Foto: EPA/Scanpix/LETA

Ķīnai apnika auklēties ar krieviem? Lielākās bankas pārtraukušas pieņemt maksājumus no Krievijas 37

Lielākās Ķīnas bankas ir pārtraukušas pieņemt maksājumus juaņās no Krievijas, vēsta izdevums The Moscow Times.

Reklāma
Reklāma
TESTS: Atbildi tikai uz 6 jautājumiem un mākslīgais intelekts izrēķinās tavu vecumu!
Izrādās, gurķus ar tomātiem nedrīkst ēst kopā! 8 produktu kombinācijas, no kurām labāk izvairīties 37
Pasaule visdrīzāk tomēr ir plakana – astrofiziķis izpētījis zemi visaugstākajā precizitātes līmenī
Lasīt citas ziņas

Saskaņā ar laikraksta informāciju starp tām, kas pārtraukušas pieņemt maksājumus no Krievijas, ir vismaz astoņas kredītiestādes. Darījumus juaņās neveic bankas arī ar starptautisku līdzdalību – CitiBank, Standard Chartered Bank, HSBC, JP Morgan, BNP Paribas, Deutsche Bank un Mizuho Bank. Lielākā daļa no tām pārtrauca veikt darījumus ar klientiem no Krievijas pirms diviem gadiem, Ķīnas kredītiestādes – no 2024. gada janvāra vidus.

Eksperti gan norāda, ka Krievijas uzņēmumi norēķinus var turpināt vairākos veidos: ar Krievijas bankas starpniecību, no kuras maksājumus joprojām pieņem Ķīnā; atverot uzņēmuma filiāli ĶTR vai citā “draudzīgā” valstī; ar partneru palīdzību Honkongā.

CITI ŠOBRĪD LASA

Tajā pašā laikā analītiķi apgalvo, ka aptuveni 80 % Krievijas uzņēmumu, kas regulāri sadarbojas ar ĶTR, jau ir atvēruši filiāles valstīs, uz kurām neattiecas sankcijas.

Pirms tam tika ziņots, ka lielākā daļa Ķīnas banku pārtrauca pieņemt dolāru pārskaitījumus no Krievijas, kā arī sāka kavēt norēķinus papildu pārbaužu dēļ, bet darījumi nacionālajās valūtās turpinājās. Tagad jau tiek runāts par stingrākiem ierobežojumiem.

Iemesls pasākumiem, kas veikti kopš šā gada sākuma, bija Ķīnas baņķieru bailes par sekundāro sankciju ieviešanu un cita veida spiedienu no ASV puses.

Turklāt februāra sākumā kļuva zināms par Ķīnas galvenās bankas Chouzhou Commercial Bank finanšu darījumu pārtraukšanu ar Krieviju un Baltkrieviju. Turklāt visi darījumi tika apturēti ne tikai ar SWIFT, bet arī ar Krievijas maksājumu sistēmas SPFS un Ķīnas – CIPS starpniecību.

Jau vēstīts, ka 2023. gada decembra beigās ASV prezidents Džo Baidens parakstīja dekrētu, kas ļauj piemērot sankcijas ārvalstu finanšu iestādēm, ja tās veic darījumus Krievijas militāri rūpnieciskā kompleksa interesēs,
tādējādi atbalstot Krievijas agresiju pret Ukrainu.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.