Ģeotermālā zona Islandē. Elejā tā ir pusotra kilometra dziļumā.
Ģeotermālā zona Islandē. Elejā tā ir pusotra kilometra dziļumā.
Foto: NJAJ/SHUTTERSTOCK

Latvijas zemes dzīlēs mierīgi plūst enerģētiska bagātība. Kāpēc neviens nesteidz to izmantot? 12

Saistībā ar ES Zaļo kursu aktualitāti atkal varētu gūt kāds piemirsts fakts par enerģētisko bagātību, kas zemes dzīlēs pagaidām mierīgi plūst apmēram pusotra kilometra dziļumā ar epicentru Elejas ciema robežās.

LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. “Cilvēki jau sāks mirt uz trepēm, ko tad darīs?”: mediķi un zinātnieki ceļ trauksmi – “lokdauns” jāievieš nekavējoties 69
7 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Vai patiešām banānus? Noskaidrots, pēc kā garajās rindās “Lidl” veikalos Latvijā stāvējuši pircēji 74
19 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
“Spridzeklis kultūras namā, jāevakuējas!”: Ivo Fomina koncerts Tukumā noslēdzas neplānoti. Aizdomas par apzinātu kaitniecību 30
15 stundas
Lasīt citas ziņas

Tā kā pasakām parasti ir laimīgas beigas, tad arī šī fakta atstāstu bez kādas ironijas gribētos iesākt ar tik cerīgajiem pasaku vārdiem: reiz, sensenos laikos, meklējot naftu visā plašajā padomjzemes teritorijā, ģeodēzisti vietējo, Latvijas speciālistu vadībā Zemgalē veikuši vairākus dziļurbumus.

Naftu viņi neatrada, taču gluži bez rezultātiem urbšana arī nepalika, jo no kāda urbuma vairāk nekā kilometru dziļumā tagadējā Sesavas pagasta teritorijā sācis plūst karsts ūdens…

CITI ŠOBRĪD LASA

Un tad? Tad sekoja daudz un dažādu notikumu ķēde, ieskaitot sociāli ekonomisko iekārtu maiņu, jaunus, cerīgus projektus un plānus, kurus, neskatoties uz tiešām reāliem pētījumiem, nevis pasakām, pagaidām tā arī nav izdevies īstenot.

Pēdējais, plašākais un nopietnākais pētījums “Ģeotermālās enerģijas izmantošana Elejas pagastā, Jelgavas novadā” veikts 2012. gadā.

Īsa pamācība izmantošanā

Neiedziļinoties plašā pētījuma ģeodēzijas un termālo ūdeņu iegūšanas metožu zinībās, īsi aplūkosim vispārējo informāciju par to izmantošanu. Ģeotermālo enerģiju pasaulē izmanto dažādiem nolūkiem, ieskaitot siltumenerģijas un arī elektroenerģijas ražošanai.

Pēc savas būtības ģeotermālās enerģijas izmantošana ir ļoti vienkārša, iegūstot karsto ūdeni no dabas avotu plūsmām pa kanāliem, grāvjiem vai caurulēm un tālāk to izmantojot vannām, baseiniem, siltumapgādē, lauksaimniecībā, rūpniecībā, zivsaimniecībā u. c.

Ģeotermālās enerģijas izmantošanai siltumapgādē ir vairākas priekšrocības: tīrs gaiss, sodrēju un citu daļiņu samazinājums, vietējais resurss, rezultātā daļēji vai pilnībā aizvietojot fosilo kurināmo.

Jelgavas novada Elejas pagasts ietilpst zonā, kur ģeotermālo ūdeņu potenciāls ir viens no lielākajiem Latvijā.

Taču Elejā, kurā dzīvo 2500 iedzīvotāju, nav centralizētās siltumapgādes, esošo dzīvojamo rajonu pēc privatizācijas ar apkuri un karsto ūdeni nodrošina paši patērētāji.

Pašvaldības ēkas – bērnudārzu, skolu, pagasta ēku – ar apkuri nodrošina pašvaldība, siltumapgādei izmantojot koksni.

Eleja kā karstā ūdens bļodas dibens

Ziedonis Caune, Jelgavas novada domes priekšsēdētājs, savu aizrautīgo stāstu papildina ar Elejas ģeotermālo ūdeņu bļodas zīmēšanu.
Foto: Ilmārs Randers

Visvairāk sālspudu ģeotermālās enerģijas ieviešanas un pielietošanas epopejā, šķiet, “apēdis” Jelgavas novada domes priekšsēdētājs Ziedonis Caune:

“Padomju armijai pie Elejas bija liela raķešu bāze, un pie Sesavas no dziļurbumā atrastā ūdens plānoja apsildīt gan armijnieku dzīvojamās mājas Elejā, gan bāzes ēkas Tīsos un arī Jonišķos Lietuvas pusē, kas no Elejas ir tikai 20 km.

Tolaik galvenā problēma laikam bijusi tāda, ka tajā ūdenī piemaisījumu veidā var atrast gandrīz visu Mendeļejeva tabulu. Bet – ar mūsdienu tehnoloģijām šī vairs pat nav problēma, drīzāk ieguvums. Atdalītos metālus un ķīmiju varētu pārdot par lielu naudu.

Pašvaldības uzdevums nav nodarboties ar uzņēmējdarbību, bet mūsu mērķis ir dabūt šo ūdeni virszemē un tad jau piesaistīt investoru, kas izmantošanu organizē tālāk. Atpūtas komplekss, siltumnīcas, zivaudzētavas – iespēju daudz.

Urbumu varētu veikt uz pašvaldības zemes Elejā. Turpat blakus ir arī dzelzceļš un šoseja – infrastruktūrai būtu kur attīstīties.

Interesenti būtu – kaut vai “Latraps”, arī uzņēmējs Jānis Vinters, kam saimniecība ar siltumnīcām divu hektāru platībā atrodas tikai 3 km no potenciālās urbuma vietas.”

Ziedonis Caune domā, ka reģiona attīstības perspektīva ļautu pat ūdens cauruli aizvilkt līdz Jelgavai:

“Saprotams, ka šāda tehnoloģija un enerģijas ieguves veids “traucē” esošajiem piegādātājiem – tā ir būtiska politiska izšķiršanās. Kā aizbildināšanās tiek izmantoti argumenti, ka “vēl nav skaidri izpētīts” vai arī “ūdensvada atvilkšanai traucē daudzie zemes privātīpašumi”.

Patiesībā, ja būtu vēlēšanās, izmantojot nevis rakšanas, bet zemes “caurduršanas” tehnoloģijas, ko tagad praktizē līdz pat 150 metriem no vietas bez kontrolakas rakšanas virszemē, visu var paveikt.”

“Dalībvalstīs, kur ģeotermālos avotus izmanto, ES projekta realizācijai dod līdz pat 90% līdzfinansējumu. Vācijā, Francijā, Itālijā un citur arī šos 10% parasti sedz valdības. Baltijas valstis laikam ir vienīgās, kur šo lietu pagaidām neatbalsta ne ar centu.

Mēs būtu gatavi šos 10% segt arī no sava novada budžeta, ja vien būtu cerība saņemt ES fondu atbalstu, kas līdz šim valstiski mums valdībā ir ticis pilnīgi ignorēts.

To, ka pie mums šo izdevīgo, vietējo resursu neatbalsta, zināja pat Islandē, kur arī esam bijuši pieredzes apmaiņā. Reikjavīka un visa Islande dzīvo no ģeotermālo ūdeņu enerģijas, tur viņi urbj jau 3 km dziļumā, kur ūdens sasniedz 400°, un ārā nāk tīrs tvaiks.

Elejā šādā dziļumā varētu būt 180° – arī tvaiks. Pa taisno turbīnās, un ražo elektrību – būtībā mūžīgais dzinējs,” aizrautīgi stāsta Jelgavas novada domes priekšsēdētājs.

Pēc pētnieku domām, tieši Elejā ir karstā ūdens bļodas dibens. Arī citur Latvijā šis ūdens ir, tikai mazāk un vēsāks. Priekšsēdētājs arī ir noskaidrojis, ka islandiešu firmas dziļumā līdz trim kilometriem ar 99% garantiju noskaidro karsto ūdeņu apjomus, izmantojot skenēšanas metodi.

Pusotru kilometru tagad skenējot tikpat ātri kā pie daktera vēderu, tikai tas maksājot līdz 400 tūkstošiem eiro.

“Zinot, ka par šo jautājumu interesējamies un mēģinām rast investīcijas, pašvaldību uzmeklējuši ir vairāki investori no dažādām valstīm. Visiem nostāja bijusi līdzīga – ja mums ir garantijas par resursu, ja pats liec savu galvu ķīlā, esam gatavi investēt: 20–30 miljonus, cik vajag spēkstacijas vai atpūtas kompleksa izveidei.

Kamēr šīs garantijas nav, viņi stāv un gaida, paši izpētē neiegulda, jo zina, ka par to citās valstīs maksā ES,” skaidro Z. Caune.

“Ar pašvaldības speciālistiem, rādot pētījumus un demonstrējot pierādījumus, esam izstaigājuši visādas ministrijas. Kad ekonomikas ministrs bija Ralfs Nemiro, apgalvoja, ka budžetā it kā esot iezīmēta valsts nauda sešu miljonu apmērā gāzes izpētes programmai.

Tad viņš bija ar mieru pacīnīties, lai no šīs naudas nākamajā gadā pusmiljonu novirzītu Elejas ūdeņu izpētei, un tad jau tālāk naudu varētu meklēt no ES fondiem vai piesaistīt investoru,” par iespējām turpināt projektu stāstīja Jelgavas novada domes priekšsēdētājs.

Pašu zināšanas – no citu pieredzes

“Latvijas Avīze” par šo tēmu aprunājās arī ar 2012. gadā veiktā pētījuma autoriem, ģeotermālo siltumapgādes ekspertu un RTU asociēto profesoru Aldi Greķi: “No vides viedokļa – pie mums šī ir pilnīgi aizmirsta, ilgstoši ignorēta tēma.

Nepilna pusotra kilometra dziļumā Latvijai ir neizmērojams enerģijas resurss. Siltie ūdeņi kembrija slānī sākas jau pie Ķemeriem, kur tiem ir apmēram 30 °C, pie Jelgavas – ap 50 °C, bet tieši Elejā sasniedz lielāko karstumu – ap 60 °C. Eleja ir šīs dabas anomālijas epicentrs, tālāk šis slānis ar siltajiem ūdeņiem iet līdz pat Liepājai un ieplūst atklātajā jūrā.

Urbumi reāli jau sen ir izurbti, temperatūra reāli izmērīta. Ģeoloģiskā daļa ir skaidra un praktiski pamatojama. Lielāka rosība ap šīm lietām bija pirms vairāk nekā desmit gadiem, kad tamlīdzīgiem mērķiem bija pieejami Pasaules Bankas aizdevumi un arī granti.

Lietuvieši tos izmantoja, un tagad Klaipēdu jau daļēji apsilda ar ģeotermālo ūdeni. Pie mums izlēma, ka nevajag. Dobele un Liepāja it kā interesējās, bet beigās palika pie mazuta, kur saskatīja lielāku biznesu.”

Arī pētnieks uzskata – patlaban svarīgākais jautājums ir, kam šo enerģiju patērēs. Būtu liels patērētājs, būtu arī liels biznesa projekts. Jelgava – ideālais variants.

“Tehniski tas viss ir iespējams. Riņķadancis ap naudu iet jau desmitiem gadu. Vācijas pieredze – līdzīgus projektus realizē tieši pašvaldības. Islandē – protams, pašvaldības, arī privātie, kur ir iespējas attīstīt atpūtas un rehabilitācijas centrus.

Latvijas loģiskais ceļš būtu – pašvaldība attīsta tik tālu, ka investors var nākt ar savu ideju un to realizēt. Paši esam apmeklējuši Eiropas kongresus, apskatījuši pieredzi. Zināšanas, kā šo enerģiju iegūt un pielietot, mums ir,” ar savu pieredzi dalījās Aldis Greķis.

Tikai zaļā elektroenerģija – jau pēc pāris gadiem

“Jelgavu un Jelgavas novadu kā pirmo 100% atjaunojamo energoresursu teritoriju Latvijā es pilnīgi reāli redzu jau pārskatāmā nākotnē,” pārliecināts ir Uldis Ameriks, kūdras ieguves un pārstrādes uzņēmuma “Laflora” valdes priekšsēdētājs.

“Laflora” tuvāko gadu laikā sev piederošā izstrādātā kūdras ieguves vietā Jelgavas novadā plāno būvēt līdz šim Latvijā lielāko vēja parku, kas spēs nodrošināt tādu zaļās elektroenerģijas apjomu, kas pielīdzināms 5% no Latvijas kopējā elektroenerģijas patēriņa gadā.

Andris Rāviņš, Jelgavas domes priekšsēdētājs: “Pilsēta noteikti ir ieinteresēta iegūt lētu enerģiju, turklāt no vietējiem un videi draudzīgiem avotiem. Ar nepacietību gaidām, kad Jelgava varētu sākt lietot “Laflora” vēja parkā saražoto elektroenerģiju.

Godīgi sakot, līdz šim par ģeotermālo avotu siltuma izmantošanu apkures sistēmām ir bijis par maz praktiski pielietojamas informācijas. Iedzīvotājiem siltums ir jānodrošina, un pagaidām to darām ar pārbaudītām metodēm.

Taču tagad, kad ES ir pieņemti un izsludināti jauni klimata neitralitātes mērķi, domāju, ka ir pienācis īstais laiks ģeotermālās enerģijas izmantošanas tēmu aktualizēt un arī īstenot, piesaistot ES finansējumu. Jelgava šim solim būtu gatava.”

Uz Saeimas Tautsaimniecības komisiju!

Ralfs Nemiro, bijušais ekonomikas ministrs, tagad Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vadītājs, apstiprināja, ka solīto palīdzību par Elejas ģeotermālo ūdeņu izpēti, protams, atceras, taču sava solījuma izpildi redz citādi:

“Par Elejas iespējām esmu informēts, taču galvenā problēma, manuprāt, joprojām paliek tā, ka pašvaldībai pašai nav šīs enerģijas gala patērētāja. Kolīdz lieta par enerģijas lietotāju un pircēju būtu skaidra, jautājumu par nepieciešamā atbalsta meklēšanu varētu likt uz diskusiju Saeimas komisijā.

Vislabāk, ja šo jautājumu ierosinātu kāds, kurš jau būtu konkrēta projekta attīstītājs. Nepieciešamības gadījumā šāda veida projektiem varētu lemt arī par nacionālo interešu objekta statusa piešķiršanu. Pats personīgi šo ideju atbalstu.”

SAISTĪTIE RAKSTI

Līdzīgās domās ir arī EK pārstāvniecības Latvijā ekonomikas padomnieks Mārtiņš Zemītis: “Eiropas Zaļais kurss ir virziens uz tīru un zaļu enerģijas ražošanu un patērēšanu. Šajā ceļā nav jābaidās pētīt un eksperimentēt ar dažādām tehnoloģijām un risinājumiem.

Termālo enerģiju Eiropā, īpaši Skandināvijā, apsildīšanā un ne tikai izmanto jau sen. Neredzu šķēršļus, kāpēc nepētīt iespējas Latvijā termālo enerģiju izmantot centralizētajā siltumapgādē, ja ģeoloģiskie apstākļi izrādās pamatoti un pateicīgi.”

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. “Cilvēki jau sāks mirt uz trepēm, ko tad darīs?”: mediķi un zinātnieki ceļ trauksmi – “lokdauns” jāievieš nekavējoties 69
6 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Vai patiešām banānus? Noskaidrots, pēc kā garajās rindās “Lidl” veikalos Latvijā stāvējuši pircēji 74
18 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
“Spridzeklis kultūras namā, jāevakuējas!”: Ivo Fomina koncerts Tukumā noslēdzas neplānoti. Aizdomas par apzinātu kaitniecību 30
15 stundas
LK
Linda Krāģe
Kokteilis
Gaidāma diezgan nemierīga nedēļa. Horoskopi no 18. līdz 24. oktobrim
15 stundas
OZ
Olafs Zvejnieks
Ziņas
“Latvenergo” finanšu direktors Guntars Baļčūns: “Latvijas patērētajiem šobrīd ir izdevīgāk veļu mazgāt brīvdienās un naktīs”
Intervija 10 stundas
Lasīt citas ziņas
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Speciālists skaidro, kāpēc šobrīd tik strauji pieaug gāzes un elektrības cenas. Cik ļoti tās vēl kāps? 26
4 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. “Cilvēki jau sāks mirt uz trepēm, ko tad darīs?”: mediķi un zinātnieki ceļ trauksmi – “lokdauns” jāievieš nekavējoties 69
6 stundas
OZ
Olafs Zvejnieks
Ziņas
“Latvenergo” finanšu direktors Guntars Baļčūns: “Latvijas patērētajiem šobrīd ir izdevīgāk veļu mazgāt brīvdienās un naktīs”
Intervija 10 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
“Spridzeklis kultūras namā, jāevakuējas!”: Ivo Fomina koncerts Tukumā noslēdzas neplānoti. Aizdomas par apzinātu kaitniecību 30
15 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Speciālists skaidro, kāpēc šobrīd tik strauji pieaug gāzes un elektrības cenas. Cik ļoti tās vēl kāps? 26
22:14
AJ
Anita Jaunbelzere
Laukos
Gatis Apsītis-Ozoliņš: “Kāpēc baļķiem cenas kāpušas?”
21:22
LA
Latvijas Avīze
Ziņas
Pāvels Širovs: “Pēc neoficiālām ziņām, Krievijas armijā pastāvīgā gatavībā ir vairāk nekā 130 bataljona taktisko kaujas grupu”
21:12
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. “Ir tiešām cilvēki, kas profesionāli pelna ar to naudu”: kā tiek “ražota” dezinformācija par Covid-19 156
14 stundas
LE
LETA
Ziņas
“Covid-19 dati uzrāda attīstības tendences, kuras ir sliktākas nekā tika prognozēts”: Kariņš pirmdien sasaucis steidzamu sēdi 74
8 stundas
LA
Latvijas Avīze
Ziņas
Pāvels Širovs: “Pēc neoficiālām ziņām, Krievijas armijā pastāvīgā gatavībā ir vairāk nekā 130 bataljona taktisko kaujas grupu”
5 stundas
LE
LETA
Kokteilis
FOTO. Nelietoja respiratorus, drūzmējās: policija sāk izvērtēt “Mesa” koncertā notikušos iespējamos pārkāpumus 46
12 stundas
LA
LA.LV
Stāsti
Latvijas Paralimpiskās komitejas prezidente Daiga Dadzīte: “Jā, es “iebliezu” to poti!… Biju “antivakseru” statusā” 76
16 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Vai patiešām banānus? Noskaidrots, pēc kā garajās rindās “Lidl” veikalos Latvijā stāvējuši pircēji 74
18 stundas
LB
Laura Blumberga
Praktiski
Pašiem savs “citplanētietis”: trausls, bet plēsējs – ūdens iemītnieks aksolotls
14 stundas
AJ
Atis Jansons
Ziņas
Elektroauto par 6000 eiro? “Citroën” sola, ka tā būs realitāte 14
18 stundas
LE
LETA
Ziņas
FOTO. Mairis Briedis pēc uzvaras: “Tas ir tas, kāpēc es to daru, jo kaut kādā veidā tas ir veids kā apvienot valsti” 11
17 stundas
LE
LETA
Ziņas
Ornitologi satraukušies: Eiropā uz izmiršanas robežas vairākas putnu sugas – jūras un plēsīgie putni, pīles, bridējputni 17
17 stundas
LE
LETA
Ziņas
Nākošās nedēļas pirmās prognozes: rudens klāt. Ne visiem tas patiks!
17 stundas
OZ
Olafs Zvejnieks
Ziņas
Olafs Zvejnieks: “Polija uzbrukusi visai Eiropas Savienībai, paziņojis Francijas Ārlietu ministrijas pārstāvis”
18 stundas
EL
Egils Līcītis
Stāsti
Politiķis Mārtiņš Kossovičs: “Kāpēc nevaram jau tagad atklāti pateikt pilsētniekiem – lūdzu, nepērciet mašīnas ar lieliem dīzeļiem!” 56
Intervija 1 diena
OZ
Olafs Zvejnieks
Ziņas
“Pašreizējā gāzes cena ir apmēram piecreiz lielāka nekā pirms gada”: Olafs Zvejnieks prognozē, kas notiks tuvākajā nākotnē
17 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
“Viņš ir vecs vecis, nav simpātisks!”: Olga Kambala TV šovā paziņo, ka aktieris Lauris Dzelzītis “nepiestāv” viņas draudzenei 101
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
“Arī veikalā kasierei tagad jābūt vakcinētai. Uz kurieni tu iesi?” Kreituse par pedagogiem, kuri draud pamest darbu 183
2 dienas
RO
Regīna Olševska
Veselam
Katru gadu aptuveni 1200 sievietēm Latvijā diagnosticē krūts vēzi, bet skrīningu veic tikai katra trešā paciente
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
vārds ietekmē tavu dzīvi: šīs dienas gaviļnieki – Gaitis, Gaits un Karīna 1
15 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. “Domāju, ka Žannai patika taisīt šovu!”: stiliste Dubska restorānā aizrijas ar asaku un sarīko tur pamatīgu drāmu 27
1 diena
LE
LETA
Ziņas
FOTO. Mairis Briedis trešajā raundā “nokautē” vācieti Arturu Mannu un gūst uzvaru 25
1 diena
ML
Māra Lapsa
Praktiski
Saimnieces recepte: kā pareizi skābēt kāpostus, lai tie vienmēr izdotos izcili 6
3 dienas
LK
Linda Krāģe
Kokteilis
Gaidāma diezgan nemierīga nedēļa. Horoskopi no 18. līdz 24. oktobrim
15 stundas
GK
Guna Kārkliņa
Kokteilis
Pamazām kļūs vieglāk? Astroloģe prognozē, kas mūs sagaida no 15. oktobra līdz 10.decembrim 12
3 dienas
LA
LA.LV
Kokteilis
Šonedēļ nevajadzētu izvirzīt pārāk lielus mērķus! Horoskopi no 18. līdz 24.oktobrim
1 diena