LA.LV jautā: Cik reālas iespējas ukraiņiem ir padzīt krievus no Krimas – vai tā būtu puse no uzvaras karā? 169
“Krimā ir trīs galvenās vietas, kur var ieiet šajā pussalā – tas ir Perekopa, Sivaša un caur šo strēli, kas ir rietumos. Krievi rok tur…Brīnums, ka britu izlūki tikai tagad paziņo, ka tur notiek, kā saka, nocietināšanas darbi. Tie jau notika, kad krievi atstāja Hersonu,” tā TV24 raidījumā “Aktuālais par karadarbību Ukrainā” komentēja NBS majors, Zemessardzes štāba virsnieks Jānis Slaidiņš, atbildot uz portāla LA.LV jautājumu, cik reālas iespējas ukraiņiem ir padzīt krievus no Krimas – vai tā būtu puse no uzvaras karā? Jautājums tika uzdots kontekstā ar britu izlūku paziņojumu par to, ka Krievija sāk veidot aizsardzības robežas pie Perekopa zemesšauruma, tādējādi gatavojoties scenārijam, ka Ukrainas spēki mēģinās ieiet okupētajā Krimas pussalā.
“Protams, viņi [krievi – red.] apzinās, kādi draudi var būt Krimai, bet Krima ir nocietināta. Pie izejas ir krieviem trīs aizsardzības līnijas,” tā TV24 raidījumā, demonstrējot Krimas karti, pauda Slaidiņš. “Ar to tiešs iebrukums praktiski līdzinās nullei. Ja mēs paskatāmies vēsturi – 1941. un 1942.gads, kad vācu 11.armiju komandēja Manšteins, viņiem nācās gandrīz gadu ar vājākiem spēkiem, bet bija jābūt milzīgam artilērijas pārsvaram. Vācu spēkiem turklāt vēl nebija tanku, jo viņiem tos īsti nebija kur iestaistīt. Un būtībā visa panākumu atslēga balstījās tikai un vienīgi uz artilērijas iesaisti,” tā zināja teikt NBS majors, spriežot par vēstures notikumiem Krimā. Savukārt krievu “sarkanajai armijai” tolaik bija pārsvars gan cilvēku, gan bruņojuma ziņā. Bija arī Melnās jūras flote.
“Bet veiksmīga operācija – labi plānota, komandieriem iniciatīva un izdevās. Bet šobrīd tiešs trieciens – tas būtu nāves gājiens Ukrainas spēkiem! Tāpēc viņi iepriekš paziņoja, ka galvenais ir dabūt uguns kontroli pār Krimu un darīt visu, lai krievi paši no turienes aizietu projām. Ja ukraiņu spēki izies austrumos pie Azovas jūras – viņi dabūs pilnu uguns kontroli pār šo pussalu! Un nevajadzēs upurēt cilvēkus, lai caur šīm trijām šaurajām vietām mēģinātu ielauzties Krimā,” tā TV24 raidījumā “Aktuālais par karadarbību Ukrainā” sacīja Slaidiņš.
Uz jautājumu, vai krievu kuģi, kas atrodas Melnajā jūrā, nav spējīgi nodrošināt šādu uguns līniju, lai nevarētu ukraiņi ieiet? “Protams, ja sāksies sauszemes operācijas Krimā, tad Melnās jūras flote sniegs nepieciešamo uguns atbalstu. Tāpēc es domāju, līdzinās nullei šāds scenārijs, lai ukraiņi riskētu ar savu karavīru dzīvībām, mēģinot triecienā ielauzties Krimā,” skaidroja NBS majors, Zemessardzes štāba virsnieks Slaidiņš.
Portāls LA.LV jau šo trešdien, 21.jūnijā, vēstīja, ka Krievija sāk veidot aizsardzības robežas pie Perekopa zemesšauruma, tādējādi gatavojoties scenārijam, ka Ukrainas spēki mēģinās ieiet okupētajā Krimas pussalā, liecina Lielbritānijas Aizsardzības ministrijas jaunākais ziņojums par stāvokli Ukrainas frontē.
Tviterī publicētajā apskatā pausts, ka intensīvas kaujas turpinās Ukrainas dienvidu sektoros, tomēr pēdējo nedēļu laikā krievu spēki turpina nostiprināt aizsardzības robežas frontes aizmugurē, jo īpaši Krimas nomalē, piemēram, aizsardzības līnijas tiekot nostiprinātas deviņu kilometru garumā 3,5 kilometrus uz ziemeļiem no Armjanskas, kur šaura zemes josla savieno Krimu ar Hersonas apgabalu.
Britu izlūku vērtējumā tas apliecina, ka Krievijas pavēlniecība pieļauj, ka ukraiņi spēj tieši uzbrukt Krimai, kuras kontrolēšana joprojām ir politiska prioritāte.
