Labā un kaitējošā. Saule 0
Kad vasara pavisam noteikti ir klāt, labprāt paļaujamies, ka atgūt fizisku mundrumu un dzīvesprieku palīdzēs saule. Vai gaidās nepievilsimies?
Ko labu dara saule
Dabiskā saules gaisma iespaido vai regulē aptuveni simt dažādas organisma funkcijas, atzinuši Bostonas universitātes medicīnas zinātnieki. Dienas un nakts, gaismas un tumsas dabiski ritmiska nomaiņa tur līdzsvarā dzīvības procesus, ietekmē ķermeņa temperatūru, asinsspiedienu, pulsu, glikozes līmeni asinīs un daudzas citas norises, arī jutīgumu pret medikamentiem un slimību izpausmēm.
Saules starojums uzlabo organisma aizsargspējas, jo stimulē limfocītus – imūnās šūnas, kas mūs sargā no infekcijām, stiprina izturību pret baktērijām un vīrusiem. Tā iedarbība aktivē vielmaiņu.Saprātīga sauļošanās labvēlīgi ietekmē ādas stāvokli, ja ir psoriāze vai ekzēma, arī pūtītes, jo palīdz turēt normā ādas mikrofloru, veicinot uz ādas mītošo nevēlamo, iekaisumu izraisošo baktēriju iznīkšanu. Rosīgāka kļūst asinsrite, līdzsvarojas fosfora un kalcija vielmaiņa, tāpēc labāk dzīst ādas ievainojumi un rētas, kaulu lūzumi, mazinās muskuļu un artrīta sāpes.
Saules starojums uzlabo organisma aizsargspējas, jo stimulē limfocītus – imūnās šūnas, kas mūs sargā no infekcijām, stiprina izturību pret baktērijām un vīrusiem. Tā iedarbība aktivē vielmaiņu.
Atrodoties saules gaismā tikai desmit līdz piecpadsmit minūtes dienā, zemādā sintezējas D vitamīns. Tas svarīgs gan organisma vispārējam tonusam, gan ādas veselīgumam un kaulu stiprībai – to struktūra uzlabojas.
Aktivizējas dažādu hormonu sintēze un enzīmu izdale, tiek veicināta šūnu atjaunināšanās. Saules siltuma ietekmē pastiprinās svīšana un līdz ar to – organisma attīrīšanās no sārņvielām.
Baudot sauli, mazinās psihoemocionālais stress un muskuļu spriedze, tiek spēcināta nervu sistēma, vairojas darbaspējas. Izzūd vai vājinās garastāvokļa traucējumi, vieglas depresijas simptomi, sievietēm – pirmsmenstruālā sindroma izpausmes.
Ne velti, pat neprātojot par smalkām niansēm un īpašu ārstēšanos – saules vannām jeb helioterapiju –, atzīstam: kad saules netrūkst, labāka oma un vairāk dzīvesprieka.
Var arī saslimdināt
Pasaules Veselības organizācija min divdesmit piecas slimības, kuru izcelsmē būtiska loma ir pārmērīgai saules starojuma ietekmei.
Pat ja plakstiņi ir aizvērti, 75 procenti ultravioletā starojuma tomēr skar acis. Spožā saulē tās žilbst, pasliktinās krāsu uztvere, bet visbīstamākais ir saules aklums jeb katarakta – acs lēcas apduļķošanās tiešu ultravioleto staru ietekmē. Tāpēc acis no tiem jāsargā, valkājot kvalitatīvas, sejai piegulošas saulesbrilles ar tik lieliem lodziņiem, kas neļauj starojumam skart acis, vai galvassegu, kam platas malas vai nadziņš.
Imūnsistēmas spēju aizsargāt pret ļaundabīgu šūnu veidošanos ādā īpaši izsīcina saules apdegumi.
Nereti rodas tā dēvētā saules depresija – nevis garastāvokļa, emocionālās pašsajūtas traucējumi, bet izmaiņas imūnsistēmas stāvoklī. Pārmērīga organisma pakļaušana saules starojumam imunitātei var kaitēt, jo novājina limfocītu šūnas, kam jāaizsargā organisms, tā izsitot imūnsistēmu no ierindas. Tāpēc atpūtnieki nereti sasirgst, saaukstējas šķietama nieka dēļ.
Aktīva D vitamīna sintezēšanās zemādā pastiprina cita – C vitamīna lielāku patēriņu organismā. Tāpēc sauļojoties, bet it īpaši, ja gadījies pārsauļoties, jāgādā par C vitamīna rezervju atjaunināšanu.
Tiešu saules staru ietekmē var rasties fotosensibilitāte jeb pārspīlēta alerģiska reakcija pret ultravioleto starojumu ar nātrenei raksturīgiem simptomiem: rodas izsitumi, stipra nieze un tūska, kas nav atkarīga no saņemtā saules starojuma daudzuma.
Saules alerģija līdzīgi cita veida organisma sliecībai uz kādu svešu vielu (antigēnu) reaģēt pastiprināti vai izkropļoti ir imūnsistēmas īpatnība. Tāpēc īstā saules alerģija ne vien izraisa atbildes izpausmes ādā, īpaši atklātajās ķermeņa daļās, bet izplatās pa visu organismu. Lielāks risks tai rasties ir cilvēkiem, kuri jau cieš no pārtikas alerģijas, alerģiskajām iesnām vai astmas, bet ar laiku tā var mazināties vai pat izzust.
Organisma jutīgumu pret ultravioleto starojumu un saules alerģijas izpausmju saasināšanos var pastiprināt asinszāli saturošu preparātu, hormonālās kontracepcijas līdzekļu, noteiktu grupu antibiotiku un dažu citu medikamentu, kā arī kosmētisku krēmu un smaržu lietošana. Jāņem vērā, ka saules alerģijas gadījumā organisma pieradināšana pie tās starojuma nav ieteicama, bet aizsargkrēmi saules ietekmē alerģisko reakciju var pat padziļināt.
Nevajadzētu jaukt alerģiju ar toksisku reakciju saules dermatīta jeb iekaisuma formā, kura pazīmes ir ādas apsārtums, sāpes, ūdeņainu pūslīšu veidošanās.
Stipri piespiežot, alerģisks izsitums kļūst bāls, bet toksiska dermatīta skartie audi nemainās. Taču alerģiska un toksiska reakcija var pāriet viena otrā, un tās abas var rasties un izpausties arī vienlaikus.
Saule staro dažādi
Ultravioletos starus neredzam, taču tie mūs ietekmē, turklāt gana slikti. Viskaitīgākie ir UVC stari, taču, par laimi, tos atšķirībā no ultravioletās gaismas B un A starojuma pilnībā aiztur atmosfēras ozona slānis – Zemes virsmu tie nesasniedz un ādā nenonāk. Taču atcerieties par ozona caurumiem!
UVB starus ozona slānis aizkavē daļēji. 70 procentus šā diapazona starojuma aiztur ādas raga kārtiņa, 20 procenti nonāk tās virskārtā epidermā, bet 10 procenti iekļūst dziļāk, dermā. UVB stari karsē ādu, izraisa tās apsārtumu, pigmenta melanīna sintēzi un iedeguma veidošanos, bet lielākā devā – provocē ādas apdegumu.
UVA starojums tikpat kā neizraisa siltuma sajūtu, toties iekļūst dziļi ādā, jo ozona slānis šos ultravioletos starus neaiztur. Tie ādai kaitē visvairāk – dermā nonāk 20–30 procenti šā starojuma. Tas neizraisa saules apdegumu, tomēr tieši UVA stari vainojami ādas paātrinātā novecošanās procesā. UVA un UVB stari kopā var bojāt šūnas un izraisīt melanomu – ādas pigmenta šūnu audzēju.
Kas par daudz, tas par skādi
Šī patiesība pilnībā attiecināma arī uz saules starojuma iedarbību. Iedeguma veidošanās ir organisma aizsargreakcija pret ultravioleto starojumu. Saskarsmē ar to ādas šūnas melanocīti sāk aktīvāk izstrādāt pigmentu melanīnu, kas ādai rada brūnganu toni un pasargā šūnas no tālāka bojājuma. Taču ādas bronzējums nerodas uzreiz – melanīna producēšanai nepieciešams zināms laiks.
Saules iedarbībā ādas virsējā kārtiņa epiderma pamazām kļūst biezāka – tā āda cenšas mehāniski aizsargāties pret ultravioleto starojumu. Aktivējas fermentu sistēma, kas šūnas sargā pret brīvajiem radikāļiem, un vielas, kas atjaunina bojātās šūnas.
Brūni pārsauļotas ādas tonis rada ilūziju par tās veselīgumu. Patiesībā tas liecina par šūnu bojājumu un novecošanās paātrināšanos ādā, bet var aizsākt arī bīstamākus procesus.
To, kā veidojas iedegums, ietekmē ne vien saules intensitāte un laiks, ko esam tajā pavadījuši, bet arī individuālas īpatnības – ādas tips.
Ja ultravioletā starojuma iedarbība ir pārāk agresīva un ilgstoša, imūnsistēmas spēja iznīdēt bojātās ādas šūnas mazinās. Turklāt dzīves laikā saņemtajam ultravioletajam starojumam raksturīgs uzkrāšanās efekts – ja organisma pašaizsardzības limiti, jaunībā pārsauļojoties, iztērēti, ar gadiem ļaundabīgu izmaiņu rašanās risks palielinās.
Āda ir mūsu lielākais orgāns, bet, pārmēru sakairināta, sāp ne tikai tā. Smagākos gadījumos rodas arī vājuma sajūta, galvassāpes, reizēm – drebuļi, jo, lai gan apdegums nav dziļš, tas ir plašs.
Cik lielā mērā ādai kaitēts, pa īstam samanāms, kad kādu brīdi esam bijuši pavēnī.
Lai saule nekaitētu
Lai no apdeguma rašanās izvairītos, brūnināšanās jāsāk pakāpeniski, pieradinot organismu pie saules pamazām un tiešā tās ietekmē neatrodoties stundām ilgi. Īpaši no saules jāvairās no pulksten 11 līdz 15, kad tās starojums ir visintensīvākais.
Sauļojoties lietojiet pietiekami iedarbīgu aizsargkrēmu – ar SPF 30 vai vairāk. Tas uz ādas jāuzklāj pusstundu pirms iziešanas saulē, jāatjaunina ik pēc di-vām stundām un pēc katras peldēšanās reizes. Vājāka efekta saules aizsargkrēmu uz atklātajām ķermeņa zonām, sejas un rokām ieteicams lietot arī ikdienā.
Krēms ar spēcīgāku aizsargefektu jāizvēlas, ja lietojami medikamenti, kas var veicināt saules apdegumu, tāpat pēc pīlinga veikšanas, uzturoties dienvidu zemēs, uz ūdens un kalnos.
Acu drošībai valkājiet saulesbrilles vai platmalu cepuri.
Pēc peldēšanās nosusiniet ādu, jo ūdens pilieni līdzīgi stikla lēcai pastiprina saules iedarbību un palielina apdeguma rašanās iespējamību.
Ejot saulē, nekopiet ādu ar spirtu saturošiem līdzekļiem, nelietojiet smaržas vai odekolonu.
Tiem, kuriem ir gaiša āda, rudi mati, daudz dzimumzīmju un kuru ģimenes locekļiem bijuši ļaundabīgi ādas jaunveidojumi, jāuzmanās īpaši!
Ja āda apdegusi
Vispirms atvēsinieties remdenā dušā – lai āda un ķermenis kopumā atdziest. Ļaujiet ādai nožūt, nerīvējot to ar dvieli, lai vēl vairāk nekairinātu. Palīdzēs arī vēsa komprese saules visnežēlīgāk skartajās vietās.
Pēc tam uzklājiet kādu ādas kopšanas līdzekli, kas domāts lietošanai pēc sauļošanās, mīkstinošu krēmu vai eļļiņu, smagākos gadījumos – pretapdeguma preparātu. Atvieglojošu efektu sniedz kumelīšu vai melnās tējas komprese.
Tā kā apdegums bojā ādas virskārtu un asinsvadi ir paplašināti, organisms zaudē vairāk šķidruma. Tāpēc ik pa laikam padzerieties.
Ja radušies ūdeņaini pūslīši vai lielākas čulgas, nepārduriet un neplēsiet tās. Kamēr bojājuma vietā nav izveidojusies jauna ādas kārtiņa, tās aizsargā no infekcijas.
Ja sāp galva, ir drebuļi, paaugstināta temperatūra, var iedzert kāda pretdrudža medikamenta tableti. Rodoties vājuma sajūtai, konsultējieties ar ārstu – nopietnāka apdeguma gadījumā var būt nepieciešama speciālista palīdzība. Tiem, kam gadījies pārmēru apsvilt, vismaz divas nedēļas jāļauj ādai atgūties, sargājoties no tiešiem saules stariem. Jārēķinās, ka paaugstināts jutīgums saglabāsies ilgāku laiku.
Kurš saulē apdeg ātrāk Vislielākais risks ir 1. tipa cilvēkiem – ar ļoti gaišu, sārtu ādu, vasarraibumiem, blondiem vai rudiem matiem, zilām vai zaļām acīm. Viņiem iedegums neveidojas, vienmēr rodas saules apdegums. Mazliet vieglāk uzturēšanos tiešā saulē pārcieš 2. ādas tipa īpašnieki, kam tā ir gaiša, mati gaiši rūsgani vai brūni, acis – zaļas vai brūnas. Iedeg vāji, bieži vien rodas saules apdegums. 3. ādas tipa cilvēkiem mati un acis ir brūnas, iedegums veidojas diezgan labi, tomēr reizēm āda apdeg. Vispasargātākie ir tie, kuriem āda ir tumsnēja un arī mati un acis tumšas. Šī, 4. tipa, āda labi iesauļojas vienmēr, iegūstot izteiktu bronzējumu un neapdegot.
|
