Ģeotermālā zona Islandē. Elejā tā ir pusotra kilometra dziļumā.
Ģeotermālā zona Islandē. Elejā tā ir pusotra kilometra dziļumā.
Foto: NJAJ/SHUTTERSTOCK

Latvijas zemes dzīlēs mierīgi plūst enerģētiska bagātība. Kāpēc neviens nesteidz to izmantot? 12

Saistībā ar ES Zaļo kursu aktualitāti atkal varētu gūt kāds piemirsts fakts par enerģētisko bagātību, kas zemes dzīlēs pagaidām mierīgi plūst apmēram pusotra kilometra dziļumā ar epicentru Elejas ciema robežās.

LL
LETA, LA.lv
Ziņas
Izplata sarkano – augstākā līmeņa brīdinājumu par ekstremālu karstumu Latvijā 13
15 stundas
LA
LA.LV
Kokteilis
Vari atslābināties – šodien tevi apskaudīs par daudz ko! Horoskopi 20.junijam
9 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Šajā situācijā nedrīkst šķirot cilvēkus. Advokāts atgādina par vakcinācijas bardaku 56
10 stundas
Lasīt citas ziņas

Tā kā pasakām parasti ir laimīgas beigas, tad arī šī fakta atstāstu bez kādas ironijas gribētos iesākt ar tik cerīgajiem pasaku vārdiem: reiz, sensenos laikos, meklējot naftu visā plašajā padomjzemes teritorijā, ģeodēzisti vietējo, Latvijas speciālistu vadībā Zemgalē veikuši vairākus dziļurbumus.

Naftu viņi neatrada, taču gluži bez rezultātiem urbšana arī nepalika, jo no kāda urbuma vairāk nekā kilometru dziļumā tagadējā Sesavas pagasta teritorijā sācis plūst karsts ūdens…

CITI ŠOBRĪD LASA

Un tad? Tad sekoja daudz un dažādu notikumu ķēde, ieskaitot sociāli ekonomisko iekārtu maiņu, jaunus, cerīgus projektus un plānus, kurus, neskatoties uz tiešām reāliem pētījumiem, nevis pasakām, pagaidām tā arī nav izdevies īstenot.

Pēdējais, plašākais un nopietnākais pētījums “Ģeotermālās enerģijas izmantošana Elejas pagastā, Jelgavas novadā” veikts 2012. gadā.

Īsa pamācība izmantošanā

Neiedziļinoties plašā pētījuma ģeodēzijas un termālo ūdeņu iegūšanas metožu zinībās, īsi aplūkosim vispārējo informāciju par to izmantošanu. Ģeotermālo enerģiju pasaulē izmanto dažādiem nolūkiem, ieskaitot siltumenerģijas un arī elektroenerģijas ražošanai.

Pēc savas būtības ģeotermālās enerģijas izmantošana ir ļoti vienkārša, iegūstot karsto ūdeni no dabas avotu plūsmām pa kanāliem, grāvjiem vai caurulēm un tālāk to izmantojot vannām, baseiniem, siltumapgādē, lauksaimniecībā, rūpniecībā, zivsaimniecībā u. c.

Ģeotermālās enerģijas izmantošanai siltumapgādē ir vairākas priekšrocības: tīrs gaiss, sodrēju un citu daļiņu samazinājums, vietējais resurss, rezultātā daļēji vai pilnībā aizvietojot fosilo kurināmo.

Jelgavas novada Elejas pagasts ietilpst zonā, kur ģeotermālo ūdeņu potenciāls ir viens no lielākajiem Latvijā.

Taču Elejā, kurā dzīvo 2500 iedzīvotāju, nav centralizētās siltumapgādes, esošo dzīvojamo rajonu pēc privatizācijas ar apkuri un karsto ūdeni nodrošina paši patērētāji.

Pašvaldības ēkas – bērnudārzu, skolu, pagasta ēku – ar apkuri nodrošina pašvaldība, siltumapgādei izmantojot koksni.

Eleja kā karstā ūdens bļodas dibens

Ziedonis Caune, Jelgavas novada domes priekšsēdētājs, savu aizrautīgo stāstu papildina ar Elejas ģeotermālo ūdeņu bļodas zīmēšanu.
Foto: Ilmārs Randers

Visvairāk sālspudu ģeotermālās enerģijas ieviešanas un pielietošanas epopejā, šķiet, “apēdis” Jelgavas novada domes priekšsēdētājs Ziedonis Caune:

“Padomju armijai pie Elejas bija liela raķešu bāze, un pie Sesavas no dziļurbumā atrastā ūdens plānoja apsildīt gan armijnieku dzīvojamās mājas Elejā, gan bāzes ēkas Tīsos un arī Jonišķos Lietuvas pusē, kas no Elejas ir tikai 20 km.

Tolaik galvenā problēma laikam bijusi tāda, ka tajā ūdenī piemaisījumu veidā var atrast gandrīz visu Mendeļejeva tabulu. Bet – ar mūsdienu tehnoloģijām šī vairs pat nav problēma, drīzāk ieguvums. Atdalītos metālus un ķīmiju varētu pārdot par lielu naudu.

Pašvaldības uzdevums nav nodarboties ar uzņēmējdarbību, bet mūsu mērķis ir dabūt šo ūdeni virszemē un tad jau piesaistīt investoru, kas izmantošanu organizē tālāk. Atpūtas komplekss, siltumnīcas, zivaudzētavas – iespēju daudz.

Urbumu varētu veikt uz pašvaldības zemes Elejā. Turpat blakus ir arī dzelzceļš un šoseja – infrastruktūrai būtu kur attīstīties.

Interesenti būtu – kaut vai “Latraps”, arī uzņēmējs Jānis Vinters, kam saimniecība ar siltumnīcām divu hektāru platībā atrodas tikai 3 km no potenciālās urbuma vietas.”

Ziedonis Caune domā, ka reģiona attīstības perspektīva ļautu pat ūdens cauruli aizvilkt līdz Jelgavai:

“Saprotams, ka šāda tehnoloģija un enerģijas ieguves veids “traucē” esošajiem piegādātājiem – tā ir būtiska politiska izšķiršanās. Kā aizbildināšanās tiek izmantoti argumenti, ka “vēl nav skaidri izpētīts” vai arī “ūdensvada atvilkšanai traucē daudzie zemes privātīpašumi”.

Patiesībā, ja būtu vēlēšanās, izmantojot nevis rakšanas, bet zemes “caurduršanas” tehnoloģijas, ko tagad praktizē līdz pat 150 metriem no vietas bez kontrolakas rakšanas virszemē, visu var paveikt.”

“Dalībvalstīs, kur ģeotermālos avotus izmanto, ES projekta realizācijai dod līdz pat 90% līdzfinansējumu. Vācijā, Francijā, Itālijā un citur arī šos 10% parasti sedz valdības. Baltijas valstis laikam ir vienīgās, kur šo lietu pagaidām neatbalsta ne ar centu.

Mēs būtu gatavi šos 10% segt arī no sava novada budžeta, ja vien būtu cerība saņemt ES fondu atbalstu, kas līdz šim valstiski mums valdībā ir ticis pilnīgi ignorēts.

To, ka pie mums šo izdevīgo, vietējo resursu neatbalsta, zināja pat Islandē, kur arī esam bijuši pieredzes apmaiņā. Reikjavīka un visa Islande dzīvo no ģeotermālo ūdeņu enerģijas, tur viņi urbj jau 3 km dziļumā, kur ūdens sasniedz 400°, un ārā nāk tīrs tvaiks.

Elejā šādā dziļumā varētu būt 180° – arī tvaiks. Pa taisno turbīnās, un ražo elektrību – būtībā mūžīgais dzinējs,” aizrautīgi stāsta Jelgavas novada domes priekšsēdētājs.

Pēc pētnieku domām, tieši Elejā ir karstā ūdens bļodas dibens. Arī citur Latvijā šis ūdens ir, tikai mazāk un vēsāks. Priekšsēdētājs arī ir noskaidrojis, ka islandiešu firmas dziļumā līdz trim kilometriem ar 99% garantiju noskaidro karsto ūdeņu apjomus, izmantojot skenēšanas metodi.

Pusotru kilometru tagad skenējot tikpat ātri kā pie daktera vēderu, tikai tas maksājot līdz 400 tūkstošiem eiro.

“Zinot, ka par šo jautājumu interesējamies un mēģinām rast investīcijas, pašvaldību uzmeklējuši ir vairāki investori no dažādām valstīm. Visiem nostāja bijusi līdzīga – ja mums ir garantijas par resursu, ja pats liec savu galvu ķīlā, esam gatavi investēt: 20–30 miljonus, cik vajag spēkstacijas vai atpūtas kompleksa izveidei.

Kamēr šīs garantijas nav, viņi stāv un gaida, paši izpētē neiegulda, jo zina, ka par to citās valstīs maksā ES,” skaidro Z. Caune.

“Ar pašvaldības speciālistiem, rādot pētījumus un demonstrējot pierādījumus, esam izstaigājuši visādas ministrijas. Kad ekonomikas ministrs bija Ralfs Nemiro, apgalvoja, ka budžetā it kā esot iezīmēta valsts nauda sešu miljonu apmērā gāzes izpētes programmai.

Tad viņš bija ar mieru pacīnīties, lai no šīs naudas nākamajā gadā pusmiljonu novirzītu Elejas ūdeņu izpētei, un tad jau tālāk naudu varētu meklēt no ES fondiem vai piesaistīt investoru,” par iespējām turpināt projektu stāstīja Jelgavas novada domes priekšsēdētājs.

Pašu zināšanas – no citu pieredzes

“Latvijas Avīze” par šo tēmu aprunājās arī ar 2012. gadā veiktā pētījuma autoriem, ģeotermālo siltumapgādes ekspertu un RTU asociēto profesoru Aldi Greķi: “No vides viedokļa – pie mums šī ir pilnīgi aizmirsta, ilgstoši ignorēta tēma.

Nepilna pusotra kilometra dziļumā Latvijai ir neizmērojams enerģijas resurss. Siltie ūdeņi kembrija slānī sākas jau pie Ķemeriem, kur tiem ir apmēram 30 °C, pie Jelgavas – ap 50 °C, bet tieši Elejā sasniedz lielāko karstumu – ap 60 °C. Eleja ir šīs dabas anomālijas epicentrs, tālāk šis slānis ar siltajiem ūdeņiem iet līdz pat Liepājai un ieplūst atklātajā jūrā.

Urbumi reāli jau sen ir izurbti, temperatūra reāli izmērīta. Ģeoloģiskā daļa ir skaidra un praktiski pamatojama. Lielāka rosība ap šīm lietām bija pirms vairāk nekā desmit gadiem, kad tamlīdzīgiem mērķiem bija pieejami Pasaules Bankas aizdevumi un arī granti.

Lietuvieši tos izmantoja, un tagad Klaipēdu jau daļēji apsilda ar ģeotermālo ūdeni. Pie mums izlēma, ka nevajag. Dobele un Liepāja it kā interesējās, bet beigās palika pie mazuta, kur saskatīja lielāku biznesu.”

Arī pētnieks uzskata – patlaban svarīgākais jautājums ir, kam šo enerģiju patērēs. Būtu liels patērētājs, būtu arī liels biznesa projekts. Jelgava – ideālais variants.

“Tehniski tas viss ir iespējams. Riņķadancis ap naudu iet jau desmitiem gadu. Vācijas pieredze – līdzīgus projektus realizē tieši pašvaldības. Islandē – protams, pašvaldības, arī privātie, kur ir iespējas attīstīt atpūtas un rehabilitācijas centrus.

Latvijas loģiskais ceļš būtu – pašvaldība attīsta tik tālu, ka investors var nākt ar savu ideju un to realizēt. Paši esam apmeklējuši Eiropas kongresus, apskatījuši pieredzi. Zināšanas, kā šo enerģiju iegūt un pielietot, mums ir,” ar savu pieredzi dalījās Aldis Greķis.

Tikai zaļā elektroenerģija – jau pēc pāris gadiem

“Jelgavu un Jelgavas novadu kā pirmo 100% atjaunojamo energoresursu teritoriju Latvijā es pilnīgi reāli redzu jau pārskatāmā nākotnē,” pārliecināts ir Uldis Ameriks, kūdras ieguves un pārstrādes uzņēmuma “Laflora” valdes priekšsēdētājs.

“Laflora” tuvāko gadu laikā sev piederošā izstrādātā kūdras ieguves vietā Jelgavas novadā plāno būvēt līdz šim Latvijā lielāko vēja parku, kas spēs nodrošināt tādu zaļās elektroenerģijas apjomu, kas pielīdzināms 5% no Latvijas kopējā elektroenerģijas patēriņa gadā.

Andris Rāviņš, Jelgavas domes priekšsēdētājs: “Pilsēta noteikti ir ieinteresēta iegūt lētu enerģiju, turklāt no vietējiem un videi draudzīgiem avotiem. Ar nepacietību gaidām, kad Jelgava varētu sākt lietot “Laflora” vēja parkā saražoto elektroenerģiju.

Godīgi sakot, līdz šim par ģeotermālo avotu siltuma izmantošanu apkures sistēmām ir bijis par maz praktiski pielietojamas informācijas. Iedzīvotājiem siltums ir jānodrošina, un pagaidām to darām ar pārbaudītām metodēm.

Taču tagad, kad ES ir pieņemti un izsludināti jauni klimata neitralitātes mērķi, domāju, ka ir pienācis īstais laiks ģeotermālās enerģijas izmantošanas tēmu aktualizēt un arī īstenot, piesaistot ES finansējumu. Jelgava šim solim būtu gatava.”

Uz Saeimas Tautsaimniecības komisiju!

Ralfs Nemiro, bijušais ekonomikas ministrs, tagad Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vadītājs, apstiprināja, ka solīto palīdzību par Elejas ģeotermālo ūdeņu izpēti, protams, atceras, taču sava solījuma izpildi redz citādi:

“Par Elejas iespējām esmu informēts, taču galvenā problēma, manuprāt, joprojām paliek tā, ka pašvaldībai pašai nav šīs enerģijas gala patērētāja. Kolīdz lieta par enerģijas lietotāju un pircēju būtu skaidra, jautājumu par nepieciešamā atbalsta meklēšanu varētu likt uz diskusiju Saeimas komisijā.

Vislabāk, ja šo jautājumu ierosinātu kāds, kurš jau būtu konkrēta projekta attīstītājs. Nepieciešamības gadījumā šāda veida projektiem varētu lemt arī par nacionālo interešu objekta statusa piešķiršanu. Pats personīgi šo ideju atbalstu.”

SAISTĪTIE RAKSTI

Līdzīgās domās ir arī EK pārstāvniecības Latvijā ekonomikas padomnieks Mārtiņš Zemītis: “Eiropas Zaļais kurss ir virziens uz tīru un zaļu enerģijas ražošanu un patērēšanu. Šajā ceļā nav jābaidās pētīt un eksperimentēt ar dažādām tehnoloģijām un risinājumiem.

Termālo enerģiju Eiropā, īpaši Skandināvijā, apsildīšanā un ne tikai izmanto jau sen. Neredzu šķēršļus, kāpēc nepētīt iespējas Latvijā termālo enerģiju izmantot centralizētajā siltumapgādē, ja ģeoloģiskie apstākļi izrādās pamatoti un pateicīgi.”

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LL
LETA, LA.lv
Ziņas
Izplata sarkano – augstākā līmeņa brīdinājumu par ekstremālu karstumu Latvijā 13
15 stundas
LA
LA.LV
Kokteilis
Vari atslābināties – šodien tevi apskaudīs par daudz ko! Horoskopi 20.junijam
9 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Šajā situācijā nedrīkst šķirot cilvēkus. Advokāts atgādina par vakcinācijas bardaku 56
10 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Ventspils rajonā vilks pusdienās notiesā veselu suni: pāri paliek tikai ķepas un galva 99
1 diena
JL
Jānis Lūsis
Ziņas
Lasītājs: Viņi ir kā bumba ar laika degli! Apsveicama to cilvēku rīcība, kas paziņojuši, ka mājā nevakcinētos nelaidīs 366
1 diena
Lasīt citas ziņas
LA
LA.LV
Ziņas
Šajā situācijā nedrīkst šķirot cilvēkus. Advokāts atgādina par vakcinācijas bardaku 56
10 stundas
LL
LETA, LA.lv
Ziņas
Izplata sarkano – augstākā līmeņa brīdinājumu par ekstremālu karstumu Latvijā 13
15 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Šodien aizsaulē devies izcilais ķirurgs Viktors Kalnbērzs 12
12 stundas
LA
LA.LV
Veselam
Slimnīcas vadītājs par to, vai slimnīcā nokļūst arī vakcinēti Covid-19 pacienti 86
20 stundas
AB
Anita Bormane
Ziņas
Par Eiropas kultūras galvaspilsētas statusu sacentīsies deviņas pilsētas
06:35
OZ
Olafs Zvejnieks
Ziņas
Tikko augstskolā iestājies students saņem akceptu elektrostacijas būvniecībai. Kā viņam tas izdevās?
06:03
LA
LA.LV
Ziņas
Meklē bezvēsts pazudušo Annu, kura nav redzēta jau kopš jūnija sākuma 1
22:30
LA
LA.LV
Ziņas
FOTO. Zāļu dienu un Jāņu ielīgošana Brīvdabas muzejā
8 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Mani kaitina, ka to sauc par lielāko cilvēktiesību notikumu.” Politiķe par praida rīkošanu Rīgā 163
18 stundas
LE
LETA
Ziņas
Vācijas izlase piespiež portugāļus daudz aizsargāties un izcīna pirmo uzvaru Eiropas čempionātā
9 stundas
JL
Juris Lorencs
Ziņas
Juris Lorencs: Rekordliels nelegālo migrantu skaits Lietuvā, ir aizdomas, ka to organizē Lukašenko režīms
16 stundas
LE
LETA
Veselam
Atklāti 84 jauni Covid-19 gadījumi. Kāds šobrīd ir saslimstības kumulatīvais rādītājs? 16
19 stundas
LE
LETA
Ziņas
Rīgā no Covid-19 miris krievu valodā rakstošais rakstnieks Slava Se 6
17 stundas
AK
Aija Kaukule
Ziņas
“Ja nebūtu teātra, es simts procenti dzīvē būtu aizgājis pa pieskari!” Saruna ar aktieri Lauri Dzelzīti 20
22 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Meklē bezvēsts pazudušo Annu, kura nav redzēta jau kopš jūnija sākuma 1
8 stundas
LE
LETA
Ziņas
Rīgā sāks laistīt pilsētas centra ielas 8
14 stundas
LE
LETA
Ziņas
IeVP skaidro, vai Ādamsons saņem veselības stāvoklim atbilstošu aprūpi 22
19 stundas
LE
LETA
Ziņas
Policija aptur autovadītāju, kurš steidzas uz Liepāju ar ātrumu 169 kilometri stundā 2
17 stundas
"V
"Mājas Viesis"
Kokteilis
“Reiz es biju grāvējfilmu zvaigzne, bet tagad bērni man iesaka uzmanīties uz batuta.” Andželīna Džolija gadus neskaita
14 stundas
Inita Šteinberga
Praktiski
Negaidīti novīta ķirsis. Vai labāk būtu ārstēt vai zāģēt nost?
18 stundas
IA
Ieva Alberte
Veselam
Pumpas var ārstēt attālināti! Pandēmijas laikā radīta lietotne, kas ārste pēc bildes 13
1 diena
OZ
Olafs Zvejnieks
Ziņas
Olafs Zvejnieks: Divas trešdaļas sabiedrības no 10% nākotnes pensijas var atvadīties jau tagad 68
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
Ventspils rajonā vilks pusdienās notiesā veselu suni: pāri paliek tikai ķepas un galva 99
1 diena
JL
Jānis Lūsis
Ziņas
Lasītājs: Viņi ir kā bumba ar laika degli! Apsveicama to cilvēku rīcība, kas paziņojuši, ka mājā nevakcinētos nelaidīs 366
1 diena
AK
Aiva Kalve
Praktiski
vislabāk apēst dārzeņus: izcili svaigu kabaču salāti tūlītējai ēšanai
1 diena
ML
Māra Libeka
Veselam
“Pārslimoju kovidu, pēc vakcinēšanās zaudēju samaņu un slimnīcā ārstējos ar tādiem pašiem “bēdu brāļiem”!” Vainīgs vīruss vai pote? 263
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Princis Harijs radījis pamatīgas galvassāpes britu karaļnama darbiniekiem: kā “izlavierēt” starp oficiālām prasībām un izpildīt viņa vēlēšanos? 16
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Madara Kiviča pirmo reizi publiski iepazīstina ar savu jauno draugu 15
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
Burkovskis: Ieraugot šādu virsrakstu, uzreiz to ir jādala ar divi 20
2 dienas
PR
Praktiski.lv
Praktiski
Izcila garša! Aukstā jogurta zupa ar gurķiem un zaļumiem 10
2 dienas
LK
Linda Krāģe
Kokteilis
Tiec skaidrībā ar sevi, neliec citiem minēt, ko patiesībā vēlies! Horoskopi no 21. līdz 27. jūnijam
19 stundas