Ekonomika
Īpašums

Vai Latviju sagaida zemes dzīļu rakšanas drudzis?2


Ilustratīvs attēls
Ilustratīvs attēls
Foto: Encierro/Shutterstock

Zigfrīds Dzedulis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

 

Pēc likuma grozījumiem Latvijā varētu sākties zemes dzīļu izpēte vara, niķeļa, platīna vai citu krāsaino metālu rūdu iegulu atrašanai un ieguvei.

30. jūnijā valdība akceptēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) kopš 2015. gada gatavotos grozījumus likumā “Par zemes dzīlēm”, kuri piešķir valdībai tiesības noteikt valsts nozīmes zemes dzīļu nogabalus, kuros pēc tam varētu uzsākt zemes dzīļu izpēti krāsaino metālu rūdu iegulu atrašanai.

Šajos nogabalos par labu valstij valdība noteiktu zemes dzīļu lietošanas tiesību ierobežojumus, vienlaikus paredzot atlīdzību zemes īpašniekiem, ja krāsaino metālu rūdu atradnes tiktu atrastas un sāktos to ieguve.

Nule apstiprinātie likuma grozījumi cita starpā paredz, ka zemes īpašniekam par viņam piederošā īpašuma iekļaušanu valsts nozīmes zemes dzīļu nogabalā un par plānotajiem īpašuma tiesību aprobežojumiem tiks paziņots tad, kad VARAM sagatavos Ministru kabineta noteikumus par katru konkrēto valsts nozīmes zemes dzīļu nogabalu.

Īpašniekam ļaušot arī izteikties un iesniegt savus iebildumus. Taču diezin vai viņš varētu daudz iebilst, ja tiks atzīts, ka krāsaino metālu rūdu ieguve ir pasākums valsts ekonomiskajās interesēs.

Derīgo izrakteņu atradņu izpēte un to iespējamā ieguve turklāt ir iekļauta Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2014.–2020. gadam. Ja krāsaino metālu rūdu meklējumi būtu veiksmīgi, to iegūšana kļūtu par vienu no svarīgākajiem valsts ekonomiskās attīstības virzieniem.

 

Kanādieši grib pētīt

Par to, ka Latvijas zemes dzīlēs varētu būt atrodamas krāsaino metālu rūdas, pirmās sarunas sākās 2011. gadā, toreizējam Valsts prezidentam Andrim Bērziņam un Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim viesojoties Kanādā.

Pēc tikšanās ar ģeoloģijas uzņēmuma “Inventus Mining Corp.” (agrāk “Ginguro Exploration Inc”) pārstāvjiem, tostarp ar šajā uzņēmumā strādājošo ģeologu un mūsu Kanādā dzīvojošo tautieti Andreju Biti, A. Bērziņš tēmu turpināja Latvijā.

Andrejs Bite un citi kanādieši, protams, neapgalvo, ka Latvijā ir atrodamas šo rūdu atradnes. Bet mudina meklēt, uzsākot zemes dzīļu izpēti Kurzemes dienvidu daļā, Vaiņodes un Priekules apkaimē, tuvāk robežai ar Lietuvu – ap 9300 kvadrātkilometru platībā, kur pēc sastāva un ģeoloģiskā vecuma ieži esot līdzīgi tiem, kādi sastopami Zviedrijā, Somijā, Kolas pussalā, kur krāsaino metālu rūdu atradnes ir atrastas.

Pēc A. Bites teiktā, padomju varas gados Latvijā veiktajos dziļurbumos (ap 200) iegūto iežu paraugi esot tie, kas ļauj domāt, ka krāsaino metālu rūdas ir atrodamas.

Aizvadītajos gados Kanādas uzņēmuma pārstāvji vairākkārt bija apmeklējuši Latviju, iztaujādami par iespējām uzsākt zemes dzīļu izpēti. Bet visi līdzšinējie mēģinājumi pievērsties izpētei bijuši nesekmīgi, jo to neļauj Latvijas likumos noteiktās īpašuma tiesības.

Latvijā zemes īpašniekam pieder ne tikai zemes virs­kārta, bet arī viss, kas atrodams zem tās – līdz pat zemes centram. Tādējādi īpašnieks savā zemē var neļaut neko ne pētīt, ne rakt.

 

Īpašuma tiesības sola neaizskart

Pirms četriem gadiem VARAM rakstītajā un vairākkārt labotajā koncepcijā par zemes dzīļu izmantošanas tiesiskā regulējuma pilnveidošanu potenciālo investoru piesaistei bija piedāvāti četri īpašuma tiesību risinājumi.

Pēc pirmā piedāvājuma, īpaši vērtīgi izrakteņi ar lielu tautsaimniecisku nozīmi, tāpat zemes dzīles, turpmāk piederētu valstij. Zemes īpašniekiem paliktu tikai zemes virskārta un mazāk vērtīgās iegulas, piemēram, smilts, māls un citas.

Pēc otrā, zemes dzīles saglabā privātīpašumā. Valsts vienojas ar katru zemes īpašnieku atsevišķi par ģeoloģiskās izpētes uzsākšanu, nosakot konkrētus īpašuma tiesību ierobežojumus viņam piederošajam zemes īpašumam.

Trešais piedāvājums paredzēja novilkt noteiktā dziļumā nosacītu horizontālu līniju, no kuras uz leju tiesības izmantot tur atrastos derīgos izrakteņus piederētu valstij. Savukārt zemes īpašniekam paliktu tiesības uz zemi uz augšu no šīs līnijas, ieskaitot arī zemes virskārtu. Pēc ceturtā plāna, īpašuma tiesības vispār netiek aizskartas, īpašniekam pieder zeme un viss, kas tajā varētu būt atrodams.

Pašlaik valdība piekrīt otrajam piedāvājumam, proti, arī zemes dzīles turpmāk paliek privātīpašumā. Vai zemes īpašnieka tiesības uz īpašumu tomēr netiek būtiski aizskartas, ja viņa īpašumu iekļauj valsts nozīmes zemes dzīļu nogabalā, uzliekot aprobežojumus, tas, šķiet, jau ir cits jautājums, par ko, visticamāk, kāds uzņēmīgāks zemes īpašnieks varētu prasīt atbildi Satversmes tiesā, atsaukdamies uz Satversmes 105. pantu.

 

Ko maksās zemes īpašniekam?

Likuma grozījumi paredz, ka ieguvējs, pirmkārt, maksātu īpašniekam par zemes nomu, ja viņa īpašumā jāizvieto rūdu ieguves iekārtas vai būves. Otrkārt, īpašnieks saņemtu atlīdzību par viņa īpašumā iegūtajiem derīgajiem izrakteņiem. Kāda būtu šī atlīdzība, tas vēl būtu jānosaka Ministru kabinetam.

Līdz šim VARAM plānoja, ka zemes dzīļu pētnieks nomātu zemi, maksājot īpašniekam 20 eiro par hektāru izsniegtās licences zemes dzīļu izpētei darbības laikā. Ja izpētē atklātos, ka dzīlēs patiešām ir atrodamas krāsaino metālu rūdas, tad, uzsākot to ieguvi, zemes īpašniekam maksātās atlīdzības apmērs būtu atkarīgs no pārdoto rūdu apjoma. Plānotais atlīdzības apmērs, ko ieguvējs maksātu zemes īpašniekam, – 30 eiro par hekt­āru gadā un 0,15–2% no iegūto rūdu tirgus vērtības.

Zemes īpašnieks varēs prasīt ieguvējam atlīdzināt arī zaudējumus, kuri viņam radušies atradņu izmantošanas laikā, piemēram, bojāta zemes virskārta, iznīcināti sējumi, nojauktas ēkas, kuras traucē zemes dzīļu izmantošanu.

Saistītie raksti

Zemes dzīļu izmantošana valsts nozīmes zemes dzīļu nogabalā var radīt zaudējumus arī ieguves vietai līdzās esošajiem īpašumiem, kuriem vides piesārņojuma riska un ainavas degradācijas dēļ varētu sarukt nekustamo īpašumu vērtība. Zemes dzīļu izmantotājam un rūdu ieguvējam būtu pienākums atlīdzināt arī tos.

Starp citu, likuma grozījumos izsvītroti zemes īpašumu tiesiskie valdītāji, proti, tādi, kuri nav ierakstījuši savus īpašumus Zemesgrāmatā. Tādējādi par zemes dzīļu izmantotāju tiktu atzīts tikai tas zemes īpašnieks, kurš par tādu ierakstīts Zemesgrāmatā. Valdības apstiprinātos likuma grozījumus Saeimā varētu skatīt jau šoruden.

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.

Lasītākie

LK
Ligita Kovtuna
Latvijā
“2100. gadā Latvijā iedzīvotāju skaits saruks līdz 350 tūkstošiem!” Ārsts Gruntmanis par Latvijas pamešanu, Covid-19 un politiku 8
Intervija 6 stundas
LA
LA.LV
Latvijā
VIDEO. Ārgalis: Tie trūcīgie, kam sadeva dzīvokļus, tagad brauc ar lieliem džipiem un mersedesiem
55 minūtes
LA
LA.LV
Latvijā
FOTO. Rīgā notikusi avārija, kurā iesaistīts autobuss
33 minūtes
LE
LETA
Veselam
Slimība atkal uzliesmojusi: Latvijā 18 jauni Covid-19 gadījumi
2 stundas
LA
LA.LV
Latvijā
Cēsiniece iekritusi rūdīta krāpnieka nagos. Naudas izvilināšanai izmantota īpaša shēma
3 stundas