Solidaritātes un atbalsta vizītē uz Kijivu devušies trīs Eiropas Savienības dalībvalstu – Polijas, Čehijas un Slovākijas – vadītāji.
Polijas premjerministrs Mateušs Moraveckis, viņa vietnieks Jaroslavs Kačiņskis, Čehijas premjerministrs Petrs Fiala un Slovēnijas premjerministrs Janezs Janša ieplānojuši Kijivā tikties ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski un premjerministru Denisu Šmihaļu. Lēmums par šādu vizīti tika pieņemts piektdien ES samitā Versaļā, un vizīte tika gatavota stingrā slepenībā, atklāja Polijas valdības amatpersona.
Vakar Lietuvas izvirzītais ES vides komisārs Virgīnijs Sinkevičs apmeklēja Ļvivas apgabalu valsts rietumos. Viņš ir pirmais Eiropas Komisijas loceklis, kurš apmeklē Ukrainu, kopš šajā valstī 24. februārī iebruka Krievijas karaspēks. Sinkevičam paredzētas tikšanās ar Ukrainas ārlietu ministru Dmitro Kulebu, ekoloģijas un dabas resursu ministru Ruslanu Strilecu, Ļvivas apgabala administrācijas vadītāju Maksimu Kozicki un Ļvivas mēru Andriju Sadoviju. Plānots apspriest humāno situāciju Ukrainā un ES atbalstu, Ukrainas lūgumu uzņemt to ES, kā arī vides jautājumus, tostarp kodoldrošību, ņemot vērā, ka Krievijas karaspēks kontrolē Černobiļas un Zaporižjas atomelektrostacijas.
Ukrainai trūkst ieroču
Ukraina pašlaik paļaujas uz starptautisko partneru palīdzību, nevis NATO, turklāt saņemtie ieroči tiek izlietoti dažu stundu laikā, Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pavēstīja videouzrunā vairāku Eiropas valstu līderiem, kas bija sapulcējušies apspriedē Londonā. “Protams, Ukraina nav NATO dalībvalsts, mēs to saprotam. Daudzus gadus esam klausījušies par atvērtām durvīm, bet tāpat dzirdējām, ka nevaram pa šīm durvīm ieiet,” sacīja Ukrainas prezidents. Zelenskis atzina, ka Ukraina ir sapratusi, ka to negaida NATO un tādēļ tā paļaujas uz saviem spēkiem, lai gan lūdz palīdzēt aizsargāties, jo īpaši laikā, kad apdraudētas ir arī tās kaimiņvalstis, kas ir NATO.
Zelenskis sacīja, ka vienā nedēļā saņemtais militārās palīdzības daudzums parasti tiek izlietots 20 stundu laikā, tādēļ Ukrainas aizstāvībai tiek izmantots iegūtais Krievijas karaspēka bruņojums un padomju laika aprīkojums. Ukrainas prezidents apsveica rietumvalstu noteiktās sankcijas Krievijai, tomēr uzsvēra, ka ar to nepietiek, lai izbeigtu Krievijas agresiju. Viņš mudināja noteikt pilnīgu tirdzniecības embargo, visas Krievijas bankas izslēgt no starptautiskās maksājumu sistēmas SWIFT un aizliegt Krievijas kuģu ieiešanu ostās visā pasaulē.
Zelenskis arī kritizēja firmas, kas joprojām turpina darbu Krievijas tirgū. Ukrainas prezidents Britānijas, Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Dānijas, Somijas, Islandes, Nīderlandes, Zviedrijas un Norvēģijas premjerministriem uzsvēra, ka viņa vadītajai valstij pašlaik nepieciešami ieroči, gaisa telpas slēgšana un stingras sankcijas pret Krieviju, citādi “Putins nāks pēc jums”. Apvienoto reaģēšanas spēku dalībvalstu līderi apspriedē Londonā vienojās par ciešāku militāru sadarbību un plašāku atbalstu Ukrainai, kā arī apsvēra iespējas tālāk stiprināt Eiropas aizsardzības spējas un enerģētisko drošību.
Aicina Krievijas karavīrus nolikt ieročus
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis vakar vērsās pie Krievijas armijas karavīriem ar aicinājumu nolikt ieročus, solot izturēties cilvēcīgi pret tiem, kas padosies. Savā regulārajā uzrunā Ukrainas tautai Zelenskis pārgāja uz krievu valodu un vērsās pie Krievijas karavīriem.
“Krievijas obligātā dienesta karavīri, uzklausiet mani īpaši vērīgi. Krievijas virsnieki, jūs jau visu esat sapratuši. Ukrainai jūs neko neatņemsiet. Jūs atņemsiet dzīvības, bet arī jūsu tiks atņemta,” sacīja Zelenskis. “Bet kā labā jums zaudēt dzīvību un kāpēc? Mēs dzirdam jūsu pārtvertajās sarunās, ko jūs patiesībā domājat par šo karu, par šo kaunu un par savu valsti. Tāpēc piedāvāju jums izvēli. Ukrainas tautas vārdā mēs dodam jums iespēju – iespēju izdzīvot. Ja jūs padosieties mūsu spēkiem, mēs pret jums izturēsimies tā, kā pienākas izturēties pret cilvēkiem. Kā pret jums neizturas jūsu armija. Un kā jūsu armija neizturas pret mūsu. Izvēlieties!”
Nogalina žurnālistus
Ukrainā nogalināti ASV telekanāla “Fox News” operators Pjērs Zakševskis un ukraiņu žurnāliste Oleksandra Kuvšinova, vakar paziņoja telekanāls un Ukrainas iekšlietu ministra vietnieks Antons Heraščenko.
Zakševskis un Kuvšinova tika nogalināti un viņu kolēģis Bendžmins Hols ievainots, kad viņu automašīna nokļuva Krievijas spēku artilērijas apšaudē Horenkas ciemā pie Kijivas. Ukrainas parlamenta pilnvarotā cilvēktiesību jautājumos Ludmila Denisova pavēstīja, ka Ukrainā kopš Krievijas iebrukuma sākuma nogalināti vismaz trīs žurnālisti un 35 ievainoti.
Pēc protesta pazūd televīzijas žurnāliste
Advokātiem nav izdevies sazināties ar Krievijas televīzijas “Pirmā kanāla” redaktori Marinu Ovsjaņņikovu, kuru aizturēja pēc tam, kad pirmdienas vakarā viņa televīzijas tiešraidē demonstrēja kadrā pretkara plakātu.
To, ka vairāk nekā 12 stundas pēc notikušā advokātiem nav izdevies noskaidrot divu bērnu mātes atrašanās vietu, izdevumam “Meduza” un “Telegram” kanālam “Varam paskaidrot” apstiprināja vairāki advokāti. Sākotnēji juristi domāja, ka viņa no studijas aizvesta uz policijas iecirkni “Ostankino” vai arī televīzijas kompleksā esošo policijas iecirkni, tomēr atrast Ovsjaņņikovu nav izdevies. Jau vēstīts, ka pirmdienas vakarā “Pirmā kanāla” tiešraides ziņu programmā “Vremja” (“Laiks”) brīdī, kad raidījuma vadītāja Jekaterina Andrejeva runāja par valdības plāniem sankciju ietekmes mīkstināšanai, viņai aiz muguras parādījās Ovsjaņņikova ar plakātu, uz kura bija rakstīts: “NO WAR (nē karam). Apturiet karu, neticiet propagandai, šeit jums melo. Russians against war (krievi pret karu).”
Vēl pirms akcijas Ovsjaņņikova ierakstījusi video, kurā atvainojās par piedalīšanos propagandā un aicināja apturēt karu Ukrainā. Video publicēts sociālajos medijos. Gaidāms, ka “Pirmā kanāla” redaktorei Marinai Ovsjaņņikovai tiks izvirzītas apsūdzības par Krievijas bruņoto spēku diskreditāciju, par ko var draudēt pat 15 gadu cietumsods.
