Ilustratīvs foto
Ilustratīvs foto
Foto: SHUTTERSTOCK

Kvieši uzskrūvēs pārtikas cenas 0

Sandra Dieziņa, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

FOTO. Pašmāju slavenības ierodas uz Maestro Raimonda Paula koncertu “Dzintaros”
Par ko 80 minūšu telefona sarunā šodien runāja Makrons, Šolcs un Putins?
FOTO. Cilvēki joko par karu Ukrainā – par ko sapņo Ukraina bet par ko Krievija? Apskaties!
Lasīt citas ziņas

 

Ekonomisti lēš – cenu kāpums var sasniegt divciparu skaitli. Straujo cenu kāpumu varētu apturēt kara pārtraukšana Ukrainā.

CITI ŠOBRĪD LASA

 

Satricina tirgus

“Karš Ukrainā ir pamatīgi satricinājis pasaules pārtikas preču tirgus. Krievija un Ukraina kopumā līdz šim piegādāja trešo daļu no starptautiski tirgotajiem kviešiem. Šobrīd Ukrainā normāla saimnieciskā darbība nav iespējama – darbinieki ir iesaukti armijā, degvielas, sēklu un citu materiālu piegāde ir ļoti apgrūtināta.

Drīz būtu jāsākas sējai, bet cerības uz drīzu kara pārtraukšanu ir vājas,” situāciju komentē “Luminor” bankas ekonomists Pēteris Strautiņš. Tāpēc tirgū valda panika un kviešu cena tuvojas 400 eiro par tonnu, kas ir apmēram divas reizes virs pirmspandēmijas “normālās cenas” un arī daudz dārgāk nekā pandēmijas laikā.

Uz citiem produktiem ietekme gan neesot tik izteikta. Ja šāda kviešu cena saglabāsies ilgstoši, paredzams, ka tā radīs milzīgu spriedzi nabadzīgajās valstīs. Strautiņš atgādina, ka tā saucamo arābu pavasari 2011. gadā izraisīja straujš graudu cenu kāpums, tāpēc jau šobrīd var pieļaut, ka šī kara izraisītais nemieru vilnis pār pasauli velsies vēl ilgi un tas var ilgt pat vairākus gadus.

Arī “SEB bankas” makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis prognozē, ka pārtikas cenu kāpums ir neizbēgams, un šobrīd šķiet, ka tas būs ļoti straujš. Augstās enerģijas un minerālmēslojuma cenas padara situāciju vēl sarežģītāku, jo iespēju amortizēt cenu kāpumu garajā ražošanas ķēdē kļūst neiespējami. Turklāt karš Ukrainā šo ietekmi pastiprina vēl vairāk.

Lai nojaustu, kurās grupās kāpums būs vispamanāmākais, atliek aplūkot Ukrainas lauksaimniecības eksporta struktūru un apjomus – saulespuķu eļļa, kukurūza, kvieši un vistas gaļa ir galvenās Ukrainas eksporta grupas. Krievija un Ukraina aizņem ap 25% no visas pasaules kviešu eksporta, tādēļ stress pasaulē strauji pieaug, īpaši Tuvo Austrumu valstīs.

“Augstās enerģijas cenas atsauksies uz Latvijas un pārējo Eiropas valstu lauksaimnieku un pārtikas ražotāju izmaksām, kas padara cenu pieaugumu visaptverošu. Augot cenām vienā preču grupā, pieprasījums pārslēgsies uz citām, radot cenu spiedienu arī tur. Atsevišķās grupās kāpums īslaicīgi var neparādīties vai pat nedaudz kristies, jo preces, kas agrāk devās uz Krieviju un Ukrainu, meklēs jaunus pircējus citviet,” prognozē Gašpuitis.

 

Nevarēs izvairīties

Situāciju var nedaudz glābt, ja karadarbība pieklust līdz sējas laikam un šogad ienākas laba raža. Ja būs nelabvēlīgi laikapstākļi, situācija pasaulē var izvērsties jau kritiska, jo tad valstis var sākt ierobežot eksportu, kā tas bija salīdzinoši vēl nesen un jau atsevišķiem produktiem paspējusi piemērot Krievija.

Noteikti, ka tiks apsvērtas iespējas izmantot valstu stratēģiskos krājumus, kas, vispārināti ņemot, ir pietiekami, lai situāciju normalizētu. Taču tie pa valstīm ir nevienmērīgi sadalīti un katra valsts vadīsies pēc saviem iekšpolitiskiem apsvērumiem. Ņemot vērā vēl kovida ietekmi, daudzās valstīs draud reālas problēmas ar pārtikas pieejamību. Eiropa ir salīdzinoši labvēlīgās pozīcijās, taču no cenu kāpuma izvairīties nespēsim, paredz makroekonomikas eksperts.

“Swedbank” galvenās ekonomistes pienākumu izpildītāja Latvijā Agnese Buceniece norāda uz gaidāmajām izmaiņām: “Krievija un Ukraina ir nozīmīgi lauksaimniecības produktu ražotāji. Abas valstis kopā veido aptuveni 30% no pasaules kviešu un miežu eksporta, gandrīz piektdaļu no kukurūzas eksporta un 80% no saulespuķu eļļas eksporta. Karadarbība Ukrainā, visticamāk, nelabvēlīgi ietekmēs lauku apsēšanu, apstrādi.

Melnās jūras ostu darbība jau šobrīd ir apstājusies un piegādes no Ukrainas ir apturētas. Jau esošās sankcijas Krievijai apgrūtina norēķinu iespējas par lauksaimniecības produktiem un to piegādi. Ierobežotais piedāvājums dzen jau tā augstās pārtikas izejvielu cenas vēl augstāk. Turklāt biržās tiek iecenotas arī bažas par iespējamu jaunu sankciju, tai skaitā atbildes sankciju no Krievijas puses, nelabvēlīgo ietekmi uz pārtikas izejvielu pieejamību.”

Šobrīd, piemēram, kviešu cenas pasaules biržās ir augstākajā līmenī pēdējo 14 gadu laikā un strauji tuvojas savam vēsturiskajam rekordam. Tas nozīmē vienu – viss, kas no kviešiem tiek ražots, piemēram, milti, maize un makaroni, kļūs dārgāki. Graudi tiek izmantoti arī lopbarībā, kas var sadārdzināt arī gaļas cenas.

Vēl pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā bija vērojams kāpums mēslošanas līdzekļu cenās, ko veicināja gan augstās dabasgāzes cenas, gan nelabvēlīgie laikapstākļi, gan iepriekš noteiktās sankcijas Baltkrievijai. Cenas šobrīd aug vēl vairāk, ņemot vērā lielo Krievijas lomu mēslojuma ražošanā un pasaules dabasgāzes eksportā. Krievija ir nozīmīgs barības vielu ražotājs, kas tiek izmantots mēslojuma ražošanā. Turklāt vēl lielāks lēciens gāzes cenās sadārdzina amonjaka ražošanu, ko arī plaši izmanto mēslojuma līdzekļu ražošanā.

Jāņem vērā arī, ka Krievija ir ierobežojusi minerālmēslu eksportu. Augstākas cenas un mazāka mēslojuma pieejamība nozīmē gan to, ka lauksaimniecības produktu audzēšana kļūs dārgāka, gan to, ka mēslojuma līdzekļu trūkuma dēļ pasaulē var mazināties ražu apjoms. Par to jau brīdinājis biedrības “Zemnieku Saeima” valdes loceklis Edgars Putra, norādot, ka nākamajā tirdzniecības sezonā pasaulē var pietrūkt 108,5 miljoni tonnu pārtikas izejvielu, lielākoties kviešu un kukurūzas. Putra aicina pārskatīt ES pašreiz piekopto politiku, lai pārtikas ražošana kļūtu par galveno prioritāti. Tāpat būtu jāatceļ ES zaļināšanas politika un jāveic citas izmaiņas, kas ļautu sabiedrību nodrošināt ar pārtiku.

 

Varam nodrošināt

Šopavasar daudzi lauksaimnieki jau ir nodrošinājuši vismaz lielāko daļu no sezonai nepieciešamā mēslojuma, un tas nozīmē, ka šā brīža situācija vairāk var ietekmēt nākamā gada ražu apjomus un izmaksas.

Eļļu ugunij pielej arī degvielas dārdzība. Jau pašlaik degvielas cenas Latvijā pārsniegušas 1,8 eiro/l, un eksperti prognozē turpmāku pieaugumu. Ņemot vērā dārgākas pārtikas izejvielas, degvielas cenu kāpumu, tālāku elektrības cenu pieaugumu, arī pārtikas produktu ražošana kļūs dārgāka, līdz ar to diemžēl jāgatavojas vēl lielākai un plaši aptverošai pārtikas inflācijai arī Latvijā, secina Agnese Buceniece.

“Neviens nevar pateikt, cik liela būs pārtikas cenu inflācija Latvijā, bet tā gandrīz noteikti būs rakstāma ar divciparu skaitli. Patērētājiem šī situācija būs nepatīkama, bet lauksaimniekiem tas var būt labas peļņas gads, par spīti degvielas un minerālmēslu dārdzībai,” tā “Luminor” bankas ekonomists.

Arī Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Ingūna Gulbe prognozē, ka pārtikas cenas varētu pieaugt un šoreiz nav runa par divciparu skaitli, bet gan reizēm. “Cerēsim, ka pietiks ar divām reizēm,” viņa teica. Cenu kāpums, visticamāk, attieksies uz visām produktu grupām. Taču labā ziņa ir tā, ka Latvija pati sevi var nodrošināt ar pārtiku.

“Ja zemnieki varēs sēt un pļaut, tad būsim paēduši arī rudenī,” tā LTVC vadītāja. Šobrīd nav iespējams jēgpilni nošķirt enerģijas cenu kāpuma, minerālmēslu cenu kāpuma ietekmi, kā arī karadarbības tiešo ietekmi uz Ukrainas lauksaimniecību un transportu – šiem notikumiem visiem ir viens cēlonis – Krievijas uzbrukums Ukrainai, un pārtikas cenu kāpumu var mazināt, tikai karu apturot, piebilst Pēteris Strautiņš.

 

FOTO. Latvijā vēl retums – saimniecība, kur top produkti no aitu piena
Līdz rudenim Rīgas ostā plāno ienākt vairāk nekā simts kruīza kuģu ar teju 100 000 tūristu
Kādi ir jaunie zemnieki? Svarīgi ir turēt savu zemi ciet
Bioloģisko pienu vēl nenovērtē! Viens no lielākajiem iepirkuma kritumiem pēdējo gadu laikā
FOTO. Pašmāju slavenības ierodas uz Maestro Raimonda Paula koncertu “Dzintaros”
Par ko 80 minūšu telefona sarunā šodien runāja Makrons, Šolcs un Putins?
FOTO. Cilvēki joko par karu Ukrainā – par ko sapņo Ukraina bet par ko Krievija? Apskaties!
Mūžībā devies bijušais LNT žurnālists Ivo Goldmanis
Krievijas politiķi vēršas pret Putinu: “Ja nepārtrauks militāro operāciju, bāreņu būs vēl vairāk”
Lasīt citas ziņas
Vai pašreizējā ģeopolitiskā situācija ir likusi veikt pasākumus ražošanas izmaksu mazināšanai?
Augu slimības un kaitēkļi, kas uzbrūk maijā: kā ar tiem cīnīties?
Kuri pērn bija lielākie miežu audzētāji?
Latvijas mežos dominē skandināvi
Augu aizsardzība zaļuma un ražīguma krustugunīs
Kviešu cenai rekordaugsts līmenis
Krievijas politiķi vēršas pret Putinu: “Ja nepārtrauks militāro operāciju, bāreņu būs vēl vairāk”
“Nevis pirkt griķus par pieciem eiro, bet putraimus par 69 centiem?” Pārtikas cenas šogad turpinās augt
Ivars Auziņš par Kariņu: Viņš mēģina būt viens no mums
FOTO. Pašmāju slavenības ierodas uz Maestro Raimonda Paula koncertu “Dzintaros”
FOTO. Cilvēki joko par karu Ukrainā – par ko sapņo Ukraina bet par ko Krievija? Apskaties!
“Ja jūs kādu nogalināt, dabūjat piemaksu” – kāds ir atalgojums militārajos grupējumos?
Ukraina veidos mūsdienīgu bumbu patvertņu sistēmu
Arī svētdien daudzviet Latvijā gaidāms lietus
Krievija apsūdz ASV pērtiķu baku radīšanā laboratorijās Nigērijā
Aptauja: Iedzīvotāju satraukums par Covid-19 izplatību zemākais pēdējo divu gadu laikā
Planētas noslēpumi: Globālā sasilšana nav atcelta! Mitrie tropi virzās uz poliem
FOTO. Latvijā vēl retums – saimniecība, kur top produkti no aitu piena
Planētas noslēpumi: Radīts neievainojams materiāls – nevar ne sagriezt, ne caururbt
Planētas noslēpumi: Starptautiska pētnieku grupa nākusi klajā ar jaunu diagnozi Staļinam
Vai dzīvesvietu drīkst deklarēt jebkur – arī vasarnīcā?
Lasītāja: Agrāk īpašuma nodoklis bija 0,2–0,5%, bet šogad 1,5% – trīs reizes dārgāk. Kāds tam pamatojums?
Planētas noslēpumi: Teju vai neticami! Kā izskatās pasaules diženākie baseini
FOTO. Pašmāju slavenības ierodas uz Maestro Raimonda Paula koncertu “Dzintaros”
23:53
Lietuvā jau izdevies savākt Ukrainai paredzētā “Bayraktar” iegādei vajadzīgos piecus miljonus eiro
23:32
Planētas noslēpumi: Starptautiska pētnieku grupa nākusi klajā ar jaunu diagnozi Staļinam
22:40