Latviešu valodas stiprināšana sabiedriskajos medijos. Saeimas deputāti sāk darbu pie Satversmes tiesas lēmuma izpildes 0
Lai nodrošinātu Latvijas sabiedrisko mediju darbību regulējošo likumu atbilstību Satversmei un izpildītu Satversmes tiesas lēmumu, Saeimas deputāti no APVIENOTĀS SARAKSTA (AS), Nacionālās apvienības (NA) un Jaunās vienotības (JV) frakcijām ir iesnieguši grozījumus Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas un to pārvaldības likumā.
Latvijas Sabiedriskais medijs (LSM), Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (SEPLP) un Kultūras ministrija (KM) pamatoja krievu valodas lietošanu sabiedriskajos medijos kā no likuma izrietošu obligātu pienākumu, nevis izvēles tiesības. APVIENOTĀ SARAKSTA (AS) un Nacionālās apvienības (NA) deputāti, uzskatot, ka tāda likuma interpretācija ir pretrunā Satversmē noteiktajam par latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, pagājušajā gadā vērsās Satversmes tiesā.
Kā zināms, Latvijas Republikas Satversmes tiesa ir atzinusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likuma (SEPLPL) 3. panta septīto daļu un 8. panta ceturto daļu par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes ievada piektās rindkopas otrajā teikumā noteiktajam par latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, kā arī 4. panta pirmajam teikumam un spēkā neesošu no 2027. gada 1. maija. Lai nodrošinātu sprieduma izpildi, jāveic grozījumi SEPLPL 3. panta septītajā daļā un 8. panta ceturtajā daļā.
AS līdzpriekšsēdētājs Edvards Smiltēns:
“Krievu valodas pastāvīga klātbūtne sabiedriskajos medijos vairs nav nevainīgs informācijas pieejamības jautājums latviešu valodas nepratējiem, bet manipulatīvs instruments atšķirīgas identitātes un lojalitātes Krievijai nostiprināšanai. Tas ir instruments, kas grauj vienotu vērtību telpu un – objektīvi – rada risku Latvijas valsts suverenitātei.
Satversmes tiesa ir skaidri teikusi savu vārdu. Tagad Saeimai ir jādara savs darbs latviešu valodas stiprināšanai stratēģiski nozīmīgā Latvijas mediju telpas daļā.”
Grozījumi izstrādāti, lai nodrošinātu tāda regulējuma ieviešanu, kas nodrošinātu, ka sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi, sniedzot informāciju sabiedrībai (veidojot programmas un pakalpojumus), īsteno principu, ka tieši latviešu valoda ir visu Latvijas iedzīvotāju, arī pie mazākumtautībām piederošo personu, kopējā saziņas valoda un demokrātisko sabiedrību vienojošā valoda, vienlaikus aizsargājot latviešu valodu un saskaņā ar Satversmes 1. pantu garantējot valsts drošību, kā arī nosakot kritērijus, kuriem pastāvot sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi ir tiesīgi veidot saturu mazākumtautību valodās, tomēr nenosakot to par obligātu pienākumu.
Grozījumi paredz sašaurināt SEPLPL 3. panta septītās daļas tvērumu un attiecināt uz tām mazākumtautību valodām, kas nav pašpietiekamas, vienlaikus sabiedriskajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem nosakot pienākumu ievērot samērīguma principu. Pēc grozījumu spēkā stāšanās SEPLPL 3. panta septītā daļa noteiks, ka sabiedriskajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem veidot raidījumus, to fragmentus un citus pakalpojumus mazākumtautību valodās, lai veicinātu visu Latvijas iedzīvotāju sajūtu, ka viņi ir piederīgi Latvijai, sabiedrības integrāciju Latvijā kā nacionālā valstī un padziļinātu izpratni par sabiedriskajiem, sociālajiem un kultūras procesiem, ir tikai attiecībā uz tām mazākumtautību valodām, kas nav pašpietiekamas un tikai ievērojot samērīguma principu.
Vienlaikus grozījumi paredz papildināt SEPLPL 3. pantu ar jaunu 7.1 daļu, kas nosaka, ka sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi ir tiesīgi veidot raidījumus, to fragmentus un citus pakalpojumus mazākumtautību valodās, kas ir pašpietiekamas, tikai izņēmuma gadījumos, lai mazinātu valsts drošības riskus un informētu pēc iespējas plašāku sabiedrību. Šie izņēmuma gadījumi ir: 1) ārkārtēja situācija, 2) izņēmuma stāvoklis, 3) mērķtiecīgi atspēkojot konkrētu informāciju, kas ir maldīga un nepatiesa un apdraud demokrātiju un Latvijas valsti kopumā.
Saskaņā ar Satversmes tiesas spriedumā lietā noteikto “Atsevišķa mazākumtautības valoda konkrētā valstī var tikt uzskatīta par pietiekami pārstāvētu un patstāvīgu jeb pašpietiekamu. Šādu valodu parasti lieto personas, kuras pieder pie tādas mazākumtautības, kuru raksturo ievērojams īpatsvars konkrētās valsts iedzīvotāju kopumā, stabila sociālā struktūra, savas kultūras organizācijas un plašsaziņas līdzekļi. Šādas mazākumtautības valodas pastāvēšana, kā arī kultūras un nacionālās identitātes saglabāšana un attīstība nav apdraudēta, un pie šādas mazākumtautības piederošās personas spēj efektīvi īstenot savas tiesības arī bez īpaša valsts atbalsta.”
Satversmes tiesa ir arī atzinusi, ka krievu valoda Latvijā ir pašpietiekama mazākumtautību valoda “Satversmes tiesa jau 2024. gada 10. jūlija spriedumā lietā Nr. 2022-45-01 konstatēja, ka krievu valodas lietojums Latvijā vēl joprojām ir ļoti plašs un krievu valoda Latvijā ir pašpietiekama. Citādu secinājumu attiecībā uz krievu valodas pašpietiekamību plašsaziņas līdzekļu jomā Satversmes tiesai šobrīd nav pamata izdarīt, jo Latvijā joprojām ir plaši pieejami komerciālie mediji, kuri saņēmuši Nacionālās elektroniskās plašsaziņas līdzekļu padomes izsniegtu apraides atļauju un savu saturu veido krievu valodā.”
Grozījumi paredz papildināt SEPLPL 3. pantu ar jaunu 7.2 daļu, kas nosaka, ka, piemērojot SEPLPL 3. panta 7.1 daļu un ievērojot samērīguma principu, sabiedriskajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem ir pienākums ņemt vērā valsts drošības apdraudējuma intensitāti un raksturu, kā arī izvērtēt nepieciešamību nodrošināt objektīvu un neatkarīgu informāciju mazākumtautību valodās.
Ņemot vērā, ka Satversmes tiesa ir noteikusi, ka no Satversmes ievada piektās rindkopas otrajā teikumā ietvertās norādes par latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu kopsakarā ar Satversmes 4. panta pirmo teikumu izriet valsts pienākums gādāt par valsts valodas aizsardzību, grozījumi paredz sašaurināt SEPLPL 8. panta ceturtās daļas tvērumu, nosakot, ka no 2027. gada 1. maija Latvijas Sabiedriskajam medijam, ja tas veido vairākas programmas, tad tikai daļu vienas radio programmas un daļu vienas televīzijas programmas raidlaika (nevis veselas programmas) var atvēlēt raidījumiem svešvalodās, ieskaitot šajā raidlaikā arī valsts valodā subtitrētas kinofilmas vai teātra izrādes. Vienlaikus norma papildināta ar jaunu teikumu, kas nosaka, ja Latvijas Sabiedriskais medijs veido vairākas programmas, tad daļu no radio programmas vai daļu no televīzijas programmas raidlaika var atvēlēt raidījumiem mazākumtautību valodās, ievērojot SEPLPL 3. panta septītajā, 7.1 un 7.2 daļā noteikto.
Tādējādi ar minētajiem SEPLPL grozījumiem tiek nodrošināta pienācīga latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas aizsardzība, Latvijas informatīvās telpas stiprināšana, vienlaikus tiek arī līdzsvarota latviešu valodas kā demokrātiskās saziņas valodas un mazākumtautību valodu līdzsvarošana, tajā skaitā valsts drošības nodrošināšanas un sabiedrības informēšanas kontekstā.
