Labas valodas zināšanas neliecina par lojalitāti 0
Igaunijā vislielākā uzmanība būs jāpievērš igauņu valodu labi zinošiem krievvalodīgajiem, kuri tomēr nav lojāli valstij, Igaunijas krievu valodā iznākošajam laikrakstam “Severnoje poberežje” atzinusi pazīstamā Tartu universitātes profesore Marju Lauristina, kura ir viena no valsts integrācijas pētījuma autorēm.
Pēc M. Lauristinas vārdiem, pētījuma laikā tika atklātas piecas integrēto grupas. Tādu grupu, kurā cilvēki labi pārvalda igauņu valodu un iekšējā diskomforta sajūta ir visstiprākā, iepriekš atsevišķi neizcēla – tie ir 13 procenti Igaunijas krievvalodīgo. Šajā grupā toni nosaka jaunieši – tie, kas bieži vēlas pamest Igauniju un ir kritiski noskaņoti pret notiekošo valstī. Tas apstiprina iepriekš izteiktos sociologu viedokļus, ka runāšana igauņu valodā un igauniskuma identitāte nav saistīti viens ar otru. “Perfekta valodas pārvaldīšana nenozīmē, ka cilvēks ir lojāls Igaunijai.” “Ar viņu vērtībām un identitāti saistītās lietas, visticamāk, ir konfliktējošas un pretrunīgas. Tas ir mūsu krievu skolu produkts,” skaidro profesore. Starp Tartu krievvalodīgajiem veiksmīgi integrēti esot 47 procenti, bet Krievijas pierobežas pilsētā Narvā – astoņi procenti, bet vēl vienā Igaunijas ziemeļaustrumu pilsētā Kohtla-Jervē – vien divi procenti.
