Ilustratīvs attēls
Ilustratīvs attēls
Foto: Ieva Lūka/LETA

Kuri bija 2021. gada lielākie slaucamo govju ganāmpulki? 0

Uldis Graudiņš, “Agro Tops”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Notriektā tautumeita 6
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 30
Mistika: pie Ukrainas robežas atvēries milzīgs krāteris, ko dēvē par “portālu uz pazemes pasauli” 32
Lasīt citas ziņas

Latvijā lielākie ganāmpulki kļūst aizvien lielāki, tajos slauc vairāk piena, bet vienlaikus samazinās kopējais ganāmpulku un slaucamo govju skaits.

2021. gada 50 lielāko piena govju ganāmpulku sarakstā ir četri jaunpienācēji: Saukas pagasta ZS Lejas Palsāni, Kokneses pagasta SIA Jaunholandes piens, Veselavas pagasta ZS Caunītes un Brunavas pagasta ZS Krišjāņi. Topā visaugstāk, 27. vietā, uzkāpusi Saukas pagasta ZS Lejas Palsāni, kas laika posmā no 2019./2020. pārraudzības gada beigām līdz šā gada 1. janvārim ganāmpulku palielināja no 220 līdz 468 slaucamajām govīm. Saimniece Diāna Broka teic, ka uzbūvēta jauna dzīvnieku novietne un uzstādīti astoņi slaukšanas roboti.

CITI ŠOBRĪD LASA

Vislielākais piena govju ganāmpulks aizvien ir AS Agrofirma Tērvete, kur govju daudzums samazinājās par 252 dzīvniekiem. Pilveru ģimenei piederošā AS Ziedi JP pērn palielināja ganāmpulku par 715 govīm, kas uzņēmumam topā ļāva pacelties no trešās uz otro vietu.

Savukārt SIA Lādes piens slaucamo govju skaits minētajā laika periodā samazinājās par 68 dzīvniekiem, kas saimniecībai lika pārvietoties no otrās uz trešo vietu. Saimnieki Bundulu ģimene pirms vairākiem gadiem ziņoja par ieceri palielināt ganāmpulku līdz 3000 slaucamajām govīm, tomēr šādu tendenci neredzam.

Bebru pagasta ZS Pilslejas ganāmpulkā slaucamo govju daudzums bija par 208 dzīvniekiem lielāks nekā gadu agrāk. Rezultāts – kāpums topā no 5. uz 4. vietu.

Pērn lielāko ganāmpulku pirmajā desmitniekā redzam stabilitāti – vienīgais jaunpienācējs (9. vieta) bija Jāzepam Šņepstam (patiesā labuma guvējs) piederošā AS Agrofirma Turība, kas gadu agrāk ar 634 govju ganāmpulku šajā sarakstā bija 16. vietā. Aizvien turpinās tendence uz lielākiem ganāmpulkiem. Pērn 1000 un vairāk slaucamo govju bija sešos ganāmpulkos, 2019./2020. pārraudzības gadā – četros.

Priecē, ka lielajos ganāmpulkos slauc arī vairāk piena – aizvadītajā pārraudzības gadā pavisam bija 21 ganāmpulks, kur vidējais izslaukums pārsniedza 11 000 kg piena no govs gadā. Gadu agrāk šāds sniegums bija 19 ganāmpulkiem.

Lauksaimniecības datu centra (LDC) sniegtā informācija rāda, ka šāgada sākumā slaucamo govju visvairāk bija Dobeles novadā – 8244 dzīvnieki. Šajā novadā darbojas trīs no topa pirmā desmitnieka saimniecībām. Otrs vislielākais slaucamo govju daudzums ir Preiļu novadā, kur saimnieki slauc 7384 gotiņas. Valmieras novadā ir 7305 slaucamo govju – tas ir trešais lielākais dzīvnieku daudzums kādā novadā. Četrās Latvijas pilsētās vai novados nav nevienas slaucamās gotiņas. Šīs apdzīvotās vietas ir: Daugavpils, Jūrmala, Rēzekne un Ventspils. Galvaspilsētā Rīgā ir reģistrētas divas slaucamās govis.

Reklāma
Reklāma

Laika posmā no 2021. gada 1. janvāra līdz šāgada 1. janvārim slaucamo govju daudzums Latvijā samazinājās par 4836 dzīvniekiem jeb par 3,5%. Savukārt ganāmpulku daudzums krities par 10,6% – no 11 720 līdz 10 475 ganāmpulkiem. Pienu pārdošanai no šā daudzuma pārdod 5352 ganāmpulki. Gadu agrāk to darīja 5643 ganāmpulki jeb par 5,16% ganāmpulkiem vairāk.

Piena govju daudzums 50 lielākajos ganāmpulkos šā gada sākumā bija par aptuveni 1500 dzīvniekiem lielāks nekā pērn un sasniedza 30 491 jeb 23% no kopējo slaucamo govju daudzuma.

LDC arī ziņo, ka 2021. gadā salīdzinājumā ar 2020. gadu svaigpiens iepirkts par aptuveni 32 000 tonnām jeb par 2,8% vairāk. Tātad piena govju ganāmpulki kļūst aizvien ražīgāki.

SAISTĪTIE RAKSTI