Foto:  Dainis Bušmanis
Foto: Dainis Bušmanis
Ilustratīvs foto.

Latvijas IKP pirmajā ceturksnī pieaudzis par 0,8%: būtiski uzlabojušies rādītāji būvniecības nozarē 8

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pirmajā ceturksnī salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, pieaudzis par 0,8%, salīdzinot ar 2022.gada attiecīgo periodu, aģentūrai LETA pavēstīja Centrālajā statistikas pārvaldē.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
FOTO. Daži no viņiem pat neprecēti! Šī gada 10 iekārojamākie Latvijas vīrieši MI skatījumā
Kokteilis
Emocijzīmes, kas bieži tiek pārprastas: tās nozīmē kaut ko pavisam citu, nekā domājat 31
Baltijas valstis paziņojušas Krievijai un Baltkrievijai, ka izstājas no Maskavas kontrolētā elektrotīkla: “Mēs demontēsim pēdējos fiziskos savienojumus” 16
Lasīt citas ziņas

Savukārt, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, Latvijas IKP 2023.gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar 2022.gada attiecīgo periodu, palielinājies par 0,4%.

Vienlaikus šogad pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni – 2022.gada ceturto ceturksni – Latvijas IKP salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, audzis par 0,6%.

CITI ŠOBRĪD LASA

2023.gada pirmajā ceturksnī Latvijas IKP faktiskajās cenās bija 9,149 miljardi eiro.

Statistikas pārvaldē norāda, ka 2023.gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu kopējās pievienotās vērtības izmaiņas (pieaugums par 0,7%) ietekmēja pakalpojumu nozaru pieaugums par 1,2% un ražojošo nozaru samazinājums par 0,1%.

Lauksaimniecības nozares darbība novērtēta ar 1,8% izaugsmi, tostarp augkopībā bijis pieaugums par 3,8%, bet lopkopībā – par 0,6%. Pieaugums bijis arī zivsaimniecībā – par 9,4%, bet kritums bijis mežsaimniecības un mežizstrādes nozarē – par 6,9%.

Trešo ceturksni pēc kārtas samazinājums konstatēts apstrādes rūpniecībā – par 4,3%.To ietekmēja kritums lielākajā apstrādes rūpniecības nozarē – koksnes un koka izstrādājumu ražošanā par 11,1%, tostarp galvenokārt zāģēšanā, ēvelēšanā un impregnēšanā.

Savukārt citās būtiskās apstrādes rūpniecības nozarēs bija atšķirīgas tendences, tostarp pieaugums bija pārtikas produktu ražošanā – par 5,3%, elektrisko iekārtu ražošanā – par 18,4%, datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā – par 55,8%, kā arī farmaceitisko pamatvielu un farmaceitisko preparātu ražošanā. Savukārt samazinājumu uzrādīja nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošana – par 19,3%, ķīmisko vielu un produktu ražošana – par 24,9%, gatavo metālizstrādājumu ražošana – par 10% un gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošana – par 6,3%.

Neskatoties uz pieaugumu ūdens apgādē, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošanā un sanācijā par 6%, pārējā rūpniecībā bija kritums par 4,5%, ko ietekmēja samazinājums par 8,2% elektroenerģijā, gāzes apgādē, siltumapgādē un gaisa kondicionēšanā, kā arī ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē par 25,3%.

Reklāma
Reklāma

Pēc ilgstoša samazinājumu perioda būtisks pieaugums – par 17% – bija būvniecībā. Tostarp izaugsme bija visās trijās būvniecības nozares apakšnozarēs: ēku būvniecība pieauga par 25,2%, inženierbūvniecības veikto darbu apmērs kāpa par 6,3%, bet specializēto būvdarbu veikšana – par 13,1%.

Tirdzniecības nozarē samazinājums bija par 10,3%, ko būtiski ietekmēja kritums vairumtirdzniecībā par 27,3%. Pozitīvu ieguldījumu tirdzniecības attīstībā sniedza pieaugums automobiļu un motociklu tirdzniecības un remonta nozarē par 22,7%. Mazumtirdzniecībā bija samazinājums par 1,4%, ko ietekmēja pārtikas preču mazumtirdzniecības samazinājums par 5,5% un nepārtikas preču mazumtirdzniecības pieaugums par 0,9%.

Transporta un uzglabāšanas nozares samazinājumu par 4,7% negatīvi ietekmēja samazinājums sauszemes un cauruļvadu transporta darbībā par 5,7%, ūdens transporta nozares samazinājums par 4%, uzglabāšanas un transporta palīgdarbībā – par 6,2%, kā arī pasta un kurjeru darbībā – par 3,5%. Turpretī pozitīvu ieguldījumu transporta un uzglabāšanas nozares attīstībā sniedza gaisa transports, kur bija pieaugums par 66,2%.

Lielāko pozitīvo ietekmi uz kopējās pievienotās vērtības izaugsmi nodrošināja informācijas un komunikāciju nozaru darbības pieaugums par 12,2%, ko veicināja apmēru kāpums informācijas pakalpojumu sniegšanā par 14%, kā arī datorprogrammēšanā un konsultēšanā par 19%, savukārt samazinājums par 0,7% bija telekomunikāciju pakalpojumu sniegšanā.

Finanšu un apdrošināšanas nozares samazinājumu par 3,9% noteica finanšu pakalpojumu nozare un finanšu pakalpojumus un apdrošināšanas darbības papildinošas darbības, kurās kritums bija par attiecīgi 3,6% un 14,1%. Savukārt apdrošināšanas darbību un pensiju uzkrāšanas nozarē bija pieaugums par 7,8%, kur pieauga bruto parakstītās prēmijas nedzīvības apdrošināšanā un izmaksāto atlīdzību samazinājums privātajos pensiju plānos.

Profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozares pieaugumu par 2,6% sekmēja darbības juridisko un grāmatvedības pakalpojumu sniegšanā par 10%, citu profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu sniegšanā par 5,8%, arhitektūras un inženiertehnisko pakalpojumu sniegšanā par 3,3%,kamēr centrālo biroju darbības, konsultēšana komercdarbībā un vadībzinībās saglabājās iepriekšējā gada līmenī. Negatīva ietekme uz nozares attīstību bija reklāmas un tirgus izpētes pakalpojumu sniegšanā, kur samazinājums bija par 3,2%.

Statistikas pārvaldē arī norāda, ka stabilu pieaugumu uzrāda administratīvo un apkalpojošo dienestu pakalpojumu darbības pieaugums par 7,2%. Lielākā pozitīvā ietekme nozares attīstībā bija apsardzes pakalpojumu un izmeklēšanas darbībām, kurā kāpums bija par 15,2%, biroju administratīvajām darbībām, kur bija pieaugums par 14,9%, ēku uzturēšanas un ainavu arhitektu pakalpojumiem, kur pieaugums bija par 14,3%, kā arī ceļojumu biroju, tūrisma operatoru rezervēšanas pakalpojumu nozarei, kurā pieaugums bija par 8,8%. Negatīva ietekme uz ekonomikas attīstību pirmajā ceturksnī bija darbaspēka meklēšanā un nodrošināšanā ar personālu, kurā samazinājums bija par 4,9%.

Produktu nodokļu apmērs 2023.gada pirmajā ceturksnī pieauga par 3,1%, tostarp pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi pieauga par 4,2%, bet akcīzes nodokļa ieņēmumi samazinājās par 0,2%.

2023.gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu mājsaimniecību kopējie izdevumi palielinājās par 0,4%. Tēriņi par pārtiku, kas iegādāta gan mazumtirdzniecībā, gan e-vidē samazinājās par 5,1%.

Izmantoto pakalpojumu apmēra ziņā izdevumi par mājokli, ūdeni, elektroenerģiju, gāzi un citu kurināmo samazinājās par 15,5%, ko galvenokārt ietekmēja salīdzinoši siltā ziema. Būtiski auga mājsaimniecību izdevumi par atpūtu un kultūru, kur pieaugums bija par 14,1%, kamēr restorānu un viesnīcu pakalpojumu izdevumi palielinājās par 18%, ko daļēji iespaidoja arī zemās bāzes efekts, jo 2022.gada pirmā ceturkšņa rādītājus vēl ietekmēja Covid-19 ierobežojumi.

Mājsaimniecības par transportu (sabiedriskais transports, transporta līdzekļu iegāde un ekspluatācija) tērēja par 6,7% vairāk.

Savukārt valdības galapatēriņa izdevumi palielinājās par 6,9%.

Ieguldījumi bruto pamatkapitāla veidošanā auguši par 11,3%, tostarp ieguldījumi mājokļos, citās ēkās un būvēs palielinājušies par 17%. Ieguldījumi mašīnās un iekārtās, tostarp transporta līdzekļos palielinājušies par 4,9%, savukārt ieguldījumi intelektuālā īpašuma produktos (pētniecība, datoru programmatūra, datubāzes, autortiesības) pieauguši par 4,3%.

Preču un pakalpojumu eksporta apmēri samazinājušies par 0,7%, tostarp preču eksports samazinājies par 2,3%, bet pakalpojumu eksports pieaudzis par 4%. Galvenās eksporta preces bija koks un koka izstrādājumi (izņemot mēbeles), minerālprodukti un elektroierīces un elektroiekārtas. 2023.gada pirmajā ceturksnī lielākās pakalpojumu eksporta grupas bija transporta pakalpojumi un citi saimnieciskās darbības pakalpojumi, kā arī datorpakalpojumi.

Preču un pakalpojumu imports pieaudzis par 3,1%, tostarp preču imports audzis par 0,1%, bet pakalpojumu imports – par 19,1%. Galvenokārt importēti minerālprodukti un elektroierīces un elektroiekārtas. Visvairāk importētie pakalpojumi bija transporta pakalpojumi un citi saimnieciskās darbības pakalpojumi.

2023.gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar 2022.gada pirmo ceturksni, kopējais darbinieku atalgojums ir pieaudzis par 15,2%, tostarp gan darba alga, gan darba devēju sociālās iemaksas ir augušas par 15,2%.

Lielākais kopējā darbinieku atalgojuma apmēra pieaugums bija lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarēs – par 29,5%, vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības, automobiļu un motociklu remonta; transportēšanas un uzglabāšanas, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozaru grupā – par 18,5% un finanšu un apdrošināšanas darbību nozarē – par 18,3%. Darbinieku atalgojums pakalpojumu nozarēs vidēji pieaudzis par 15,5%, salīdzinot ar pagājušā gada atbilstošo periodu.

Bruto darbības koprezultāts un jauktais ienākums palielinājies par 2,3%, kamēr ražošanas un importa nodokļu un subsīdiju saldo pieaudzis par 12,2%.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.