“Kad beidzot pienāk tava kārta – ir jau par vēlu!” Mamma Sarmīte atklāj absurdus bērnu ārstēšanā Latvijā
0
Mēnešiem (un pat gadiem) ilgās rindas pie ārstiem laikam ir viena no problēmām, ko Latvijā neviens nespēj un vēl ilgi nespēs atrisināt, jo iedzīvotāju skaits sarūk, bet rindas paliek arvien garākas. Lūk, kādas mammas stāsts, kurš izgaismo vēl vienu problēmu, piesaki bērnu pie ārsta, bet, kamēr gaida rindā, viņš sasniedz 18 gadu vecumu un atkal jāstājas jaunā rindā. Absurds, absurda galā un vēl viens labs piemēram bardakam veselības aprūpes sistēmā.
Sarmīte mums stāsta: “Meitai vasarā sākumā analīzes pēkšņi uzrādīja būtiskas izmaiņas vairogdziedzera hormonos. Nosūtīja uz sonogrāfiju un endokrinologa konsultāciju. 2025.gada 9.decembrī paliek 18 gadi.
BKUS izmeklējumiem neviens nemācēja pateikt rindas garumu.
Pēc garas sarakstes e-pastā tomēr pierakstīja gaidīšanas rindā uz konsultāciju. Neviens arī nespēja pateikt, vai pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas viņa saņems endokrinologa konsultāciju (man jau liekas, ka vajadzētu vismaz vienu konsultāciju, ja rindā uzņemta pirms 18 gadu vecuma sasniegšanas).
Saprotot, ka konsultāciju nāksies gaidīt ilgi un nesagaidīt; iespējams, pēc pilngadības sasniegšanas, atkal jāstājas rindā pie endokrinologa, kurš pieņem pacientus no 18 gadu vecuma, meklēju variantus un atklājās, ka nav nemaz iespēju, tiesību un arī vēlmes nepilngadīgu bērnu pieaugušo ārstam izmeklēt.
Nākošajā dienā pēc meitas dzimšanas dienas no BKUS saņēmu īsziņu, ka viņai pakalpojums nepienākas un jāvēršas pie pieaugušo endokrinologa.
Man paveicās, jo Sievietes veselības centrā bija saprotoši darbinieki un ārsti, un jau septembrī tikām pie endokrinologa, iespējams tādēļ, ka tur ginekologi pieņem arī nepilngadīgos pacientus. Diagnoze ātri tika uzstādīja un meita sāka lietot zāles, kuras būtiski uzlaboja veselības stāvokli.
Protams visi izmeklējumi un analīzes bija par maksu. Pat neesmu rēķinājusi cik samaksājām. Analīzes un telefona konsultācijas katru mēnesi līdz būtiskāko rādījumu stabilizēšanos normas līmenī.
Nejēdzīgi ir tas, ka šī sistēma paildzina diagnozes noteikšanu.
Mūsu gadījumā pie valsts apmaksāta endokrinologa meita tiktu 29.janvārī un tikai tad sāktu izmeklējumus un meklētu diagnozi. Labi, ka esmu mamma, kurai bērnu veselība svarīga, cīnīšos un varu saprāta robežās atļauties maksas medicīnu. Pēc mūsu medicīnas aprūpes vairāk kā sešus mēnešus nekas netiktu darīts.
Sabiedrība jau tā ir slima un arī bērni ir pakļauti tam, ka, pat zinot, ka nepieciešama ārstēšana, pie ārstiem nevar tik. Kad beidzot pienāk pacienta kārta, tad slimības ir ielaistas un dažam jau par vēlu palīdzēt.
Un vēl stāsta, ka bērni vecumā līdz 18 gadiem ir viena no personu grupām, kas ir atbrīvota no pacienta līdzmaksājuma veikšanas un var saņemt valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus. Laikam uzsvars uz vārdu “var”.
Starp citu – janvāri sludināja par dzemdes kakla vēža mēnesi. Man pašai aprīlī ir nepieciešama atkārtota kolposkopija ar biopsiju, bet pat pierakstīties uz izmeklējumu ir nereāli.
Gaiļezera slimnīcā elektroniskā pieraksta nav (citur arī nav), gaidīšanas rindu arī nepiedāvāja. Pieraksts būs uz jūliju, bet kad atvērsies – nav zināms.
Katru dienu var zvanīt – zvanu parasti gaidu no 10-38 min, lai uzzinātu, ka nekas nav mainījies. Ko līdz sabiedrības informēšana, ja pakalpojums nav pieejams?”
Esam iepriekš jau rakstījuši par šo tēmu un jautājuši iesaistītajām iestādēm.
Nacionālais Veselības dienests atbild: “Lai risinātu ar gaidīšanas rindām saistītos jautājumus, šobrīd ārstniecības iestādēs tiek ieviests modernizēts E-veselības sistēmas nosūtījumu risinājums (vairāk informācijas par to iespējams noskaidrot SIA “Latvijas Digitālā veselības centrs” publikācijā: Papīra nosūtījumu ēra beidzas. Ceļvedis pacientam: kā turpmāk darbosies e-nosūtījumi – SIA “Latvijas Digitālās veselības centrs”), kas iedzīvotājiem un ārstiem kļuva pieejams 2025. gada 20. novembrī.
Jautājām arī NVD, lai noskaidrotu, vai tiešām pastāv risks, ka atbrīvojušies pieraksta laiki paliek neizmantoti.
“Sniedzot valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus, ārstniecības iestādēm ir pienākums veidot un uzturēt gaidīšanas sarakstus atbilstoši ar Nacionālo veselības dienestu (NVD) noslēgtā līguma nosacījumiem un normatīvajiem aktiem. Tas nosaka pacientiem konkrētu pakalpojuma saņemšanas laiku 6 mēnešu periodā vai, ja gaidīšanas laiks ir ilgāks, iekļaušanu gaidīšanas rindā un ne vēlāk kā mēnesi pirms plānotās vizītes informēt pacientu par konkrētu pakalpojuma saņemšanas datumu un laiku.
Normatīvais regulējums neparedz ārstniecības iestādēm pienākumu zvanīt par katru atbrīvojušos pierakstu – tā ir iestādes iekšējā darba organizācijas kārtība.
Lielākā daļa ārstniecības iestāžu šim nolūkam izmanto gaidīšanas sarakstus vai elektroniskās pieraksta sistēmas, lai samazinātu iespēju, ka vizīšu laiki paliek neizmantoti.
Ne vienmēr šādos gadījumos vizīšu laiki paliek neizmantoti – tos iespējams izmantot, lai nodrošinātu pakalpojumus prioritārā kārtībā, piemēram, bērniem, grūtniecēm, pacientiem ar akūtiem stāvokļiem un citām pacientu grupām, kurām pakalpojums ir nepieciešams steidzamā kārtā.”
Vai esi piedzīvojis kādas nejēdzības veselības nozarē? Varbūt tev ir kāds jautājums, uz kuru varu palīdzēt atrast atbildes? Raksti savu stāstu man uz [email protected].
