Kur noteikti neatradīsies pirmie “Latvenergo” vēja parki? Atklāj kompānijas padomes loceklis 0
Energokoncerns AS “Latvenergo” plāno tuvāko trīs gadu laikā izveidot vēja parku pilotprojektus, intervijā aģentūrai LETA pastāstīja “Latvenergo” padomes loceklis Mārtiņš Bičevskis.
Viņš atzīmēja, ka koncerna efektivitātes un attīstības programma paredz ne tikai izdevumu samazināšanu, bet arī jaunus attīstības virzienus.
“Lai runātu par attīstību, jāsaprot pašreizējā tirgus situācija – katru gadu mājsaimniecības un uzņēmumi Latvijā kļūst energoefektīvāki. Lietojam arvien energoefektīvākas iekārtas, tērējam mazāk siltumam utt.”
“Lai gan lietojam vairāk iekārtu, tās kļūst efektīvākas. Tātad kopējais energopatēriņš mazinās. Attiecīgi mums ir jādomā, ar kādiem ieņēmumiem mēs kompensēsim kritumu,” sacīja Bičevskis.
Viens no “Latvenergo” iecerētajiem attīstības virzieniem ir vēja enerģijas ieguve.
“Zinām, ka Eiropa vairāk vai mazāk noteiktos reģionos jau spēj sasniegt tādu vēja ražošanas efektivitāti, ka vairs nevajag valsts atbalstu. Latvijā nav tik stipra vēja, bet skaidrs, ka šīs iekārtas kļūs arvien efektīvākas un mums ir jābūt tam gataviem.”
“Jau šobrīd veidojam pilotprojektu, kam sekos lielie vēja parki. Mēs attīstīsim vēja elektroenerģijas ražošanu. Esam pārliecināti, ka tirgus un tehnoloģijas būs tam gatavas, lai tas izdotos efektīvi,” teica “Latvenergo” padomes loceklis.
Pagaidām viņš nevēlējās atklāt, kurā vietā pilotprojekti varētu tikt īstenoti.
“Mēs strādājam vairākos virzienos. Ir skaidrs, ka pirmā projekta kārta noteikti būs iekšzemē, jo “offshore” jeb ne sauszemes vēja parki ir krietni dārgāki. Tā jau būs nākamā stadija – pētīt, vai un kā to attīstīt ne uz sauszemes,” norādīja Bičevskis.
Vienlaikus viņš atklāja, ka pēc pilotprojektu sekmju izvērtēšanas jau ap 2025.gadu koncerns varētu sākt domāt par lielāku vēja parku izveidi.
“Mūsu redzējums ir, ka trīs gadu periodā noteikti ir jābūt pirmajiem pilotparkiem. Zināšanas un pieredze, ko iegūsim, ļaus mums provizoriski ap 2025.gadu domāt par nozīmīgākiem parkiem, kurus varēsim veidot bez valsts atbalsta.”
“Tas mums ir svarīgs akcents, jo par valsts naudu kaut ko darīt visi ir gudri,” atzīmēja “Latvenergo” padomes loceklis.
Optimistiska scenārija gadījumā koncerns iecerējis līdz 2030.gadam panākt vēja parkos saražotās elektroenerģijas apmēru līdz 0,5 teravatstundām (TWh) gadā.
Jau vēstīts, ka “Latvenergo” koncerns pērn strādāja ar 878,008 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 5,1% mazāk nekā 2017.gadā, bet koncerna peļņa saruka 4,2 reizes un bija 75,955 miljoni eiro.
Savukārt “Latvenergo” koncerna mātesuzņēmuma auditētais apgrozījums pagājušajā gadā bija 435,199 miljoni eiro, kas ir par 12,7% mazāk nekā 2017.gadā, bet kompānijas peļņa pieauga par 41% un bija 212,733 miljoni eiro.
Visas “Latvenergo” akcijas pieder valstij, un to turētāja ir Ekonomikas ministrija, kuras intereses akcionāru sapulcē pārstāv Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs vai viņa pilnvarota persona.
“Latvenergo” nodarbojas ar elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanu un tirdzniecību, dabasgāzes tirdzniecību, elektroenerģijas sadales pakalpojuma nodrošināšanu un pārvades aktīvu nomu. “Latvenergo” obligācijas kotē biržas “Nasdaq Riga” parāda vērtspapīru sarakstā.
