Magones kavalieri savā starpā saplūcas: “Ko tu domā, ka te atbrauci izgulēties un paēst?” 0
Šovā “Slavenības. Bez filtra” dzejnieces Magones Liedeskalnas sētā turpinās lauku mīlas nometne, taču romantiskā daļa ir beigusies. Saimniece nolemj abus kavalierus – Edgaru un Andri – likt pie darba, lai pārbaudītu, cik čakli un izturīgi viņi patiesībā ir.
Pēc tam, kad abi kungi ir pamodušies un sakārtojoši savas guļvietas, Magone sāk deleģēt pirmos darbus – pirmais uzdevums ir pagatavot brokastis. Magone atgādina, ka vakar kāds solījis pagatavot omleti, un Edgars apstiprina, ka tas bijis viņš. “O, malacis!” priecājas Andrītis, atviegloti piebilstot, ka pats varēja vēl pagulēt, kamēr Edgars gatavos. Tomēr Magone abus sūta uz dārzu pēc dārzeņiem – sīpoliem, kabacīša un tomātiem.
“Ko tu domā, ka te atbrauci izgulēties un paēst?” Magone pajautā Andrītim, kurš ne bez ironijas noskaidro, cikos būs autobuss. Aizkadrā viņa paskaidro, ka mīlas rotaļām laiks ir beidzies – tagad sākas darbs.
Dārzā Edgars čakli palīdz, bet Andrītis vairāk stāv malā un ironizē. Magone jokojot piedāvā Andrim čili piparu: “Re, kur Andrītim būs!” Edgars smejoties saka, ka kolēģis uz “to skatās ar šausmām”. Andrītis saka Magonei, lai tā “stāda viņam nepatīkamo piparu atpakaļ dobē”. Savukārt Edgars turpina palīdzēt un jautā, cik asu omleti Magone vēlas. Viņa atbild, ka visus noplūktos piparus nav jāliek omlete.
Saimniece arī paskaidro Edgaram, ka tomātus nedrīkst plūkt visus uzreiz – kamēr tie ir siltumnīcā, tie saglabājas svaigi. Andrītis tikmēr noskatās un, izmantojot kabaci kā hanteli, burkšķ: “Līdz vēmienam pieklājīgs!” Edgars to sadzird un pārjautā, ko viņš tur melš. Aizkadrā Andrītis atklāti atzīst: “Tāds kaitinoši… viltīgs maita!”
Kad dārzeņi savākti, trijotne dodas virtuvē. Magone pārņem vadību un uzdod darbus – Edgars griež tomātus, Andrītis rīvē kabaci, bet pati mizo sīpolus. Kad Andrītis nejauši nomet nemazgātu sīpolu uz galda pie tīrajiem dārzeņiem, Magone pasmejas: “Tāds kā teltī visu laiku būtu dzīvojis.”
Virtuvē netrūkst arī jociņu. “Samocīts izskaties,” Magone saka Andrītim, bet Edgars piebilst: “Viņš jau neko smagāku par pildspalvu nav turējis.” Andrītis sašutis atcērt, bet Magone pajoko, ka viņš gan noteikti kaut ko “citu” ir turējis rokās. “Piedodiet, kungi, laikam neķītrs rīts,” viņa pasmaida. Andrītis žēlojas, ka viņu pieliek pie darba un vēl apceļ, bet Magone viņu samīļo, sakot: “Nabadziņš, tūlīt asaras sariesīsies.”
Andrītis protestē, ka tas esot sīpolu dēļ, un nosaka: “Patiesībā es sieviešu dēļ nemaz neraudu.”
